Šobrīd aktīvie lietotāji: 290 Šodien ievadītie novērojumi: 13 Kopējais novērojumu skaits: 174885
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Ormanītis Porzana porzana
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Meža pūce Strix aluco
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Meža pūce Strix aluco
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Lielais dumpis Botaurus stellaris
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Upes zīriņš Sterna hirundo
3-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Melnais zīriņš Chlidonias niger
3-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Dzērve Grus grus
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Pelēkā dzilna Picus canus
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Pelēkā dzilna Picus canus
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Mežirbe Bonasa bonasia
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Dzērve Grus grus
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Sila cīrulis Lullula arborea
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Niedru lija Circus aeruginosus
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Niedru lija Circus aeruginosus
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Niedru lija Circus aeruginosus
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Niedru lija Circus aeruginosus
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Mežirbe Bonasa bonasia
27-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
27-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Mazais mušķērājs Ficedula parva
3-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Mazais mušķērājs Ficedula parva
3-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Lielais dumpis Botaurus stellaris
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Lielais dumpis Botaurus stellaris
10-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo
3-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Paipala Coturnix coturnix
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Paipala Coturnix coturnix
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Niedru lija Circus aeruginosus
3-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Zivju ērglis Pandion haliaetus
3-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
31-Aug-2015, Arturidzhan
Zeltgalvīšu zeltainītis Lycaena virgaureae
29-Aug-2015, runagoze
Papuves raibenis Issoria lathonia
29-Aug-2015, runagoze
Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda caerulescens
29-Aug-2015, runagoze
Kuprainā celmmuša Laphria gibbosa
29-Aug-2015, runagoze
Dārzeņu dārzpūcīte Lacanobia oleracea
30-Aug-2015, runagoze
Kukaiņu piekūns Falco vespertinus
28-Aug-2015, EL
Melnā klija Milvus migrans
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Grieze Crex crex
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Grieze Crex crex
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Grieze Crex crex
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Grieze Crex crex
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Paipala Coturnix coturnix
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Ķikuts Gallinago media
19-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Krusta zirneklis Araneus diadematus
29-Aug-2015, Solweiga10
Mazais ērglis Aquila pomarina
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Tītiņš Jynx torquilla
1-Sep-2015, asaris
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
5-Aug-2015, Gaidis Grandāns
Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
28-Apr-2015, Gaidis Grandāns
Ķīķis Pernis apivorus
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Zivju ērglis Pandion haliaetus
30-Mar-2013, Funtaputni
Pļavu tilbīte Tringa totanus
30-Mar-2013, Funtaputni
Melnais stārķis Ciconia nigra
30-Mar-2013, Funtaputni
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo
30-Mar-2013, Funtaputni
Baltvēderis Anas penelope
30-Mar-2013, Funtaputni
Mazais ērglis Aquila pomarina
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Vistu vanags Accipiter gentilis
30-Mar-2014, Funtaputni
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
30-Mar-2014, Funtaputni
Sila strazds Turdus viscivorus
30-Mar-2014, Funtaputni
Sārtgalvītis Regulus ignicapilla
30-Mar-2014, Funtaputni
Pļavu lija Circus pygargus
30-Mar-2014, Funtaputni
Plukšķis Turdus iliacus
30-Mar-2014, Funtaputni
Krīklis Anas crecca
30-Mar-2014, Funtaputni
Kajaks Larus canus
30-Mar-2014, Funtaputni
Gaigala Bucephala clangula
30-Mar-2014, Funtaputni
Dzeltenā cielava Motacilla flava flava
30-Mar-2014, Funtaputni
Cekuldūkuris Podiceps cristatus
30-Mar-2014, Funtaputni
Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe
30-Mar-2014, Funtaputni
Mazais ērglis Aquila pomarina
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
9-Jun-2015, Gaidis Grandāns
Baltais stārķis Ciconia ciconia
1-Sep-2015, elektrolitr
Žubīte Fringilla coelebs
1-Mar-2015, Funtaputni
Žagata Pica pica
1-Mar-2015, Funtaputni
Zvirbuļu vanags Accipiter nisus
1-Mar-2015, Funtaputni
Zivju gārnis Ardea cinerea
1-Mar-2015, Funtaputni
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
1-Mar-2015, Funtaputni
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
1-Mar-2015, Funtaputni
Zeltgalvītis Regulus regulus
1-Mar-2015, Funtaputni
Zaļžubīte Chloris chloris
1-Mar-2015, Funtaputni
Zaļais ķauķītis Phylloscopus trochiloides
1-Mar-2015, Funtaputni
Vītītis Phylloscopus trochilus
1-Mar-2015, Funtaputni
Vālodze Oriolus oriolus
1-Mar-2015, Funtaputni
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus
1-Mar-2015, Funtaputni
Upes tilbīte Actitis hypoleucos
1-Mar-2015, Funtaputni
Upes ķauķis Locustella fluviatilis
1-Mar-2015, Funtaputni
Tītiņš Jynx torquilla
1-Mar-2015, Funtaputni
Svītrainais ķauķis Sylvia nisoria
1-Mar-2015, Funtaputni
Svīre Apus apus
1-Mar-2015, Funtaputni
Svirlītis Phylloscopus sibilatrix
1-Mar-2015, Funtaputni
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
1-Mar-2015, Funtaputni
Sudrabkaija Larus argentatus
1-Mar-2015, Funtaputni
Sloka Scolopax rusticola
1-Mar-2015, Funtaputni
Sīlis Garrulus glandarius
1-Mar-2015, Funtaputni
Sila cīrulis Lullula arborea
1-Mar-2015, Funtaputni
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
1-Mar-2015, Funtaputni
Rubenis Tetrao tetrix
1-Mar-2015, Funtaputni
Riekstrozis Nucifraga caryocatactes
1-Mar-2015, Funtaputni
Purva zīlīte Poecile palustris
1-Mar-2015, Funtaputni
Purva ķauķis Acrocephalus palustris
1-Mar-2015, Funtaputni
Pļavu čipste Anthus pratensis
1-Mar-2015, Funtaputni
Peļu klijāns Buteo buteo
1-Mar-2015, Funtaputni
Peļkājīte Prunella modularis
1-Mar-2015, Funtaputni
Pelēkā zīlīte Poecile montanus
1-Mar-2015, Funtaputni
Pelēkā vārna Corvus cornix
1-Mar-2015, Funtaputni
Pelēkā dzilna Picus canus
1-Mar-2015, Funtaputni
Pelēkais strazds Turdus pilaris
1-Mar-2015, Funtaputni
Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata
1-Mar-2015, Funtaputni
1-Mar-2015, Funtaputni
Parastā ūbele Streptopelia turtur
1-Mar-2015, Funtaputni
Paipala Coturnix coturnix
1-Mar-2015, Funtaputni
Paceplītis Troglodytes troglodytes
1-Mar-2015, Funtaputni
Niedru stērste Emberiza schoeniclus
1-Mar-2015, Funtaputni
Niedru lija Circus aeruginosus
1-Mar-2015, Funtaputni
Mizložņa Certhia familiaris
1-Mar-2015, Funtaputni
Mērkaziņa Gallinago gallinago
1-Mar-2015, Funtaputni
Mežirbe Bonasa bonasia
1-Mar-2015, Funtaputni
Meža tilbīte Tringa ochropus
1-Mar-2015, Funtaputni
Meža pūce Strix aluco
1-Mar-2015, Funtaputni
Meža pīle Anas platyrhynchos
1-Mar-2015, Funtaputni
Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla
1-Mar-2015, Funtaputni
Melnā dzilna Dryocopus martius
1-Mar-2015, Funtaputni
Melnais mušķērājs Ficedula hypoleuca
1-Mar-2015, Funtaputni
Melnais meža strazds Turdus merula
1-Mar-2015, Funtaputni
Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros
1-Mar-2015, Funtaputni
Mājas strazds Sturnus vulgaris
1-Mar-2015, Funtaputni
Mājas čurkste Delichon urbicum
1-Mar-2015, Funtaputni
Mazais svilpis Carpodacus erythrinus
1-Mar-2015, Funtaputni
Mazais mušķērājs Ficedula parva
1-Mar-2015, Funtaputni
Mazais ērglis Aquila pomarina
1-Mar-2015, Funtaputni
Lukstu čakstīte Saxicola rubetra
1-Mar-2015, Funtaputni
Lielā zīlīte Parus major
1-Mar-2015, Funtaputni
Lielais ķīris Larus ridibundus
1-Mar-2015, Funtaputni
Lielais dumpis Botaurus stellaris
1-Mar-2015, Funtaputni
Lauku zvirbulis Passer montanus
1-Mar-2015, Funtaputni
Lauku lija Circus cyaneus
1-Mar-2015, Funtaputni
Lauku cīrulis Alauda arvensis
1-Mar-2015, Funtaputni
Lauku balodis Columba palumbus
1-Mar-2015, Funtaputni
Lakstīgala Luscinia luscinia
1-Mar-2015, Funtaputni
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-Mar-2015, Funtaputni
Ķīķis Pernis apivorus
1-Mar-2015, Funtaputni
Ķivulis Carduelis spinus
1-Mar-2015, Funtaputni
Kuitala Numenius arquata
1-Mar-2015, Funtaputni
Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum
1-Mar-2015, Funtaputni
Krauķis Corvus frugilegus
1-Mar-2015, Funtaputni
Krauklis Corvus corax
1-Mar-2015, Funtaputni
Kovārnis Corvus monedula
1-Mar-2015, Funtaputni
Koku čipste Anthus trivialis
1-Mar-2015, Funtaputni
Kārklu ķauķis Locustella naevia
1-Mar-2015, Funtaputni
Kaņepītis Linaria cannabina
1-Mar-2015, Funtaputni
Iedzeltenais ķauķis Hippolais icterina
1-Mar-2015, Funtaputni
Grieze Crex crex
1-Mar-2015, Funtaputni
Garastīte Aegithalos caudatus
1-Mar-2015, Funtaputni
Gaišais ķauķis Sylvia curruca
1-Mar-2015, Funtaputni
Erickiņš Phoenicurus phoenicurus
1-Mar-2015, Funtaputni
Egļu krustknābis Loxia curvirostra
1-Mar-2015, Funtaputni
Dzilnītis Sitta europaea
1-Mar-2015, Funtaputni
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
1-Mar-2015, Funtaputni
Dzērve Grus grus
1-Mar-2015, Funtaputni
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
1-Mar-2015, Funtaputni
Dzeguze Cuculus canorus
1-Mar-2015, Funtaputni
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
1-Mar-2015, Funtaputni
Dižknābis Coccothraustes coccothraustes
1-Mar-2015, Funtaputni
Dārza ķauķis Sylvia borin
1-Mar-2015, Funtaputni
Dadzītis Carduelis carduelis
1-Mar-2015, Funtaputni
Čuņčiņš Phylloscopus collybita
1-Mar-2015, Funtaputni
Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus
1-Mar-2015, Funtaputni
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
1-Mar-2015, Funtaputni
Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis
1-Mar-2015, Funtaputni
Brūnā čakste Lanius collurio
1-Mar-2015, Funtaputni
Bezdelīga Hirundo rustica
1-Mar-2015, Funtaputni
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
1-Mar-2015, Funtaputni
Baltā cielava Motacilla alba
1-Mar-2015, Funtaputni
Baltais stārķis Ciconia ciconia
1-Mar-2015, Funtaputni
Ausainā pūce Asio otus
1-Mar-2015, Funtaputni
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Brūnā čakste Lanius collurio
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Brūnā čakste Lanius collurio
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Mazais ērglis Aquila pomarina
29-Aug-2015, Funtaputni
Brūnā čakste Lanius collurio
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Brūnā čakste Lanius collurio
7-Jul-2015, Gaidis Grandāns
Vāvere Sciurus vulgaris
1-Sep-2015, roosaluristaja
Vāvere Sciurus vulgaris
1-Sep-2015, ER
31-Aug-2015, nekovārnis
Skujkoku tumšā krāšņvabole Buprestis haemorrhoidalis
31-Aug-2015, nekovārnis
Bērzu raibenis Nymphalis antiopa
31-Aug-2015, nekovārnis
Kāpostu baltenis Pieris brassicae
31-Aug-2015, nekovārnis
Parastais zeltainītis Lycaena phlaeas
31-Aug-2015, nekovārnis
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
31-Aug-2015, nekovārnis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
1-Sep-2015, elektrolitr
Mazais dzenis Dendrocopos minor
1-Sep-2015, Rallus
31-Aug-2015, nekovārnis
Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla
31-Aug-2015, nekovārnis
Riekstrozis Nucifraga caryocatactes
30-Aug-2015, JurisKa
Tumšā tilbīte Tringa erythropus
30-Aug-2015, JurisKa
Lielā tilbīte Tringa nebularia
30-Aug-2015, JurisKa
Vistu vanags Accipiter gentilis
1-Sep-2015, IevaM
Baltais stārķis Ciconia ciconia
1-Sep-2015, IevaM
Baltā cielava Motacilla alba
1-Sep-2015, Rallus
Lielā zīlīte Parus major
1-Sep-2015, Rallus
Ķivulis Carduelis spinus
1-Sep-2015, Rallus
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
1-Sep-2015, Rallus
Žubīte Fringilla coelebs
1-Sep-2015, Rallus
Sarkanrīkles čipste Anthus cervinus
1-Sep-2015, Rallus
Čuņčiņš Phylloscopus collybita
1-Sep-2015, Rallus
Dižknābis Coccothraustes coccothraustes
1-Sep-2015, Rallus
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
1-Sep-2015, Rallus
Svirlītis Phylloscopus sibilatrix
1-Sep-2015, Rallus
Peļkājīte Prunella modularis
1-Sep-2015, Rallus
Paceplītis Troglodytes troglodytes
1-Sep-2015, Rallus
Meža zīlīte Periparus ater
1-Sep-2015, Rallus
Pēdējie komentāri
Aigars 01.septembris, 21:42

Vai pa tiešām 30.03. ad baroja mazuļus? :)


CerambyX 01.septembris, 21:21

Šķiet, ka dārzeņu dārzpūcītes kāpurs


CerambyX 01.septembris, 21:18

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 01.septembris, 21:17

Papuves raibenis


CerambyX 01.septembris, 21:17

Raibspārnu smiltājsisenis


CerambyX 01.septembris, 21:16

Kuprainā celmmuša


CerambyX 01.septembris, 20:53

Vakar kaut kā pavirši uzmetu aci un ar īsti netiku gudrs, bet ja tagad, rūpīgāk paskatot, jāsaka, ka pirmkārt) šis eksemplārs ir mātīte un tumšzilā krāšņspāres mātītēm tās 'izsaukuma' zīmes nav nemaz tik tipiska lieta (tēviņiem, protams, gan). Otrkārt) uz pakauša aiz acīm arī nav gaišo laukumu, tad laikam jau vispār nebūs nekas no Coenagrion. Ar tumšiem pakaušiem vispār paliek tik Eryhromma ģints un līdz ar to būs vien lielās sarkanaces mātīte (mazai sarkanacei mātītēm tās plecu svītras nepārtrauktas un pilnīgas) :)


Matrus 01.septembris, 19:48

Vēls novērojums šai sugai!


Rallus 01.septembris, 18:58

Lai neprovocētu uz paviršību, pārlikšu DD savu ieziņoto Ventas ielejas sarkanrīkles čipstes novērojumu (ar komentāru piezīmēs) uz Anthus sp. - tur dzirdēju divus saucienus (sugai tipiskus, bet tiešām divus) un pašu putnu neredzēju. Pieņemsim, ka tur var pieļaut variācijas. Apzinos, ko dzirdēju, bet nav jau arī tik principiāli svarīgi. Šis otrs gadījums - šorīt Gaujmalā, ir atšķirīgs tieši ar tipisko saucienu sēriju, iespējami precīzi dokumentēts ar tūlītēju aprakstu visās detaļās. Pašam šaubu nav, kas, protams, neliedz to apšaubīt citiem. Novēlu dzirdēt savu sarkanrīkles čipsti un dabūt to labi dokumentētu. Iespēju ir daudz, jo migrācija tikai uzņem apjomus.


Rallus 01.septembris, 18:46

Patīkama apspriešana. Sapratu, ka labprāt būtu gatavs LOB tikšanās laikā pamainīt tēmu un ne tik daudz runāt par piedalīšanos ārvalstu putnu vērošanas sacīkstēs, bet tieši apspriest atpazīšanas idejas kādām retām sugām - http://www.putni.lv/index_next.htm. Tas daudziem šķiet aktuāli un varam viens otru bagātināt erudīcijā, pieredzē. Tieši tāda ir arī viena no rīkoto pasākumu programmām Igaunijas Estbirding klubu tikšanās. Par čipstēm - Gaidim un Viesturam piekrītu par sarežģītību noteikšanā - ja vēlme palasīt vairāk - te ir interesants eksperiments Zviedrijā: "Tsip calls of meadow and rock pipits: interspecific comparisons and playback experiments", Article in Animal Behaviour 43(5):795-802 · May 1992, Impact Factor: 3.14 · DOI: 10.1016/S0003-3472(05)80202-7. Galvenā esence rakstam, ka uz līdzīgo starpsugu saucienu pļavu un ūdeņu čipste ligzdošanas laikā nereaģē, bet migrācijas laikā gan atsaucas un īpaši to dara jaunie putni. Ja pati suga neatšķir / uztver otras sugas saucienu par saziņai labu, tad nav ko pretendēt uz cilvēka absolūto spēju to nošķirt. (Ja interese, tad daudziem līdzīgiem rakstiem ar pieeju zinātniskām datu bāzēm tieku klāt, varu pārsūtīt). Par sarkanrīkles čipstes tipisko garo saucienu sēriju būtu vērts tad paskatīt Pēra Alstrēma un Kristera Milda (2003) izdotās čipstu un cielavu grāmatas aprakstu. Piesaukšu galveno: "tas ir viegli atšķirams no citu Holarktikas čipstu saucieniem, bet nepieredzējušai ausij var šķist mulsinoši līdzīgs koku čipstes vai olīvzaļās čipstes saucienam". Tas ir tas, ko Andris D. kā reizi jautāja. Pievienoju sonogrammas un tekstu no tā pie šī novērojuma kā bildes izglītojošos nolūkos. Par mācīšanos tikai no savas pieredzes - tas ir sens pedagoģijas paņēmiens un daudzi renesanses laika cilvēki bija ļoti spēcīgi autodidakti, to vajag praktizēt kopā ar uzticamiem mūsdienīgiem avotiem. Šodienas plašais un kvalitatīvais erudīcijas materiāls, ko lasīt, klausīties, analizēt dod pamatu būt daudz gatavākam savas pieredzes iespējai.


CerambyX 01.septembris, 18:34

Viestur, man tomēr šķiet, ka ar ierakstiem tik traki nav :) Mūsdienās gan paši ieraksti ir pieejami visām iespējamajām gaumēm (gan absolūti tīri un perfekti, gan ar vēju un citām sugām fonā - tuvāk tam kā dabā tas viss izklausītos), gan atskaņošanas iespējas pietiekami augstā līmenī pat telefoniem un laptopiem, lai tas viss to klausīšanos ietekmētu minimāli. T.i. varbūt tiešām nevajag ieciklēties tikai uz kādu vienu konkrētu ierakstu - šad un tad jāpaklausās arī citi, lai asociācijas būtu nevis ar kādu vienu konkrētu skaņu, bet gan rastos tāds kopējs iespaids par to kā vajadzētu tādam vai citādam saucienam/dziesmai izklausīties. Tā ka nezinu - ierakstus izmantoju un klausos regulāri un tā tīri teorētiski, piemēram, jūtos gatavs, ka tajā reizē, kad dzirdēšu pārlidojam lielo čipsti tad uzreiz zināšu, ka tā ir tiešām lielā čipste. Tas vai izdosies novērojumu dokumentēt tā, lai arī citi noticētu tam, ka es to redzēju - tas, protams, ir cits jautājums (ja vienkārši pārlidojošs putns ar saucienu - tad jau drīzāk, ka ne) :) Ja atgriežamies pie sarkanrīkles čipstes, tad nu tā tiešām nav tā sarežģītākā suga. Ja salīdzina ar ārzemju top putnotājiem (vairumam gan ir tiešām lielāka pieredze putnošanā kopumā, gan konkrēti ar šo sugu), tad sarkanrīkles čipstes noteikšana pēc sauciena nav nekas pārdabisks - tā ir normāla lieta. Mēs taču teorētiski neesam sliktāki :) T.i. ja perfekti zin parastāko sugu (koku, pļavu čipste, dzeltenās cielavas utml.) saucienus, tad vairākkārtīgi dzirdot tipisku sarkanrīkles čipstes saucienu to var labi atšķirt. Ok, ja dzirdamības apstākļi švaki vai sauciens dzirdēts tik 1-2x, tad tādu es pats īsti neskaitītu, bet šis novērojums it kā nav tas gadījums.


forelljjanka 01.septembris, 18:12

Pielikšu es arī savu artavu!;) Ja mēs te apspriežam lidojuma saucienu,varianti ir tikai divi-koku čipstes sauciens(-tsīī-mazliet īsāks kā sarkanrīkles,bez viegla lauziena sauciena beigās)un sarkanrīkles sauciens(-tsīīīv-mazliet garāks kā koku, ar vieglu lauzienu beigās)!Pieļauju,cilvēks kuram nav muzikālās dzirdes, var saucienus neatšķirt.;) Personīgi es, no viena sauciena, atšķirt abas sugas ar neņemos,tomēr dzirdot saucienu sēriju,atšķirība ir pamanāma.Pļavu čipste savukārt apspriežama ne dēļ sauciena,bet gan dēļ izskata.Atveram www.putni.lv,un apskatām BoikoDimas bildēto sarkanrīkles jauno putnu.Atšķirt no jaunās pļavu praktiski nav iespējams.Konkrētie noteikti tikai pēc izplatības areāla(pļavu tik tuvu polārām lokam neligzdo!;)) Ja nu Latviju sasniedz arī putni tādos spalvu tērpos???Edža nobildētā sarkanrīkles šaubas nerada,taču tam putnam jau notikusi spalvu maiņa!


Siona 01.septembris, 17:59

Traumētā spārna dēļ.


Wiesturs 01.septembris, 17:07

Hm, īpaši neapstrīdot konkrēto novērojumu, attiecībā par saucienu noteikšanu kā tādu sliecos piekrist Gaidim, ka ar čipstēm nav tik viegli. Man pašam ir absolūtā "muzikālā" dzirde, kas man daudz palīdz gan pie putnu, gan sikspārņu balsīm, bet čipstu saucieni ir viena no lietām, kur bieži nejūtos drošs. Vēl jo vairāk - sarkanrīklene nav suga, ko var dzirdēt ikdienā un salīdzināt ar pārējām sugām. Esmu to dabā dzirdējis, un tā man nebūt neliekas tik ļoti atšķirīga, lai uzreiz pēc pāris pīkstieniem varētu droši noteikt, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka mūsu parastajām sugām arī mēdz būt variācijas. Pieļauju, ka labi pazīstot, tās saucienus vairāk vai mazāk droši var atšķirt, bet kuram gan LV ir ar šo sugu bijusi ilgstoša pieredze? Pieņemu, ka LV, ja vispār ir, tad varbūt tikai kādi pāris tādi cilvēki, tā kā visiem citiem ieteiktu tomēr ļoti uzmanīties un izvairīties no noteikšanas tikai pēc saucieniem (bez ieraksta). P.S. Iesaku nemācīties balsis no ierakstiem, bet iet un darīt to dabā. Ieraksti ir laba lieta, un es arī tos izmantoju salīdzināšanai, bet tas nav tas pats, kas reālas putnu balsis reālās situācijās ārā. Katra ierakstu iekārta neizbēgami kaut ko pieliek klāt vai noņem nost. To pašu un vēl vairāk dara arī katra atskaņošanas iekārta. Un no tā visa vēl mūsu smadzenes taisa trešo interpretāciju. Tās ir nianses, bet reizēm tieši nianses ir būtiskākās sugu noteikšanā, un tās var apgūt tikai ar lauka pieredzi. Čipstu saucieni arī ir viens no šādiem gadījumiem. Veiksmīgu vērošanu!


CerambyX 01.septembris, 15:50

Agrākais pavasra migranta novērojums?


CerambyX 01.septembris, 15:49

Otrs agrākais pavasara novērojums?


Gaidis Grandāns 01.septembris, 14:46

Nav šaubu, ka rudens migrācjias laikā sarkanrīkles čipstes lielā skaitā šķērso Latvijas teritoriju....Tomēr domāju, ka šai sugai vismaz pagaidām obligāti būtu nepieciešams balss ieraksts. Atskaitot novērojumus, kad novērotāji iepriekš labi pazīstami ar šo sugu (subjektīvs jēdziens, protams). Atskaites punkts Latvijas apstākļos varētu būt kaut vai viens iepriekš droši pierādīts novērojums Latvijā (fotogrāfija vai balss ieraksts). Tiem kas apgalvo par "muzikālās dzirdes" esamību un dažādu nianšu atšķiršanu čipstu saucienos atļaušos nepiekrist :) Bet tas ir tikai personīgs viedoklis. Pērn Bozēnu laukos pamatīgi "ielidoju" ar "sarkanrīkles čipsti" pēc saucieniem, ko beigās izdevās nobildēt un kas bija pļavu čipste!!! Tādēļ arī atsaukšu savu pērnā gada novērojumu Lauteru jūrmalā. Veiksmi ierakstot un bildējot!


dekants 01.septembris, 14:31

Paldies par komentāriem un aprakstiem, kura atšķirība tieši jāsaklausa. Būs "jāpiešauj auss" šiem saucieniem un tad dabā jāatrod :)


Rallus 01.septembris, 13:36

Par to ierakstos līdzīgo saucienu: http://www.xeno-canto.org/180268 šis vistuvāk. Par to biežumu gan jau arī nevar pārspīlēt - pagājušā gadā, kad centos sasniegt dižā gada skaitli, tad pie šīs sugas tā arī netiku, lai gan apzināti meklēju un pievērsu uzmanību gan piekrastē, gan Burtnieka pļavās un Sātiņos, kur bija dzirdēta pirms tam u.c. Iesaku nēsāt līdzi saucienus telefonā un pa brīdim paspēlēt, iegaumēt. Katrs jau pats zina, cik noturīga skaņu atmiņa, vai gribas uz to paļauties. Bet aktualizēt tāpat vajag.


Rallus 01.septembris, 13:31

Koku čipsti pats neierindoju tajā pa īstam līdzīgo sarakstā, jo arī Tavā atsūtītajā linkā tam koku čipstes saucienam ir "r" pieskaņa viscaur labi dzirdama - tas atņem spēku tam pīkstienam, viņš sanāk tāds izplūdis, savādāks - nošķirams. Tā ir ar visiem, ko paklausīsies xeno-canto. Sarkanrīkles čipstes lidojuma sauciens ir drīzāk pa vidu starp pļavu čipstes īso pīkstināšanu un dzeltenās cielavas garāko, taču arī amplitūdā izteiksmīgāko saucienu. Šim putnam bija kārtīga "stiepto pīkstienu" saucienu sērija, nav īsti sajaucams. Dzeltenai cielavai ar vienu saucienu vēl uz robežas, ja sāk saukt biežāk - ātri "nododas" melodiskums, cielaviskā piederība. Sarkanrīkles joprojām paliek kā čipstes. Nākošo mēģināšu ierakstīt, šo nepaguvu, arī negaidīju tajā vietā, jo tas jau bija atceļā. Diezgan droši, ka lielākā daļa no 3 milj. migrējošās Eiropas Ziemeļu populācijas tāpat pārlaižas pāri nepamanīta. Protams, vislabāk nobildēt putnu kā Edgara Lauča teicamajā foto Kuivižu jūrmalā.


CerambyX 01.septembris, 12:42

Tas koku čipstes links nemaz tik līdzīgs nav - raupjāks un vairums saucienu īsāki kā sarkanrīkles č. (pāris gan tajā ierakarā bij tādi garāki). Protams, abu sugu saucieni līdzīgi jau ir, bet piešaujot ausi pietiekami viegli atšķirami - t.i. uz visu citu saucienu fona antcer noteikti nav ierindojams ļoti sarežģīto saucienu kategorijā. Tur ūdeņu/akmeņu čipstu vai olīvzaļās/koku čipstu saucieni krietni līdzīgāki :)


dekants 01.septembris, 12:29

Andri, vai vari ielikt xeno linku uz saucienu, kuru dzirdēji? Man savukārt šis koku čipstes sauciens šķiet pārāk līdzīgs sarkankakla, lai pēc sauciena pārliecinoši noteiktu: http://www.xeno-canto.org/193485


nekovārnis 01.septembris, 10:22

Paldies!:)


patigunta 01.septembris, 08:32

Piekabināju vēl divas pēdējās bildes - vienu, kurai vajadzēja būt 4. pēc kārtas un vienu, kur redzams, ka mana aparātā pelēkajai vārnai var būt šaura astes pamatne:) Lai melnajam pelēkmelno bariņā labi klājas!


patigunta 01.septembris, 07:14

Ieliku bildes par jaunu ( hronoloģiski, pa vidu nogāja greizi - neielikās visas identiskās vecās - tāpēc laikam, ka dzēsu - bet var piekabināt klāt), esmu fotogrāfējusi (tā domāju :D ) vienu un to pašu melno putnu, kas uzturējās pelēko vārnu barā, redzēju to arī 30.08. pelēko vārnu bariņā. Ja tam kāda nozīme - vienā foto pelēkajai vārnai ir spics knābis, bet vienā foto pelēkajai vārnai tas ir gaišs :D - LCD ekrānā neredzēju neko, zūms arī nekāds nebija. Pamanīju melno lidojam ar bariņu uz liedagu. bet bariņš ātri aizlidoja uz kāpām - tur tapa pirmie kadri , tad melnais ar 1-2 pelēkajām devās uz ūdens malu, tad kļuva nervozs ( laikam pamanīja - fotogrāfē), devās atpakaļ uz kāpām - barinš pariņķoja, bet aiz kāpām paslēpās melnais ar vienu pelēko. 30.08. nemaz nemēģināju fotogrāfēt - tā jau melnais putns sanervozējās. Ja melnais nebūtu pelēko bariņā - visticamāk nebūtu tam pievērsusi uzmanību.


patigunta 01.septembris, 00:18

Rallus - paldies par saiti un norādēm. MJz - mazliet pagaidi, šovakar vai rīt izvilkšu gandrīz visas tā brīža bildes, uzskatu - tur ir melnā vārna:)) Man aparātam nav skatu meklētāja - saulē ekrānā neredzēju neko - putni trāpījās bildes malās, bet blakus ir pelēkās, var salīdzināt, vēl varbūt , ja izdosies - nofotogrāfēšu kādu jaunu krauķi. Foto var būt kropļojumi dēļ tā, ka nācās palielināt. Salīdzināšu arī ar citām melnas vārnas bildēm. Labi, ķeros pie darba :D


Vv 31.augusts, 23:02

Super! :)


dziedava 31.augusts, 23:01

Laikam dažādlapu dadzis Cirsium heterophyllum


dziedava 31.augusts, 22:51

Čemuru mauraga Hieracium umbellatum?


Rallus 31.augusts, 22:28

Krauķis ir pamatā, manuprāt, izņemot to bildi, kur ir no apakšas - kopā ar pelēko vārnu baru.


MJz 31.augusts, 22:10

Bildē ir krauķis.


Gaidis Grandāns 31.augusts, 22:05

Paldies! Mazliet samulsināja arī fakts, ka pagaidām DD ir tikai viens novērojums augustā (mēneša sākumā). Tādā siltā gadā kā šis, laikam gan nekāds brīnums, ka vēl lido.


CerambyX 31.augusts, 21:46

Zāģlapsenes kāpurs - varētu būt Tenthredo vespa


CerambyX 31.augusts, 21:44

Pļavas dižsienāzis


CerambyX 31.augusts, 21:41

Lapgrauzis Linaeidea aenea


CerambyX 31.augusts, 21:40

Domāju, ka sisenis Euthystira brachyptera


CerambyX 31.augusts, 21:36

Siena vēršacītis


CerambyX 31.augusts, 21:34

Ērgļpaparžu zaļganais lapsprīžmetis


CerambyX 31.augusts, 21:32

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 31.augusts, 21:32

Kazrožu mežpūcīte


CerambyX 31.augusts, 21:31

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis


CerambyX 31.augusts, 21:31

Tā kā ciesu pļavpūcīte


CerambyX 31.augusts, 21:31

Iesarkanais pelašķu ziedsprīžmetis


CerambyX 31.augusts, 21:30

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 31.augusts, 21:30

Kāds no Eudonia/Scoparia zāļsviļņiem


CerambyX 31.augusts, 21:30

Arī kārklu līkvēderis - tik nedaudz nodilis eksemplārs


CerambyX 31.augusts, 21:29

Kārklu līkvēders


CerambyX 31.augusts, 21:28

1. attēlā Laphria flava


IlzeP 31.augusts, 21:15

Kādēļ palīdzēt? Nav tik vēls, lai domātu, ka viņi neplāno aizlidot. Pagājušajā nedēļā Kurzemē vēl bija redzami šur tur.


anitra 31.augusts, 21:02

Lapsa palīdzēs.


Putnu_Būris 31.augusts, 20:48

hip hip urā ":)


Siona 31.augusts, 17:44

Ir kādas iestādes vai kāds, kam ziņot par šādu novērojumu? Ir kāds, kas palīdz stārķiem?


kristaps1811 31.augusts, 17:05

tas ir jūras ērglis


Elfiņš 31.augusts, 15:58

Izsaukuma zīme uz muguras - tad jau laikam tumšzilā krāšņspāre.


anitra 31.augusts, 11:03

Neparasti balts peļu klijāns


dziedava 31.augusts, 10:06

Paldies! Vienīgā tuvumā redzētā laukirbe (agrāk redzētā) šķiet bija lielāka, nekā tie mazie bumbuļi, bet varbūt tāpēc, ka tā bija tuvumā, bet šie bumbuļi - pa gabalu, lai arī netālu.


Nora 31.augusts, 09:53

Kurā datumā novērots? Izmainīšu uz pareizo :)


Rallus 31.augusts, 07:44

http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/dreissena-polymorpha-pallas/: "Pēc sākotnējās izcelsmes Kaspijas jūras baseina suga, kas ieviesusies Eiropā; Latvijā - kopš XIX gs. pirmās puses." Vai 19.gs. ieceļojušu joprojām sauc par invazīvu?


Rallus 31.augusts, 07:24

Datumu precizēju atbilstoši piezīmēs rakstītajam


Rallus 31.augusts, 06:15

Čemurziežu dižtauriņš


Rallus 31.augusts, 06:14

Te par iepriekšējiem ziņojumiem kopsavilkums (Nr.4): http://www.ornitofaunistika.com/lvp/corone.htm un Dabasdati.lv, Latvijasputni.lv arhīvos ticami, ka šī paša putna citi novērojumi.


Rallus 30.augusts, 20:38

Gaujas NP "Rāmniekos" pašlaik 40, bet tas tā fragmentāri tur esot. Potenciāls vēl liels. Par vasaras aitu pārīti arī vēl domāju, bet ne tikai tauriņiem, arī ziedaugu daudzveidībai. Kur lai palasa, kā savaļā stimulēt orhideju dzimtas u.c. reto ziedaugu augšanu?


Vladimirs S 30.augusts, 15:57

Interesants novērojums!


roosaluristaja 30.augusts, 15:26

Šajās bildēs neko daudz nevar saskatīt, bet pēc biotopa, uzvedības un putnu izmēriem nekas cits kā laukirbes tās nevarētu būt.


nekovārnis 30.augusts, 10:16

Brūnais zeltainītis.


Divpēdis 29.augusts, 14:21

Dobeles Meķos kopš 2011. gada arī ap 40 sugām, šogad gan kādas 25 tikai varētu būt. Lidinās arī katru nedēļu pļautajā dārzā, kas ap logiem, un grantētajā daļā daudz kas fiksēts. Šogad lielajā ābeļdārzā izpļāvu tādu nelielu liesāko gabalu, paskatīsimies, kas tur notiks. Bet jāpļauj ir, jā - nepļautajā vieni vienīgi parastie samteņi ar rāceņu balteņiem un pļavas resngalvīšiem dzīvojas;)


nekovārnis 29.augusts, 08:25

Rakstainā mārīte, Propylea quatuordecimpunctata


nekovārnis 29.augusts, 08:24

Parastā skarpijmuša, Panorpa communis


Melissa 29.augusts, 08:17

Nu kā tad,no jūlija.Tikai aizmirsu pierakstīt.


nekovārnis 29.augusts, 08:15

Ir, ir parastais samtenis. Tāds svaigs, vai ar nav no agrākajiem novērojumiem?


nekovārnis 29.augusts, 08:12

Šis vairāk gan pēc kārklu raibeņa. Savos novērojumos vari droši pareizos datus (datumus) ielabot, varbūt izņemot saglabāto vietu:) Man ar pagāja kāds pusgads kamēr līdz tam aizrakos:D


forelljjanka 29.augusts, 07:34

Izskatās pa kreisi parastais zilenītis,pa labi-brūnais zeltainītis.;)


Wiesturs 28.augusts, 22:28

Aptuveni galvā piemetu šāgada pagalma/piemājas pļaviņas dienas tauriņu sugas, bet vairāk par 20-22 nesanāca. Jāatzīst gan, ka pie mājas neko regulāri arī netiku skatījies, citādi jau teorētiski vajadzētu kādām 30-35 salasīties. Kopā ar citiem gadiem kopējais saraksts tāds noteikti sanāktu, kaut gan manu ēnaino stūrīti nevar nosaukt par dienas tauriņu paradīzi. Garkalnes putnu atlanta kvadrātā gan šogad kaut kādas 55-57 laikam (no galvas precīzi nepateikšu, katrā ziņā virs 50 noteikti). Par pļaušanu - mana pieredze ir, ka pagalms/pļaviņa ir jāpļauj, ja grib uzturēt augu/tauriņu daudzveidību. Bet piekrītu, ka ne visu līdz mauriņa līmenim. Vislabāk uzturēt dažādību - vietām regulāra pļaušana, citā pleķītī reizi pāris gados, kā arī pļaujot dažādos laikos. Ideāli, ja var pasekot līdz un paskatīties, lai saglabājas dažādi tauriņu iecienīti augi - nātres u.tml., bet ne jau vienmēr visam sanāk laiks. Šogad apkārt braukājot vispār viss dārzs un pļaviņa aizauga ar dažām dominējošām augu sugām, un tas tomēr nav labi - domāju, ka nākamgad daudzveidība noteikti būs mazāka. Lai pļautu savu zālāju katru dienu, tiešām laikam kaut kur pamatīgi jāiespiež galva, bet nu ir redzēti arī tādi kadri.


IlzeP 28.augusts, 16:48

Anitra, kas domāts ar "jaunajiem termiņiem"? No šogada taču drīkst pļaut BVZ jebkurā laikā, tikai vienreiz


kurmic 28.augusts, 12:34

tās ir Zilo kalnu laumiņas! :D


anitra 28.augusts, 11:41

Jā, mazliet lopu un savvaļas dzīvnieku sugu skaits apkārtnē pamatīgi vairojas!


nekovārnis 28.augusts, 11:37

Vajadzētu pa visiem samesties un iegādāties pāris aitas, ko pārvest no sētas uz sētu:)


anitra 28.augusts, 11:19

Mums BVZ aiz šķūnīša. šogad nopļāva pēc jaunajiem termiņiem - un tuksnesis! Agrāk tur tauriņi ņudzēja, šogad tukšums. Redzēs, kā būs nākamgad. Tagad vairāk pulcējas tur, kur pirma Jāņiem nopļāva 1x un nekad nepļautā sausā smilgu pļavā ar viršiem.


CerambyX 28.augusts, 11:07

Tā jau ir - zālāji tomēr tādas dinamiskas ekosistēmas, kas tomēr ir jākopj, ja ir vēlme uzturēt kaut kādā sev vēlamā stāvoklī. Ja absolūti neko nedara, tad mūsu platuma grādos pļavas parasti laika gaitā aizaug un pārvēršas par mežu (palieņu pļavas laikam varētu būt izņēmumi). Pie manas vasarnīcas ar kādreiz bija riktīgi forša pļava, kas uz jāņiem saziedēja dažnedažādās krāsās - tagad jau 10gadus neviens tur vairs neko nepļauj (pat nezinu kam tas zemes gabals pieder), uzaudzis baigais kūlas slānis, nāk krūmi no malām iekšā, sugu daudzveidība tīri vizuāli stipri samazinājusies, ziedošu augu maz... utt. Tā ka tauriņuvietas ir ir mazliet, bet tomēr jāpiekopj ;)


anitra 28.augusts, 10:55

Mēs, Julita, kūlu trimerējam daļu rudenī un otru daļu pavasarī. Tur slēpjas grauzēji, putniņiem ziemā ir sēkliņas, kukaiņi ziemo, Mums zeme liesa, dadži pāri galvai neaug :)


dziedava 28.augusts, 10:51

Pavisam nepļaut arī nevar. Mēs ar nepļaušanu aizlaidām bijušo dārzu par pilnīgu ciesu un gārsu paradīzi, tagad pļaujam un vērojam, ka pamazām sāk atgriezties arī citas sugas.


anitra 28.augusts, 10:34

Ainār, mūsu laime ir dzīve nacionālajos parkos, turklāt paši savu pagamu neesam slimīgi pļavuši reizi nedēļā, cirpuši nātres, krūmus, visur līduši ar savu izpratni par smukumu. Tāpēc arī tādas sugas. Mūsmāju kaimiņi savu daļu pļauj bieži un tur tauriņus un citus kukanīšus varu nemeklēt, tuksnesis :(


anitra 28.augusts, 10:31

Santa, es jau arī pārspīlēju, nereti gadās, ka nedēļu esmu Rīgā un izbraucienos pa LV un tad pat gribēdama nevaru apiet ap māju. bet, kad esmu Mazirbē, spīd saule un neārdās vējš, ap 12 pametu datoru un eju pūtināt acis pie tauriņiem. ja ir vairāk kā 5 sugas, pārņem nemiers un tad dodamnies kur tālāk tauriņot. Slīteres NP dabas daudzveidība ir izcila, nekad nebeigšu to apbrīnot!


sindi 28.augusts, 08:31

Uz ātro paskaitot, es šogad savējā pagalmā (Grobiņas nov.) esmu noķērusi ap 20 sugām. Bet tā īsti nav Anitras metode "apej katru dienu ap māju", vairāk jau pa brīvdienām tomēr :D :)


Klintslejas 28.augusts, 03:12

Pārdomājot par pagalma lietām...Man drusku žēl tā lielā susura, ko pirms pāris gadiem virtuvē iemaldījušos, nomedīja mans kaķis, arī ziemeļu sikspārņu augļkolonijā pēc vecā jumta nomaiņas vairs nav 50+ īpatņi, bet tikai kādi padsmit. Strautuspāri, atšķirībā no zaļajām upjuspārēm mājas priekšā esmu novērojis tikai vienreiz. Bet zaļo dzilnu, atšķirībā no visiem pārējiem Latvijas dzeņiem neesmu pie sevis manījis vispār. Lielā gaura un mežapūce piemājas būros šogad neligzdoja(arī tītiņš, atšķirībā no svīrēm). Arī zarainajai dižadatenei šī vasara nepatīk, pāris reizes aizgāju tos 50m līdz kritalai, kur tā auga pēdējos gadus, bet nekā :( .


CerambyX 28.augusts, 01:35

Rudens zaigspāre


CerambyX 28.augusts, 01:34

Tā kā parastā skudrulauva


CerambyX 28.augusts, 01:34

Tipula maxima nebūs, jo tai sugai spārniem melns zīmējums. Kāds cits garkājods.


Solweiga10 28.augusts, 01:16

Tie varētu būt krusta zirnekļa mazulīši! :)


anitra 28.augusts, 00:02

Sākām runāt, ka jātaisa visu reto sugu pagalma liste: sicista, lielais tritons, sila ķirzaka, ūdrs, spīdīgais praulgrauzis, viena reta mikrolieguma spāre. Un tad vēl jenotsuņi, lapsas, zalkši, vairāku sugu vardes, p. krupis, mežcūkas, stirnas, brieži, dažādu sugu peļveidīgie. Un jūs vēl brīnaties, kāpēc nepļaujam zāli? mēs jau neesam slepkavas!


CerambyX 27.augusts, 23:55

Nekas baigi diži labāks man nav, bet sliecos domāt ka sūnpurvu dižspāre (A.subarctica).


Solweiga10 27.augusts, 23:35

Pats kā "dāvana!" :)


CerambyX 27.augusts, 23:14

Divspārņi :) Ticamāk, ka trīsuļodi, bet tik pat labi kādi citi x-odi :)


anitra 27.augusts, 23:11

Help, kas tie par citplanētiešiem???


CerambyX 27.augusts, 22:09

Papuves raibenis


roosaluristaja 27.augusts, 21:55

Pēc teorijas mazajam cirslim pie astes pamata jābūt sašaurinājumam un astes garums ir ~70% no ķermeņa garuma. Te nekas tāds nav, tā ka šim jābūt Sorex araneus. Bet neesmu šo lopiņu eksperts. Varbūt dzīvē viss nav īsti pēc teorijas.


CerambyX 27.augusts, 21:43

Parastais silsamtenis


CerambyX 27.augusts, 21:42

"Nekāds dižais" pagalms būtu kā Anitra raksta - Rīgas centrā, kur virs 5 sugām jau būtu sasniegums :) Tā ka 27 sugas priekš nelielas platības tādā daudz maz apdzīvotā teritorijā (kā noprotu tad Engurē) ir pat ļoti ok. Lai virs 40 sugām dabūtu tad tiešām ir jādzīvo meža vidū ar pietiekami daudzveidīgiem biotopiem tuvīnā apkārtnē kā Anitrai, Gaidim u.c. :)


CerambyX 27.augusts, 21:36

Brūnais zeltainītis


CerambyX 27.augusts, 21:36

Ošu ordeņpūcīte


dziedava 27.augusts, 21:32

Nu tā, Anitra, man Engures pagalmā no 2011.g. uz ātru roku sanāca vien kādas 27 sugas; ja pieķer klāt jūrmalu tieši pie pagalma, nu tad līdz kādām 31 vien var aizvilkt, un tas ar pārsvarā uz 2011.g. rēķina (šogad ne tuvu tik daudz), tā ka izrādās, nekāds dižais pagalms man nav.


CerambyX 27.augusts, 21:09

Tādas dīvainas ir, bet acīmredzot tad tiešām arī ir nobružājušās - pats tauriņš jau ar tāds dzīves 'saburzīts' :) Jebkurā gadījumā - zilenīšiem ūsu vālītes var tik rūpīgi nepētīt, jo Lv sugu kontekstā to krāsa nevienam sugu pārim nav kā noteikšanas pazīme. Tā pa lielam tik Thmelicus pļavas resngalvīšiem tas būtiski. Zilenīšiem spārnu zīmējums 'pāri visam' :)


anitra 27.augusts, 20:45

Mani izbrīnīja bēšās vālītes taustekļu galos. vai tad tās arī uz vecumu maina krāsu?


CerambyX 27.augusts, 20:32

Specifičeskijs :) Bet laikam jau tomēr stipri padzīvojis parastais zilenītis - vīķu tomēr īsti nesanāk (citas sugas ne tik).


CerambyX 27.augusts, 19:42

Lielais atraitnīšu raibenis


CerambyX 27.augusts, 19:34

Tā kā kazrožu sfinga kāpurs


anitra 27.augusts, 19:23

Bučas, Marek! Ja nebūtu pieminējis atraitnīšu raibeni, es nebūtu attapusi, ka arī šo sugu nobildēju!


nekovārnis 27.augusts, 18:45

Mazliet uz ziemeļiem no tās vietas (1-2 km) manīju atraitnīšu raibeni. Gar to ceļu tie ganās, bet reti var pamanīt:(


anitra 27.augusts, 18:36

Es arī zefīru krustojumā redzēju vien lērumu admirāļu, parastos nātru raibeņus, acainos raibeņus un lielos meža raibeņus. un neviena zefīra. tas bija ap 16


CerambyX 27.augusts, 18:32

Rāceņu baltenis


nekovārnis 27.augusts, 18:28

Tie ir šodienas beidzamie km:) Nostaigāju no Ģipkas līdz Pilsupēm, tad caur saviem tauriņmežiem līdz Melnsilam. Smuka jau tā vieta, kur bērzu zefīru redzēji. Drusku par agru tur biju - ap 9. Neko darīt, bij jākustas, lai nenokavētu autobusu. Varbūt nākamreiz (nākamgad):)


anitra 27.augusts, 18:18

O, tu, Marek, jau pilnveido Rojas pagasta listi? :) es nupat no Purleju dambja, ko esmu nosaukusi par Mareka zelta bedri :)


anitra 27.augusts, 18:17

O, prieks lasīt par citu pagalmu daudzveidību! Rīgā ap māju varētu 100 gadus iet, bet vairāk par 10 sugām nesavāktu. bet ceru, ka nākamgad dzīvošu pie LU Botāniskā dārza un skats būs krāšņāks :)


Gaidis Grandāns 27.augusts, 18:04

Tikai šogad Druvienas pagasta "Aizupju" pagalmā' ir reģistrētas 43 tauriņu sugas, tajā skaitā arī sila brūnulis (vismaz pagaidām 2015. gadā vienīgais šīs sugas ziņojums DD). Kopējais reģistrēto tauriņu sugu skaits ir 46, tajā skaitā pērn Uģa sabildētie lielie vijolīšu purvraibeņi (šogad neparādījās, regulāri uzvaktēju).


CerambyX 27.augusts, 16:30

Man šķiet, ka dzeguzes 1cy/m


nekovārnis 27.augusts, 16:29

Anitrai pamatīga tauriņliste:) Man ap māju esošajā putnu atlanta 5211-14. kvadrātā savākti tikai 35. Un tie ir apm. 350 hektāri:)


roosaluristaja 27.augusts, 16:26

Igaunijā šogad arī izteikta invāzija. Daudzas iet veļos, nositoties pret stikla logiem. No Estbirdinga -"Läänemaal Puises 3340 musttihast (Parus ater) rändel. Ka mujal Eestis on täheldatud musttihase arvukat esinemist ja sadade isendite rännutee on lõppenud Tallinna kõrghoonete klaasidesse lennates."


Klintslejas 27.augusts, 16:17

Zinu vienu pagalmu, kur ir lidinājies gan apšu raibenis gan cīrulīšu un čemurziežu dižtauriņi, gan sausseržu raibenis, gan plūmju un gobu astainīši, gan ozolu un bērzu zefīri, gan abi zaigraibeņi, gan augļkoku un kārklu raibeņi ... :)


Edgars Smislovs 27.augusts, 15:41

Arī pie mums pie salu tilta lidoja gar daugavu apm. 5 putnu bariņš ar saucieniem.


CerambyX 27.augusts, 12:40

Mjā, šodien te pa Ķengaragu lidinās šķiet vairāki bariņi - lielākais vismaz 20-30 putni.


dziedava 27.augusts, 12:07

Hmm, platdaivu var būt arī tumši zaļa un es to esmu atradusi tikai uz kritalām ;) Galvenais jautājums ir par izmēru.


Mimi Serada 27.augusts, 12:06

Paldies par labojumu!


Edgars Smislovs 27.augusts, 12:02

Tā ir Purva tilbīte.


Ivars L. 27.augusts, 11:52

Šī ir tumši zaļa (varbūt bildē tik labi neredz), platdaivu - blāvi zaļa. Auga uz egles kritalas gravas vērī strautmalā. Platdaivu arī ir atrastas uz kritalām, pārsvarā slapjajos mežos (Pv, Nd, Ks, Kp), purvos, uz melnalkšņu un no skujukokiem galvenokārt uz priežu kritalām, tomēr uz kritalām reti, vairāk uz augsnes. Palikšu pie pirkstainās.:) Bet nu Tev taisnība, kopumā šīs abas var sajaukt.


EL 27.augusts, 11:47

Nē, balss ieraksta nav. Nebija aparāts pa rokai.


CerambyX 27.augusts, 10:44

Labs sasniegums :) Pieņemu, ka vairāk par 40 varētu būt Gaidim Aizupēs - tur tas pagalms arī stipri izcils no tauriņu viedokļa.


dziedava 27.augusts, 10:28

Vai nav drīzāk platdaivu rikardija Riccardia latifrons? Ja saliktu abas sugas blakus, pirkstainā būtu uz aci tievāka, šī tik tieva man neizskatās(?). Pirkstainā ir arī daudz retāka par visai biežo platdaivu.


anitra 27.augusts, 10:13

Gribu palepoties: no 2011.gada, kopš uzpasēju tauriņus, Mazirbes Siliņos esmu nobildējusi 39 sugas ar metodi: apeju katru dienu ap māju! Kuram vairāk? :)


CerambyX 27.augusts, 09:35

Par šo atkal teiktu - drīzāk brūndzeltenais pļavas r. Pilnīgi melni tie ūsu gali tomēr neizskatās :)


CerambyX 27.augusts, 09:33

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 27.augusts, 09:33

Brūnais zeltainītis


CerambyX 27.augusts, 09:33

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 27.augusts, 09:32

Ķīķis


CerambyX 27.augusts, 09:32

Tā kā melnūsainais pļavas resngalvītis


CerambyX 27.augusts, 09:32

Melnā klajumspāre


dziedava 27.augusts, 00:15

Paldies arī no manas puses! Santa man jautāja, nebij ne jausmas, ko atbildēt, bet ieinteresēja.


CerambyX 26.augusts, 23:33

Zirnekļu tēviņiem jau grūta dzīve - tie izmēros parasti ir krietni mazāki par mātītēm un, ja neizdodas kaut kādā veidā mātītēm pielabināties (ar maigiem glāstiem, 'pārdomātām' dāvanām utt.), tad pastāv drauds, ka mātītes tos ņem un vienkārši apēd :)


didzisj 26.augusts, 23:32

Paldies par komentāru!


CerambyX 26.augusts, 23:31

Koksngrauzis Aegomorphus (=Acanthoderes) clavipes - kādreiz skaitījās reta suga.


CerambyX 26.augusts, 23:30

Varētu būt griezējbites Osmia bicolor roku darbs - vismaz meklējot info internetā šo atzīmē kā vienu no plēvspārņu sugām, kas veido ligzdas tukšās gliemežu čaulās.


Mimi Serada 26.augusts, 23:24

Paldies!


Mimi Serada 26.augusts, 23:22

Paldies!


Solweiga10 26.augusts, 23:10

Paldies! ..izrādās tas ir ļoti interesants zirneklītis, kas mēdzot būt itin šarmants! -" Uzvedībā ļoti savdabīgs ir tēviņu paradums pasniegt mātītei "dāvanas" - rūpīgi tīmeklī ietītu barību: notvertu kukaini" ! (latvijasdaba.lv) :)


CerambyX 26.augusts, 23:05

Neesmu pārliecināts, ka būs šī suga - vēdera zīmējums tomēr atšķiras. Pagaidām pārliekam uz zirneklis sp.


CerambyX 26.augusts, 23:04

Melnai klajumspārei kājas pilnībā melnas (u.c. pazīmes) - šī drīzāk dzeltenā klajumspāre, jo pakaļspārnu pamatnē dzeltenīgs laukums


CerambyX 26.augusts, 23:02

Putcikāde Lepyronia coleoptrata


roosaluristaja 26.augusts, 22:48

lielais ķīris.


CerambyX 26.augusts, 22:38

Parastais perlamutra raibenis


CerambyX 26.augusts, 22:36

Lielais meža raibenis


CerambyX 26.augusts, 22:36

Dižzirneklis Pisaura mirabilis


Mimi Serada 26.augusts, 21:26

Nebēdājieties, Julita, šoreiz viņš izvēlējās mani, nākamreiz parādīsies Jums :) Lai veicas!


CerambyX 26.augusts, 21:19

Julita - gan jau kādreiz izdosies pamanīt, jo Tev jau tomēr tiešām daudz gar ozoliem sanāk dzīvoties :) Cik ar GG un ES Druvienā tagad paskatījām, tad kopumā kādu 30min laikā tauriņš (drīzāk jau tomēr bija viens pats tajā ozolā) veica varbūt tik kādus 10-15 izlidojumus starp zariem uz max 5 sekundēm pēc kā parasti nosēdās kādas lapas virspusē kur no apakšas to bieži vien vairs nevar pamanīt pat binoklī. Nav jau ar nemaz tik liels tas tauriņš - līdz ar to principā var viegli ar var palaist garām (3 acu pāri tādā ziņā izdevīga kombinācija). Ja ozolā vairāki tauriņi tad gan parasti viņu tur biežāk virpuļo. Tā ka kopumā šīs sugas pamanīšanā laikam galvenais pacietība, neatlaidība un veiksme :)


Mimi Serada 26.augusts, 21:07

Binokļa man arī nav :) Ozols gan nebija vecs, šķiet vispār vienīgais ozols kempinga teritorijā, tiesa, neliela attālumā pāri ceļam ozoli aug.


dziedava 26.augusts, 21:02

Šitie man nekad neredzētie papuves raibeņi un zefīri novedīs mani pilnīgā depresijā - nu kur es tik akla, ka visi redz, tikai es ne :DD


Mimi Serada 26.augusts, 20:59

Šis uz īsu mirkļi apsēdās man priekšā, kad bildēju citu tauriņu, tāpēc varēju ātri uzņemt pāris kadru. Vēlāk un arī nākamajā dienā pētīju to ozolu, bet vairs nekā...


dziedava 26.augusts, 20:58

Nez, nez, daudz dižozolu Ziemeļvidzemē pēdējā laikā skatīts un galotnēs lūkots, bet neviena zefīra :(. Binokļa gan man nav, bet nez vai tas izskaidrotu to, ka arī nekādus virpuļus neesmu manījusi.


CerambyX 26.augusts, 19:53

Parastā daiļspāre


CerambyX 26.augusts, 19:53

Priežu sfinga kāpurs


CerambyX 26.augusts, 19:53

Ceriņu sfinga kāpurs


forelljjanka 26.augusts, 19:41

Vēl viena tāda laba pazīme 1 cy putniem-kukaiņu galvas virsa ir gaiša,gaišāka kā bezdelīgu.Konkrētais gan nemaz nav jaunais putns,bikses un zemaste sarkanbrūna.Sarkana zemaste gan arī 2cy un vecākam kukaiņu piekūna T,bet tam vairs nav sejas maskas,galva praktiski vienā krāsā ar rumpi,nu un bikses ar nav sarkanbrūnas.;)


CerambyX 26.augusts, 19:03

Laikam jau viņi tiešām ir visur, kur ir vairāk pavecu ozolu (alejas, parki, viensētas utml.) - bet tik tiešām tā pētīšanai, kā forelljjanka minēja, labāk noder binoklis :) Ar neapbruņotu aci gan ar tīri labi manāmi starp zariem virpuļojot. Pēc pašreizējās manas pieredzes (4 novērojumi) labākais laiks ir siltu/karstu saulainu dienu pievakarē (plkst 17-19), kad tie laikam ir visaktīvākie. Raksta, ka karstu dienu agros rītos tie nolidojot zemāk, bet neko tādu pieredzējis vēl neesmu. Ja šie barotos uz ziediem, tad jau droši vien būtu vieglāk tos ieraudzīt, bet šiem tāds nelāgs paradums, ka ziedu nektāru tie nemīl.


anitra 26.augusts, 18:01

Ārprāc, cik satraucoši :( es tagad arī kā tāds Sivns pētu ozolu lapotnes.


CerambyX 26.augusts, 16:13

Jātnieciņš gan - tie brūnie pārsvarā pieder pie Ophion ģints.


CerambyX 26.augusts, 16:12

Nu ar foto jau viss skaidrāks par skaidru :) Vispār jau es iesaku (un esmu to rakstījis ne reizi vien) tomēr atstāt kādu komentāru piezīmēs par novērošanas apstākļiem utt. (nu kaut vai "labi apskatīts 1 minūti no 50m attāluma", vai "ir foto" vai citas lietas - jo smalkāk, jo labāk, bet ja nav laiks, tad jau der arī īsi un konkrēti), lai tad kad pēc 5-10-25-... gadiem kāds šo novērojumu skatīsies nebūtu šis novērojums 'jāatmet kā nederīgs', jo novērojuma autors nav vairs sadabūjams rokās un iespējams tāpat vairs par konkrētā novērojuma apstākļiem neko neatcerēsies. Tā es tagad, piemēram, kožu pirkstos par saviem DD pirmsākumos ziņotajiem novērojumiem - tie kas bez bildēm daudzi tukši un pliki par kuriem es sen vairs neko neatceros... Vārdu sakot - ja ir komentāri piezīmēs (vai bilde ideālā variantā), uzreiz atkrīt liela daļa jautājumu un problēmu, kas varētu rasties tuvākā vai tālākā nākotnē ;)


riksons 26.augusts, 14:59

Tagad pievienoju bildi , es vadījos pēc "bārdas " ko es saucu par "ūsām" , bet tam nav nozīmes .


patigunta 26.augusts, 14:33

Paldies! Domāju - čemurgrauzis :)), jau noskaidroju - Aromia moschata sēžot arī čemurziežos, vītoli tur 50m attālumā :))


vanemvakkuri 26.augusts, 12:47

Liels paldies!


CerambyX 26.augusts, 12:39

Zaļais vītolu koksngrauzis


Arnis2 26.augusts, 10:42

Paldies, mazliet skaidrāks palika. Jāgaida nākošā iespēja pielietot zināšanas praksē:)


CerambyX 26.augusts, 09:49

Lukstu čakstīte


CerambyX 26.augusts, 09:45

Labs uzskatāms attēls ir putni.lv Kukaiņu piekūna lapā - pašā apakšā :) Tur abu sugu 1cy blakus salikti. Galvenā uzmanība sejas 'maskas' un "bārdas svītras" formai (kukaiņu piekūnam tā mazāka, bārda svītra īsāka un spicāka - rezultātā veidojas tāds izteikts balts vaigs) un vēdera strīpojumam un fona krāsai (bezdelīgu piekūnam strīpojums blīvāks, treknāks un vēdera pamattonis vairāk brūns - kukaiņu piekūni reizēm pat tādi tīri balti izskatās). Sliktos gaismas apstākļos var pētīt spārnus garumu, jo bezdelīgu piekūnam tie ir garāki un šaurāki spārni (uz vadiem sēdošam putnam spārnu galiem vajadzētu būt garākiem par asti). Tādu īslaicīgi un ne pārāk labi redzētu 1cy piekūnu es ar laikam neņemtos droši noteikt un atstātu kā subbutueo/vespertinus. Ja daudz maz labi apskatīts, tad abas sugas parasti var samērā viegli un labi noteikt :)


CerambyX 26.augusts, 09:30

Ziedmuša Eristalis sp.


CerambyX 26.augusts, 09:29

Kāda no zālāju laupītājblaktīm (Nabidae)


enesija 26.augusts, 08:45

Pateicoties ārzemju kolēģiem, suga ir apstiprināta- Eresus sandaliatus. Iespējams, ka vistālāk uz austrumiem atrastais īpatnis.


Arnis2 26.augusts, 08:07

Vai ir kādas drošas pazīmes kā atšķirt kukaiņu no bezdelīgu. Man nesen Spilves pļavās bija viens piekūns , kas sēdēja bērza galotnē un šo mobingoja bezdelīgas, bet tā kā šis bija pretsaulē tad ievēroju tikai izteiktas svītriņas uz krūtīm un gaišu zemasti. Prom lidojot, metās strauji lejā un pazuda skatienam.


CerambyX 25.augusts, 22:26

Skābeņu sprīžmetis (Timandra comae)


nekovārnis 25.augusts, 22:13

Paldies!:)


CerambyX 25.augusts, 22:00

Kukaiņu piekūns/i:)


Solweiga10 25.augusts, 21:59

Paldies, par lieliskiem ieteikumiem! Dabasfoto tiešām ļoti labas kvalitātes bildes! ..Ir lietas, jas aizvien vairāk aizrauj, un šī nebeidzamā savas apkārtnes apzināšana pamazām kļūst jo aizraujošāka :) Paldies par atbalstu!


Rallus 25.augusts, 20:54

Ieliec bildi no Kolkas, paskatīsim


Rallus 25.augusts, 20:53

Vismaz tīri Vidzemei arī kāds, citādi tuvākais bija Doles sala, kas ar tā uz daugavas robežas


nekovārnis 25.augusts, 20:44

Šovakar virs sētas Kolkā lidinājās trīs gabali, bet vienbrīd saskaitīju 7. Ķēra spāres un turpat lidojumā arī tās tiesāja. Sabildēju, bet viss tikai tumši silueti. Vien iesēdās bērza galotnē, bet arī tur tik pēc galvas sāna varēja pateikt ka vai nu bezdelīgu vai kukaiņu:( Tā arī uzkāros un nolēmu neziņot un nelikt DD Pikaso bildes:) Par laimi Kolkas pusē diezgan putnotāju apgrozās.


Rallus 25.augusts, 20:37

Bezdelīgu piekūni an arī lidinās apārt, nav jau izslēgts.


Rallus 25.augusts, 20:36

Piekrītu par to papildu teikumu, šoreiz kolēģu bariņš, sarunas līdzās īsti neļāva, citādi gan.


CerambyX 25.augusts, 20:27

Labi apskatīts? Tagad jau kukaiņu piekūni pilnas malas - 1cy putnus šīm sugām reizēm nav nemaz tik viegli atšķirt. :)


CerambyX 25.augusts, 20:15

Ā, nu pietuvināts attēls cita lieta :) Jā, izkadrētos attēlus laikam man ar neļauj ielādēt no aplikācijas - tādos gadījumos laikam vērts kādu vienu teikumu piezīmēs uzreiz aplikācijā ierakstīt. No sērijas "suga labi apskatīta, oriģinālajā attēlā suga labi nosakāma" vai kā tamlīdzīgi - lai nav pārpratumu. Mūru samteņa gadījumā varbūt nav tik būtiski, bet ja varbūt gadās situācija, kad jāpievieno kāds ekstrēmāks retums (kāds putns, piemēram), tad operativitātei papildus pazīmes jau vienmēr noder :)


Rallus 25.augusts, 19:56

sanāk, ka agrākais zināmais rudens novērojums (no 1990) - līdz šim tikai augusta beigās pēc Agra Celmiņa apkopotās informācijas: http://ornitofaunistika.com/lvp/stelon.htm


Rallus 25.augusts, 19:46

Ierakstījāt balsi arī? ši būtu otrais ticamais ligzdošanas gadījums - pēc pirmā Papē: http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm


Rallus 25.augusts, 19:41

Apskatīts labi, zinoju ar viedtālruņa lietotni, tāpēc tik vispārīga bilde. Tā joprojām ņem tikai oriģinālas bildes. Ja izgriežu, iecentrēju - pārveidotas nevar augšuplādēt. Met nost. Ieziņoju uzreiz, lai precīzs punkts nofiksējas, tagad pieliku arī pietuvinājumu un papildināju piezīmes, pazīmes.


CerambyX 25.augusts, 17:49

Jāredz attēls tuvinājumā - vai tik nav parastais silsamtenis... :)


galochkin 25.augusts, 16:57

Да)) Причём, чем больше рыбка, тем больше у нее сотрясение мозга. :)


forelljjanka 25.augusts, 16:32

https://lv.wikipedia.org/wiki/Parastais_zalktis ;) Raksta ka ķer arī zivis un ne tikai,es gan esmu redzējis vienīgi rijot vardes.


Arnis2 25.augusts, 12:31

Kāds nevar pakomentēt, vai zivis ir ierasta barība zalkšiem? Kā viņi tās noķer. Daugavgrīvā no makšķerniekiem esmu dzirdējis vairākus stāstus par to, ka viņiem zalkši čiepjot zivis.


anitra 25.augusts, 11:59

Es lūkoju aplikācijas iPad, bet vēl neesmu pirkusi. nopirku Kolinsa putnu noteicēja aplikāciju, ļoti patīk un noder. pat griezi pievilināju ar balss ierakstu no tās


Divpēdis 25.augusts, 11:55

Agrim ir laba humora izjūta!;) jā, bet lielāko daļu informācijas tiešām tikai caur lasīšanu var dabūt. Ja nu parādās uzmācīga interese par dienas tauriņiem, tad es kā nespeciālists varu 1. vispirms ieteikt Sintijas lapu https://dabasfoto.wordpress.com/taurini/ : visu sugu nosaukumi latviski un latīniski, izcilas kvalitātes bildes. Tas būs apjausmai, kas mums te vispār ir sastopams, un sugas noteikšanai lielākajā daļā gadījumu 2. Tad tepat Jānis atkal atgādina par poļu lapu - http://www.lepidoptera.eu/ListCountry.php?country=LV ;) Varam jau izmantot iepriekš iegūtos latīniskos nosaukumus konkrētas sugas papētīšanai, un, manuprāt, pats svarīgākais - redzēt lidošanas laikus: ja jānosaka suga, varam atfiltrēt tos, kas patreiz ir olas/kāpura/kūniņas stadijā. 3. Nu, un man kā vecmodīgam cilvēkam ļoti patīk informācijas nesēji bez baterijām - diezgan padārgs prieks, bet lieliska izšķirtspēja grāmatā ar zīmētām bildēm, izplatības areāliem un vēl šādām tādām mazāk saprotamām lietām: http://www.amazon.co.uk/Collins-Butterfly-Guide-Complete-Butterflies/dp/0007242344. Iemarķēju tās sugas, kas ir pie mums, ierakstīju latviskos nosaukumus, un glabāju bagažniekā;) 4. Neaizmirsti, ka tepat Dabas Datos vienmēr ir izpalīdzīgi cilvēki, kas pielabos un pastāstīs, ja gadīsies kaut kas īpaši neskaidrs. Veiksmi!:)


dekants 25.augusts, 09:53

Labas bildes ar īsto momentu!


Divpēdis 25.augusts, 08:47

paskaties šeit, vai nav līdzīgs: https://dabasfoto.wordpress.com/taurini/zilenisi/brunais-zeltainitis/ man izskatās, ka ir;)


forelljjanka 25.augusts, 06:58

http://www.lepidoptera.eu/ListCountry.php?country=LV ;)


OKK 25.augusts, 05:36

Žurnālos "Una", "Ieva", "Santa" un "Privātā dzīve".


Solweiga10 25.augusts, 00:43

Paldies, un kur var tik ..niansētu interesantu informāciju iegūt..?

Ziedoši augi vasaras beigās un rudenī

Lai arī vasaras ziedu lielākais krāšņums jau garām, ir augi, kas sāk ziedēt tikai vasaras beigās vai zied ne vien vasarā, bet arī rudenī. Šoreiz par dažiem no tiem. Interesants augs, kas aug mitrākās vietās, ir pļavas vilkmēle Succisa pratensis. Sāk ziedēt jūlijā un zili violetiem ziediem kā podziņām zied līdz pat oktobrim. Pļavas vilkmēlei ļoti līdzīga ir daudz biežāk sastopamā tīruma pēterene Knautia arvensis, kas zied jau no jūnija līdz pat oktobrim. Vilkmēles ziedi šķiet apaļāki, bet pēterenei - plakanāki. Var skatīt arī lapiņas - vilkmēlei lapas vienmēr veselas, bet pēterenei - arī plūksnaini dalītas. Tīruma pēterene. Foto: B. Bambe Pļavas vilkmēle....


Kukaiņu piekūnu invāzija

Šobrīd ir īstais laiks kukaiņu piekūnu vērošanai. Kukaiņu piekūns Falco vespertinus Latvijā neligzdo, taču ir regulāri sastopams ceļošanas laikā vasaras beigās. Ligzdo Dienvidaustrumeiropā un Āzijā, atklātā ainavā ar kokiem, tajā skaitā stepēs un meža stepēs, ziemo Dienvidāfrikā. Ligzdo pamestās vārnveidīgo putnu (īpaši krauķu) ligzdās, nereti kolonijās (www.birdlife.org). Kukaiņu piekūni, kā jau liecina to nosaukums, pārtiek galvenokārt no lieliem kukaiņiem, tajā skaitā spārēm. Latvijā caurceļojošos kukaiņu piekūnus var novērot dažādās atklātās ainavās, nereti pie jūras un lielajiem ezeriem, sēžot uz stabiem vai koku galotnēs, kā arī medījot kukaiņus gaisā. Medījumu nereti mēdz apēst lidojumā. Parasti caurceļojošo kukaiņu piekūnu skaits nav liels, taču atsevišķos gados...


Ornitoloģiskā vasara izskaņā

Līdz ar putnu ligzdošanas sezonas beigām un pirmo lielas daļas gājputnu došanos uz siltajām zemēm var uzskatīt, ka ornitoloģiskā vasara ir beigusies un sākusies aktīva rudens migrācija. Par vienu no tipiskākajiem vasaras “vēstnešiem” uzskatāma svīre, kuru pēdējie bariņi manīti augusta vidū. Par vasaras sākumu daudzi ornitologi uzskata brīdi, kad atgriežas svīres. Pirmās svīres šogad manītas 9. maijā (Edgara Smislova novērojums), bet lielākā skaitā jau Latvijā bijušas 10. maijā (saskaņā ar novērojumiem portālā Dabasdati.lv). Savukārt pēdējo svīru bariņi manīti ap 14. augustu. Par to liecina gan portālā Dabasdati.lv atrodamā informācija, gan diskusija sociālajā tīklā Twitter, kur ar savu pieredzi dalījās Agnis Bušs,...


Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens (1)

Jūras ērgļu ligzdošanas sezonai vasaras nogalē beidzoties, kameras sistēmu arvien biežāk vajā tehniskas ķibeles. Augusta sākumā veicām būtisku uzlabojumu - nomainījām datu pārraides ierīci, kas ļāva novērst biežos pārrāvumus, tomēr ilgi priecāties par rezultātiem nevarējām – divas dienas vēlāk negaisa laikā sistēma apklusa, un attālināti to pamodināt vairs nebija iespējams. 16. augustā ligzdu apmeklējām kopīgi ar mūsu kameru sistēmu speciālistu Jāni Rudzīti, lai noskaidrotu signāla pazušanas iemeslus. Mūsu aizdomas apstiprinājās - pārliecinājāmies par to, ka pie vainas ir zibens spēriens. Rūpīgākie šīs kameras vērotāji būs pamanījuši to, ka vienu no fonā redzamajiem netālajiem ozoliem par sēdkoku regulāri izmantoja pieaugušie putni –...


Kā klājas dižajiem kadiķiem un kadiķājiem? (4)

Pavasarī Dabasdati.lv bija publicēts aicinājums iesūtīt dižo kadiķu un skaistu kadiķu noru datus un fotogrāfijas attiecīgu fotokolekciju veidošanai. Aicinājums joprojām spēkā (un tam nav termiņa ierobežojuma), bet par dažiem jau iegūtajiem rezultātiem - zemāk rakstā. Akcijas sākumā aprīlī dižo kadiķu fotokolekcijā bija 29 kadiķi un 11 kadiķāji, bet šobrīd, augustā sākumā, to skaits ir jau, attiecīgi, 63 (6 beigti) un 15. Fotokolekcijas skatāmas: http://dziedava.lv/kadiki/, http://dziedava.lv/kadikaji/. Visaktīvāk aicinājumam atsaucās paši Dabas retumu krātuves aktīvisti, šogad īpaši pievērošoties jau zināmo kadiķu apsekošanai, kā arī iesniedzot arī seno laiku kadiķu fotogrāfijas, taču tika saņemti vairāki ziņojumi arī no citiem, iegūstot ziņas gan par agrāk Dabas retumu...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts