Plūcot Jāņu zāļu pušķus un pinot vainagus, atceries par aizsargājamiem augiem! Iepazīsti biežāk sastopamos aizsargājamos augus Jāņu laikā: Baltijas dzegužpirkstīte. Visas sešas dzegužpirkstīšu sugas Latvijā ir aizsargājamas, ar tām iepazīties var dzegužpirkstīšu noteicējā. Bruņcepuru dzegužpuķe. Visas četras dzegužpuķu sugas Latvijā ir retas un aizsargājamas, ar tām iepazīties var dzegužpuķu noteicējā. Dzeltenā dzegužkurpīte - viens no Latvijas retākajiem un krāšņākajiem augiem! Smaržīgā naktsvijole. Latvijā sastopamas divas naktsvijoļu sugas, uzzini kā tās atšķirt šeit. Abas naktsvijoles Latvijā ir diezgan bieži sastopamas (zaļziedu naktsvijole nedaudz retāk), aug līdzīgos biotopos – mēreni mitrās un mitrās pļavās, mežos un purvu malās. Abas divas ir aizsargājamas sugas, ...

Kurzemes pusē zivjērgļa ligzdā, kas tiek novērota ar interneta kameras palīdzību, jau izšķīlušies trīs mazuļi. Zivjērgļu ģimenes gaitām tiešraidē iespējams sekot līdzi portālā www.dabasdati.lv Šī netālu no Skrundas esošā ērgļu ligzda atrodas ligzdošanas teritorijā, kas ērgļu pētniekiem zināma jau kopš 2006. gada. Šogad ligzdošanu zivjērgļu pāris uzsāka ap 10. aprīli. Kā visi plēsīgie putni, arī zivjērgļi perēt sāk pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķiļas ar laika intervālu. Šajā pavasarī ligzdā tika izdētas trīs olas, bet mazuļi izšķīlās 26., 29. un 30. maijā. Perēšana ilgst aptuveni piecas nedēļas, perē galvenokārt mātīte, bet to ik pa laikam nomaina arī tēviņš....

Veicot ūdensputnu uzskaites un gredzenošanu Kaņierī 8. jūnijā, kopā ar Vladimiru un Edgaru Smisloviem, niedrājā tika atrasta paliela lielo balto gārņu (Egretta alba) kolonija. Kolonijas apskates laikā no vienas vietas saskaitījām ap 50 ligzdām ar mazuļiem, kā arī mazliet tālāk atradās vēl ap 20 ligzdām. Lai mazinātu traucējuma faktoru, precīzu ligzdu uzskaiti neveicām. Virs kolonijas riņķoja un uztraucās arī vairāki zivju gārņi (Ardea cinerea), domājams, kā kolonijas malā ligzdoja kādi pieci pāri. Jāatzīmē, ka pirmo reizi lielā baltā gārņa ligzdošana Kaņierī pierādīta 2008. gadā, kad atrasta kolonija no 15 pāriem. Ar laiku šīs sugas skaits ir pieaudzis, turklāt samazinoties ligzdojošo zivju...

Koksngrauzis Plagionotus detritus Latvijā pēdējos gadus novērots tikai divās vietās - Pededzes ozolu audzē un tuvākajā apkārtnē (Latgale) un Vilces ielejā (Zemgale). Abas teritorijas ir īpaši aizsargājamas. Sugas atrašana LU Botāniskajā dārzā faktiski ir sensacionāla. Kā pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis sugai ir īpašas prasības pret dzīves vidi. Kāpuru attīstībai der tikai lielu dimensiju nesen atmiruši ozoli ar biezu mizu. Piedevām, ozolam ir jābūt tieši saules apspīdētam. Kāpurs barojas ar kambriju un ap to esošajiem koksnes audiem. Attīstība no olas līdz pieaugušai vabolei ilgst gadu. Plagionotus detritus...

  Pirmo reizi Igaunijā vēja elektrostacijā ir ticis ievainots jūras ērglis. Lääne apkaimē Igaunijas ZR daļā, netālu no Aulepa vēja elektrostacijā šī gada 20.maijā tika atrasts ievainots jūras ērglis. Vispirms jūras ērglis tika pamanīts aptuveni simts metru attālumā no pirmās vēja enerģijas turbīnas, sēžot zema koka zarā. Vēlāk vietējie iedzīvotāji jūras ērgli redzēja jau uz zemes - putns nebija spējīgs lidot. Nākamajā rītā pārstāvji no nevalstiskās organizācijas „Ērgļu klubs" (Kotkaklubi) putnu notvēra un aizveda to uz Igaunijas Universitātes veterināro klīniku, kas atrodas Tartu. Pēc putna izmeklēšanas kļuva skaidrs, ka putns zaudējis daļu no sava kreisā spārna un ka šis ievainojums iegūts pirms aptuveni nedēļas. Ievainotais jūras...