Šobrīd aktīvie lietotāji: 333 Kopējais novērojumu skaits: 334076
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Meža pūce Strix aluco
29-Sep-2016, Rallus
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-Sep-2016, Rallus
Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Pelēkā dzilna Picus canus
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Lauku piekūns Falco tinnunculus
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Lauku piekūns Falco tinnunculus
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Pelēkā dzilna Picus canus
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Krauklis Corvus corax
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
Liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens
28-Sep-2016, Gaidis Grandāns
2-Aug-2015, Fossa
28-Jun-2015, Fossa
26-Sep-2016, Fossa
Sarkanā klajumspāre Sympetrum sanguineum
26-Sep-2016, Fossa
Parastais zilenītis Polyommatus icarus
28-Sep-2016, erts
Parastais zeltainītis Lycaena phlaeas
28-Sep-2016, erts
Parastais ozols Quercus robur
28-Sep-2016, Vīksna
28-Sep-2016, Vīksna
Garastīte Aegithalos caudatus
28-Sep-2016, Igors
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
28-Sep-2016, oliversvv
Mazais cirslis Sorex minutus
28-Sep-2016, Igors
28-Sep-2016, Igors
Mērkaziņa Gallinago gallinago
28-Sep-2016, Igors
Priežu krustknābis Loxia pytyopsittacus
28-Sep-2016, Igors
Eiropas dievlūdzējs Mantis religiosa
28-Sep-2016, IS
Lauku lija Circus cyaneus
28-Sep-2016, dagnis
Dzeguze Cuculus canorus
20-Aug-2016, Edgars Smislovs
28-Sep-2016, dekants
Ziemas žubīte Fringilla montifringilla
28-Sep-2016, dekants
23-Jul-2016, Mo
Zīdaste Bombycilla garrulus
28-Sep-2016, Vabale
Bērzu zefīrs Thecla betulae
25-Sep-2016, Astrantia
25-Sep-2016, Astrantia
25-Sep-2016, Astrantia
Dzeltensvītru ķauķītis Phylloscopus inornatus
28-Sep-2016, CerambyX
Melnspārnu kaija Larus marinus
25-Sep-2016, Astrantia
Kajaks Larus canus
28-Sep-2016, Litenesputni
Lielā gaura Mergus merganser
25-Sep-2016, Astrantia
Gaigala Bucephala clangula
25-Sep-2016, Astrantia
25-Sep-2016, Astrantia
Pēdējie komentāri
sindi 29.septembris, 01:39

Te būs viss, kas man ir: https://www.dropbox.com/sh/45vyavjv3mjajdd/AAB15QhbYZHraGQjWuFcePP3a?dl=0


Martins 28.septembris, 22:04

Lūdzu padalies ar bilžu oriģināliem - tiešām ļoti izskatās pēc Sympecma fusca un pēc vietas un biotopa konteksta vēl jo vairāk gribas pārbaudīt. Ja nebūs šis eksemplārs, tad vispār tur IR jābūt! Līdzšinējie meklējumi nav vainagojušies panākumiem, bet tas vēl neko nenozīmē.


Nora 28.septembris, 21:55

Video par dievlūdzējiem Baltkrievijā: https://www.youtube.com/watch?v=7pMTjG3aftM Tur jau konstatēti visā teritorijā, pirmo reizi 2008.g.


Martins 28.septembris, 21:53

Jā, tas ir tālākais novērojums uz ziemeļiem Latvijā un domāju, ka nekļūdīšos sākot, ka arī Eiropā. Līdz šim tālākais bija Ķegums.


felsi 28.septembris, 21:37

Palsdies!


felsi 28.septembris, 21:36

Paskatījos abas internetā, pēc kāda laika piebraukšu apskatīt, laikam vēl jaunas.


felsi 28.septembris, 21:32

Paldies!


Nora 28.septembris, 21:23

Nu šis jau tiešām paliek interesanti :) izskatās, ka Latvijā viņiem iepaticies


edge 28.septembris, 17:46

Tā jau domāju, paldies!


CerambyX 28.septembris, 17:37

Eiropas dievlūdzējs!! Latvijā konstatēts ļoti reti, bet šogad jau vismaz otrais novērojums - interesanti! :)


Edgars Smislovs 28.septembris, 14:44

FSV - 2014-06-08 Nestling. SWEDEN, UPPLAND, HÅLLNÄS, STENARNA. Time passed: 2 years 59 days, Distance / direction (orthodrome): 531 km / 137° SE. C3C- 23.06.2014 Young, out of the nest. HAMINA, KYMENLAAKSO, KYMI (SF82), FINLAND.Time from ringing to recovery is 774 days (2 years 1 month 12 days) The place of recovery is 424 km from the place of ringing in direction SSW.


Wija 28.septembris, 08:08

Paldies!!!


Vīksna 28.septembris, 00:59

Paldies !


dziedava 28.septembris, 00:41

It kā Byssonectria fusispora, bet tās it kā augot pavasarī..


zemesbite 28.septembris, 00:31

Paldies! :)


dziedava 28.septembris, 00:26

Domāju, ka ir! :)


zemesbite 28.septembris, 00:00

Vai šī arī neizskatās pēc parazītsēnes Syzygites megalocarpus?


Ivars L. 27.septembris, 23:32

Varbūt divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous. Vai, varbūt, dūmaine Bjerkandera spp.


Ansis 27.septembris, 22:57

Varētu būt smaržīgā naktssvece - Oenothera suaveolens


felsi 27.septembris, 22:41

Paldies par nosaukumiem!


felsi 27.septembris, 22:36

Paldies!


roosaluristaja 27.septembris, 22:21

Bildes ir nedaudz miglainas kā jau pirmsveļu laikā pienākas, bet domāju, ka būs pareizi.


Ivars L. 27.septembris, 22:21

Kāda no violetpiepēm Trichaptum spp.


felsi 27.septembris, 22:19

Paldies1 Pamēģināšu pievilkt vēl tuvāk, bet pati pamanīju tikai taisot bildes.


dziedava 27.septembris, 22:19

Es pie šīm alām arī esmu bijusi :), sajūsminājos un apbrīnoju - izskatījās ļoooti pamatīga sistēma :)),


roosaluristaja 27.septembris, 22:16

Tas, ka alu autori ir āpši, nav apstrīdams, bet, vai tur tagad dzīvo tikai āpši vai arī kaut kas cits, to pēc pēdām un darbības pēdām jānosaka. Izskatās, ka vismaz daļa alu ir apdzīvotas.


dziedava 27.septembris, 22:14

Nu jā, tiem melnajiem spīdumiņiem nepievērsu uzmanību :), vajadzētu tomēr tuvplānu, tā neko nevar pateikt. Metatrichia aug pušķīšos, ne pa vienai. Neredzot, vai ir kātiņš, kādā krāsā, no melnas bumbiņas vien neko nevar pateikt.


felsi 27.septembris, 22:14

Koksnes vilkpienaine


felsi 27.septembris, 22:10

Paldies!


felsi 27.septembris, 22:08

Paldies! Varbūt paskatieties pie sēnes citronu bisporella, tur tādas mazas, melnas bumbiņas.


dziedava 27.septembris, 22:06

Manuprāt cikādīte Empoasca sp. Šitās man patīk. :)


dziedava 27.septembris, 22:03

Gļotsēnes nemanu, bet sīkas baltas bumbiņas ar melnu punktiņu ir sēnes Lasiosphaeria ovina


felsi 27.septembris, 21:39

Vai sarainā tauriņpiepe?


dziedava 27.septembris, 21:13

Ne viss, kas sarkanu cepurīti un sfagnos, ir gaileņu stiklene. Šādām sēnītēm noteikti vajag sabildēt pēc iespējas vairāk - kātiņu, cepurītes apakšpusi. Pēc cepurītes augšpuses izskatās pēc krietni retākās adonisa sēntiņas Mycena adonis, kam kātiņš ir balts (nevis dzelteni sarkans kā gaileņu stiklenei), bet to šeit nevar redzēt. Varbūt tas ir tāpat zināms? Arī adonisa sēntiņa var augt sfagnos.


nekovārnis 27.septembris, 20:11

Labs kadrs:D


Aigars 27.septembris, 19:41

Aptuveni pirms 5 gadiem tur bija peļu klijāna ligzda ar mazuļiem. Iespējams tā ir tā pati.


dziedava 27.septembris, 18:25

Internetā gan gandrīz nav tādu pārliecinošu foto, bet lentārijai Lentaria albovinacea aprakstā un arī pēc latīniskā nosaukuma ir tā, ka sākumā balta, bet uz vecumu kļūst violeta - vīnkrāsas. Tā ka var arī būt, ka nav nekāda īpaša liga, bet vnk šī suga uz vecumu. :) Domājot par latvisko nosaukumu sugai, kur līdzīgi kā latīniskajā derētu iekļaut gan balto, gan vīna krāsu, sanāca baltvīna lentārija :)), žēl, ka tam krāsa tomēr neatbilst.


sindi 27.septembris, 14:52

It kā jau ir, bet visi no viena leņķa un tikpat bēdīga kvalitātē. Šonedēļ domāju braukt uz to pusi, tad mēģināšu papētīt vēl. Pievienoju vienu ar lielākiem kontrastiem.


CerambyX 27.septembris, 13:33

Šī tāda interesanta - nav vēl kādi foto? Muguras centrālā svītra izskatās ar taisnu malu - bez izvirzīta 'zobiņa', kas ir Sympecma fusca pazīme. Bet varbūt tā tik šajā foto izskatās? Suga Latvijā nav konstatēt, bet 99,99%, ka kaut kur DR Kurzemē tai ir jābūt - neviens laikam nav vienkārši speciāli meklējis.


sindi 27.septembris, 11:37

paldies! :)


CerambyX 27.septembris, 11:30

Sarkanā klajusmpāre


CerambyX 27.septembris, 11:30

Zaļganā zaigspāre


CerambyX 27.septembris, 11:28

Manuprāt, lielā klajumspāre


CerambyX 27.septembris, 11:21

Kājas melnas - tad jā, sarkanā klajumspāre


CerambyX 27.septembris, 11:20

Kapračvabole Necrodes littoralis


CerambyX 27.septembris, 09:55

Šī būs purva zīlīte


Ivars L. 27.septembris, 00:04

Tpu, nevis serialis, bet sinuosa, un tpu - abas ir rūgtas.


Vīksna 26.septembris, 23:59

Paldies par nosaukumiem !


Ivars L. 26.septembris, 23:58

Iespējams Antrodiella parasitica


gunitak 26.septembris, 22:49

Un vēl vienu bildi.


gunitak 26.septembris, 22:45

Augšējo bildi izdzēšu un pievienoju kā atsevišķu novērojumu.


dziedava 26.septembris, 22:32

A.xantha ir jābūt rūgtai? Garšoju to, kas izklājusies


Ivars L. 26.septembris, 22:27

Man tā kā šķiet, ka te varētu būt tomēr divas sugas: tā, kas smukās rindās - A.serialis, bet tā, kas izklājusies - A.xantha.


felsi 26.septembris, 22:05

Paldies!


Ivars L. 26.septembris, 21:37

Bet šī pavisam noteikti ir melnā samtpiepe!


Ivars L. 26.septembris, 21:36

Pavisam noteikti!


felsi 26.septembris, 21:08

Paldies!


felsi 26.septembris, 21:05

Paldies!


dziedava 26.septembris, 20:21

Izskatās traumētas ragveida kaloceras


dziedava 26.septembris, 19:53

Nu laikam jau Šveinica filcene?!


Rallus 26.septembris, 18:50

Nav ne jausmas, kur viņi tā uzradās, bet šī pēcpusdiena bija gan saulē silti vasarīga - ap 17C


felsi 26.septembris, 18:37

Paldies!


CerambyX 26.septembris, 16:36

Rāceņu baltenis


CerambyX 26.septembris, 16:36

Kāļu baltenis


aer 26.septembris, 14:54

tā būs akmeņčakstīte. pēc pazīmēm: izteikti iezīmējās melnā un baltā strīpas gar acīm, dzeltenais kakls, baltā zemaste lidojumā vēders bez raibumiem. bilde diemžēl nav.


roosaluristaja 26.septembris, 13:54

Šī nu gan nav zaļā, bet parastā.


Ivars L. 26.septembris, 13:35

Rakstīts, ka T. abietinum poru virsa, sēnei atmirstot, kļust ohras krāsā. Šīs izskatās vecas un diezgan atmirušas. Trametes hirsuta tik spilgta apakša tomēr nav.


CerambyX 26.septembris, 13:09

Sarkanā klajumspāre


dziedava 26.septembris, 12:46

Man hipotēze bija Trametes hirsuta, to pārbaudot (vai var būt tik oranža apakša), uzgāju vēl vienu ar tādām pašām problēmām :) https://www.reddit.com/r/mycology/comments/4vkozx/id_request_morphologically_identical_to_hairy/


dziedava 26.septembris, 12:40

Hmm, bet apakša ir pārliecinoši oranža, ne violeta!


dziedava 26.septembris, 12:37

Krimuldā ozolpiepes tik biezā slānī, appētītas no visām pusēm, šite nu ļoti tipisks paskats, izvietojums, tā ka es pat nepārbaudīju, pa gabalu redzams. :D Starp citu, tai mežā turpat netālu redzēju priedi ar cieši blakus vēl dzīvu ozolu, kas apstiprināja hipotēzi, ka te tā augt pārī ir normāli ;)


Ivars L. 26.septembris, 12:37

Ozolpiepes gan izskatās diezgan pārliecinoši un raksturīgi. Tā ka būs vien Tava versija īstā.


Ivars L. 26.septembris, 12:27

Varbūt egļu violetpiepe?


Ivars L. 26.septembris, 12:13

Bet, ja tas tomēr ir priedes celms, tad tās varbūt nemaz nav ozolpiepes, bet kādas no sētaspiepēm (parastās vai ļoti retās egļu), un tā baltā tomēr - pūkainā mīkstpiepe.:))


dziedava 26.septembris, 12:06

Es jau ar sākumā padomāju, ka priedes celms, bet korķainā ozolpiepe?!


Ivars L. 26.septembris, 12:04

Izmērs īsti nav saprotams, bet, ja tās piepes ir līdz 4 cm diametrā, tad pēc izskata ir tās pašas S.nivea.


Ivars L. 26.septembris, 12:02

Ups, neizlasīju Tavas piezīmes. Izskatījās pēc priedes celma. Nu ja ozols, tad Tava versija varētu būt ok.:)


Ivars L. 26.septembris, 11:52

Laikam Skeletocutis nivea


Ivars L. 26.septembris, 11:50

Mana versija - paveca pūkainā mīkstpiepe Postia ptychogaster.


Ivars L. 26.septembris, 11:26

Tā kā spožā jungūnija


Ivars L. 26.septembris, 11:24

Tā kā Antrodiella pallescens


dziedava 26.septembris, 11:03

Pēc kā tad viņas vecas droši atšķirt? Paraudziņš man vēl ir.


Ivars L. 26.septembris, 11:02

Veca, tāpēc tumša.


Ivars L. 26.septembris, 10:54

Ar Ischnoderma arī krāso dziju.


dziedava 26.septembris, 10:49

Paldies! Bija tāda doma, bet likās pārāk tumša..


dziedava 26.septembris, 10:43

Njā, es arī apdomāju Ischnoderma benzoinum versiju, bet laikam jau Ivaram taisnība. Zinot, ka Šveinica filcene ir starp sēnēm, ar ko krāso dziju - pamēģināju, jā, krāso. Pieliku pēdējo foto ar tikko krāsotu baltu dziju :)


roosaluristaja 26.septembris, 10:29

Manuprāt izstieptā sierpiepe.


Ivars L. 26.septembris, 10:24

Domāju, ka parastā datronija.


Ivars L. 26.septembris, 10:19

Pavisam noteikti!


Ivars L. 26.septembris, 10:19

Jā, ir!


Ivars L. 26.septembris, 10:17

Šveinica filcene


Ivars L. 26.septembris, 10:16

Jā, Skeletocutis amorpha.


roosaluristaja 26.septembris, 10:15

Manuprāt, jā.


roosaluristaja 26.septembris, 10:07

Varbūt vecas Ischnoderma benzoinum??


roosaluristaja 26.septembris, 10:02

Piptoporus betulinus.


roosaluristaja 26.septembris, 09:58

oranžā puslocene.


dziedava 26.septembris, 01:42

Šitādas vajag bildēt no abām pusēm, lai droši noteiktu. Bet nu šai gadījumā domāju, ka būs sarainā sīkpiepe Stereum hirsutum


dziedava 26.septembris, 01:36

:) Parasto ragansviestu (ne gluži šo) šur tur it kā ēdot, Latvijā gan par gļotsēņu ēdāju domubiedru grupu neesmu dzirdējusi :)), un ko gan tur niekoties ar tādiem sīkumiem, ja mums ir sēnes, kas apkārt neskraida! :)


OKK 26.septembris, 01:33

Izlasīju, ka gļotsēnes spēj pārvietoties, tāpēc tās ir izmestas no sēņu valsts. Pareizi! Ja esi sēne - nerāpo apkārt pa mežu!


OKK 26.septembris, 01:16

Paldies! Pēc nosaukuma spriežot - ēdama?


dziedava 26.septembris, 01:08

Nav sēne, bet gļotsēne - paciņu ragansviests


OKK 26.septembris, 01:00

Paldies!


OKK 26.septembris, 00:57

Paldies!


CerambyX 26.septembris, 00:53

Meža bambals


CerambyX 26.septembris, 00:53

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


dziedava 26.septembris, 00:05

Citronu bisporela


dziedava 26.septembris, 00:03

Ir dižskābaržu fleogena, vien parasti tās aug pa vienai, uz viena kātiņa viena galviņa, nevis cieši kopā. Man, arī pie Skrīveriem, gan dīvainības bija vēl izteiktākas: http://dabasdati.lv/lv/observation/7hr96f4utjr83qianfmp50s210/ ko tā īsti arī nespēju izskaidrot.


W 25.septembris, 23:34

Paldies:)


CerambyX 25.septembris, 23:18

Tev tur kaut kāds īpašais tauriņu inkubators, ka tagad rudenī vasaras sugas izlido? :D


eidisss 25.septembris, 23:04

Vainīgs! Nemāku vēl atšķirt.


Rallus 25.septembris, 23:01

Es vairāk pēc tā diždibena līdzības, nezinot īsti vaboles ciklu.


CerambyX 25.septembris, 22:57

Lapgrauzis Galeruca tanaceti. Eļļasvaboles ir daudz lielākas un izteikti pavasara sugas


Rallus 25.septembris, 22:48

ātrs nebija, bet lidoja gan. Pēc tam redzēju ap 15m tālāk, nolaidies, sildījās saulē


Rallus 25.septembris, 22:47

Kāpēc daglā čakstīte, nevis akmeņčakstīte, kas būtu biežāk sastopama. Pazīmes? Foto?


Ansis 25.septembris, 22:41

platlapu knābīte


Ansis 25.septembris, 22:39

Varētu būt dižā ežlape


CerambyX 25.septembris, 22:37

Šis gan septembrim netipiski


Ansis 25.septembris, 22:27

platlapu knābīte


Ansis 25.septembris, 22:26

platlapu knābīte


gunitak 25.septembris, 22:20

Pievienoju vēl vienu bildi.


Rallus 25.septembris, 21:34

Parastā piestenīte


Vīksna 25.septembris, 21:29

Paldies !


Vīksna 25.septembris, 21:27

Paldies !


CerambyX 25.septembris, 21:26

Oho, ja nebūtu foto lidojumā, tad šis putns mani būtu apmānījis - neliels knābis un dzeltenīgais tonis gandrīz kā dzeltenajam tārtiņam!


Rallus 25.septembris, 21:25

Vēls novērojums šsai sugai. Skatījos, bet Austrumu ūbele neizvelk gan.


Rallus 25.septembris, 21:11

rudens bisīte


Rallus 25.septembris, 21:07

Vajadzētu būt rudens bisītei


CerambyX 25.septembris, 20:54

Zaļais dziedātājsienāzis


CerambyX 25.septembris, 20:53

Ja suga zināma, tad droši var uzreiz to sarakstā izvēlēties nevis likt kā 'nezināms' :)


CerambyX 25.septembris, 20:51

Nebūs tauriņa kāpurs. Izskatās, ka zāģlapsenei Cladius grandis


CerambyX 25.septembris, 20:49

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 25.septembris, 20:49

Nē, mazā madaru sfinga kāpurs - D.porcellus


CerambyX 25.septembris, 20:48

Parastā klajumspāre


CerambyX 25.septembris, 20:46

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 25.septembris, 20:46

Kāpurmuša Gymsonoma sp.


CerambyX 25.septembris, 20:42

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 25.septembris, 20:41

Kāds no bālganajiem lapsprīžmešiem (Epirritia sp.)


CerambyX 25.septembris, 20:38

Kāds no jātnieciņiem


CerambyX 25.septembris, 20:37

Kāļu baltenis


CerambyX 25.septembris, 20:36

Šādā rakursā īsti vajadzīgās pazīmes (kāju krāsa u.c.) saskatīt nevar.


CerambyX 25.septembris, 20:36

Kāda no zeltpūcītēm (Diachrysia sp.)


CerambyX 25.septembris, 20:35

Parastā otiņaste


CerambyX 25.septembris, 20:33

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 25.septembris, 20:33

Cik var saskatīt - sarkanā klajumspāre


CerambyX 25.septembris, 20:33

Briežu kaulmuša jeb briežuts


CerambyX 25.septembris, 20:31

Brūnais zeltainītis


CerambyX 25.septembris, 20:31

Dienvidu dižspāre


CerambyX 25.septembris, 20:31

Lapkoku otiņmūķenes kāpurs


CerambyX 25.septembris, 20:30

Sarkanbrūnā lācīša kāpurs, manuprāt


CerambyX 25.septembris, 20:30

Kāda no makstenēm


CerambyX 25.septembris, 20:27

Suga būs pareizā :) Šī gan nav no tām sugām, kam ir bezspārnu mātītes - šis vienkārši svaigi izkūņojies īpatnis, kam spārni vēl nav iztaisnojušies un sacietējuši.


Edgars Smislovs 25.septembris, 17:51

Parastā ūbele.


Latvju_zēns 25.septembris, 17:43

Lapkoku otiņmūķenes kāpurs


Vīksna 25.septembris, 16:04

Pēc sēnēm kaut vai parastām, vismaz varēs saprast kur vēl ir kaut kāds mežs palicis.


Edgars Smislovs 25.septembris, 16:04

Paldies par noteiktajām sēnēm!


Ivars L. 25.septembris, 15:12

Izskatās, ka vajadzētu būt. Paldies!


Vīksna 25.septembris, 13:37

Man Uģis agrāk līdzīgu tauriņu minējis kā melnraibo ozolu pūcīti,bet salnas tauriņiem ir arī bezspārnu mātītes.


Ivars L. 25.septembris, 12:02

Palīdziet, lūdzu, noteikt šitam tauriņu sugu, ja vien tas ir iespējams.


Vīksna 25.septembris, 11:55

Esot gobu kokpūkaine (Hypsizygus ulmarius).


Vīksna 25.septembris, 10:22

Paldies !


Vīksna 25.septembris, 10:10

Tur superīgs mežs ar lielām kritalām, kādu ozolu.


dziedava 25.septembris, 08:22

Super novērojums, neredzēts! Gļotsēne tā nez vai būs. Aļģe? Sēne? Te vēl jādomā!


OKK 25.septembris, 00:40

Kaut gan, acainais sfings nebūs


dziedava 25.septembris, 00:39

Paldies! :)


OKK 25.septembris, 00:37

Ir ir tauriņa kūniņa, naktstauriņa, varētu būt sfingu dzimta, priežu vai acainais sfings.


Līga Strazdiņa 24.septembris, 23:12

Paldies!


dziedava 24.septembris, 22:19

Ir tāda sēne, kas brūkleņu lapas "pataisa" sarkanbaltas, - saucas brūkleņu eksobazīdija Exobasidium vaccinii. Citiem augiem ir līdzīgas eksobazīdijas, bet citas sugas - katra piemērojusies konkrētajam augam.


dziedava 24.septembris, 22:16

Priekš parastajām Trichia decipiens un Hemitrichia clavata dīvaini, ka nav redzami kātiņi, jo parasti tie tomēr ir saskatāmi, kas rada aizdomas par citu sugu, tomēr domāju, ka būs vien parastās. Abas minētās sugas šajā stadijā gandrīz neatšķiras, visvairāk tās atšķiras jaunas. Tagad būtu jāsagaida sporu stadija - Hemitrichia clavata izlien lielāks sporu mākonītis, Trichia decipiens - mazāks. Un ja tomēr nav ne viena, ne otra, tad sporu stadijā vajadzētu būt pavisam atšķirīgai un viegli nosakāmai formai :)


Vīksna 24.septembris, 22:06

Paldies !


dziedava 24.septembris, 21:35

Domājams, paciņu ragansviests


dziedava 24.septembris, 21:33

Parastais ragansviests


dziedava 24.septembris, 21:32

Gļotsēne Trichia decipiens


Ivars L. 24.septembris, 21:31

Varbūt bifeļādas samtbeka?


Ivars L. 24.septembris, 21:26

Varbūt lāču samtbeka.


dziedava 24.septembris, 21:21

Tu esi vnk fantastiska !!! Atrast sīku sēni kaut kur - nezin kur (bez precīzām koordinātām) - tūlīt pat uz pieprasījuma! Jautājums tagad kūniņu ekspertiem - tā taču ir tauriņa kūniņa, vai ne? :)


Vīksna 24.septembris, 19:54

Julitas sēne Pilsrundālē.


sindi 24.septembris, 16:38

Ticu, ka Tu zini labāk! :) Priekš manis tā joprojām ir tikpat kā ķīniešu ābece. Paldies!


nekovārnis 24.septembris, 16:28

Šī visdrīzāk Nicrophorus investigator. N.vespilloides vālīšu gali melni, N.vespillo stipri ieliekti mugurkāju stilbi.


Wija 24.septembris, 14:58

Paldies!


dziedava 24.septembris, 13:20

Šobrīd (septembrī) kāreiz tās sēnes sāk līst ārā, foto ir jaunas. Augustā meklēju, neredzēju. Pēc tam ilgi turās, līdz pat vasarai (redzēta jūnijā). Te ir tās attīstība, vēlāk galviņas paliek tumšākas, brūnas: http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=1579&ftips1=77


dziedava 24.septembris, 13:17

Dižskābaržu fleogena. Man prieks, ka laiku pa laikam kāds šo sugu ieziņo, jo es gribēju to par Gada sēni, bet mikologi neatbalstīja tādu sīko. Bet man tā šķiet Latvijā nenovērtēta suga - labi atpazīstama, raksturo labus mežus, ir gana reta, vairākās valstīs Sarkanajās grāmatās.


dziedava 24.septembris, 12:31

Tādas baltas žļurgainas koraļveidīgās sēnes, par kurām ir sajūta, ka tās pašas lāga nevar kājās nostāvēt, ir Clavulina rugosa. Konsistence šajā foto izskatās īstā, mani gan mulsina, ka šīs ir tik sazarotas, parasti zaru mazāk. Bet lentārijas gan tās visdrīzāk nav, jo lentārijas akurāt ir tādas cēlas un patstāvīgas, pieturēt neprasās. :)


dziedava 24.septembris, 11:46

Kaut kas uz sēnes Hypoxylon multiforme pusi, bet tā it kā telpiskāka, ne tik plakana, varbūt ir kas cits. Tām cietajām sēnēm uz kritalām ir daudzas līdzīgas sugas.


dziedava 24.septembris, 11:39

Skaists melns klājums :), parasti sanāk redzēt, kad sporas izkaisītas, un tad viss ir sarkans vai oranžs. Ja godīgi, atšķirību starp M. vesparia un M. floriformis īsti neesmu izpratusi. Viena no hipotēzēm ir sporu krāsa - floriformis oranžīgas, bet vesparia - koši sarkanas, šādā foto to tāpat nevar noteikt. Šīs ir vēl pētāmas sugas :)


sindi 24.septembris, 10:11

Paldies, Julita! :)


dziedava 24.septembris, 09:47

Nu man izskatās, ka var pieņemt, ka ir Hymenoscyphus monticola. Tālāk jau būtu jāskatās mikroskopiski. Šādas sēnes nav īpaši pētītas ne LV, ne arī, šķiet, citur tuvākajā apkārtnē. Katrā ziņā šis būs LV pirmais fiksētais šīs sugas novērojums.;) Vispār būtu vērts tādās slapjās vietās uz lapu koku kritalām papētīt, vai vēl kur tādas "podziņas" atrodas, kam kātiņš/apakšpuse nav vienā krāsā ar dzelteno cepurīti, bet gaišāks. Un censties foto uzņemt bez zibspuldzes, citādi grūti saprast. Toņu nianses sēnēm mēdz būt ļoti būtiskas. Tiesa, zinu, ka ne vienmēr aparāts atspoguļo tā, kā ir īstenībā, bet vismaz jāmēģina. :)


roosaluristaja 24.septembris, 08:46

parastā apmalpiepe.


Ivars L. 24.septembris, 01:38

Izskatās, ka ir adatiņas, nevis sašķēlušās poras. Vai tik tomēr nav kaut kas cits? Piemēram, ja tas ir uz apse, tad varētu būt Radulodon eriksonii.


sindi 24.septembris, 00:50

Un vēl vienu, ar tuvplānu no pirmās bildes.


sindi 24.septembris, 00:45

Tonis varbūt nedaudz izmainījies zibspuldzes ietekmē, tādēļ pievienoju vēl vienu bildi, kas ir uzņemta bez zibspuldzes. Vieta mitra, varētu teikt pat slapja - pats krasts, uzreiz blakus ir niedres un tālāk sākas ūdens.


dziedava 23.septembris, 22:55

Gļotsēne tā nav, ir sēne. Vispirms jautājums - tas oranžais tonis ir dabīgs vai izskatās kādu gaismas apstākļu ietekmē? Dzeltenas "podziņas" ar mazu kātiņu uz kritalām parasti pieņem kā sēni citronu bisporellu Bisporella citrina, bet nav tiesa, ka visas sīkās dzeltenās ir šī sēne, ir arī citas līdzīgas sugas. Šajā gadījumā domāju par sēni Hymenoscyphus monticola. Citronu bisporella visa ir vienmērīgi dzeltena, bet sēnei Hymenoscyphus monticola kātiņš ir gaišāks, kā te arī izskatās. Tai būtiski augt uz lapukokiem mitrās vietās. Bērzs puslīdz der (labāk gan patīkot ozoli), un blakus ir ezers. Bija mitra tā vieta?


dziedava 23.septembris, 19:25

Rīt kāreiz sola lietu


Vīksna 23.septembris, 18:53

Tad jau laikam būs jāpameklē. Vienīgi tagad pārāk sauss.


dziedava 23.septembris, 16:54

Tiesa, Latvijā zīdtauriņi droši vien nav, tāpēc būtu nepieciešams dabūt paraudziņu un noskaidrot, uz kā tad te īsti parazitē sēne :)


dziedava 23.septembris, 16:50

Pēc foto spriežot, man izdevies atrast vēl vienu jaunu Cordyceps sugu Latvijā - Cordyceps polyarthra, kam internetā foto biežāk ar syn. Paecilomyces tenuipes un Isaria tenuipes. Parazītiska sēne, kas parazitē uz tauriņu kūniņām. Spriežot pēc internetā pieejamās info, sēne tiek izmantota Ķīnas medicīnā: "Paecilomyces tenuipes is one of the famous Chinese medicinal entomopathogenic fungi that parasites in the lavae of silkworm.". Dānijā - 2 atradnes, Nīderlandē atzīmēta kā ļoti reta, 6 atradnes (no tām 5 pēc 1990 g.); ļoti lielajā Zviedrijas datubāzē nav minēta vispār. Mums interesējošā apkārtnē vairāk datus neizdevās atrast. Valdai Ērmanei - specuzdevums! :) Man ir ievākti eksemplāri, bet nezināju, ka tā ir parazītiska sēne, neesmu rūpīgi rakusies - vajadzētu dabūt paraudziņu ar visu kūniņu apakšā (un foto iesākumam ielikt Dabasdatos:) ). Pilsrundāles mežā, kur staigāju, šī sēne bija ļoti bieži !!! Agrāk, protams, neesmu redzējusi.


JDreimanis 23.septembris, 16:05

Kā kolēģis no blakustelpas ziņo - Baltkrievijā arī piefiksēts, šogad vismaz seši novērojumi https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1127878607251195&set=a.1110725265633196.1073741832.100000871989479&=3&theater


Ivars L. 23.septembris, 14:08

Paldies!


CerambyX 23.septembris, 12:23

Kāda no lielzvīņenēm. Latvijas sugu sarakstā it kā ir atzīmēta tikai Lepismachilis notata, bet nezinu vai šī dzimta maz ir tā nopietni pētīta - varbūt ir vēl kādas sugas, kas pie mums varētu būt. Kopumā gan droši vien nav īpaši bieži sastopams radījums - pats ko līdzīgu esmu tikai 3 reizes redzējis.


CerambyX 23.septembris, 12:11

Ok varbūt ar, ka 'dzejošana' droši vien bija epitets par spilgtu un piekrītu, ka tādam enigmātiskam radījumam kāds ir dievlūdzējs atvēlēt vien kādas dažas rindiņas kādā citā rakstā arī nebūtu pienācīgs veltījums, taču joprojām palieku pie viedokļa, ka 10 lapas zinātniskā žurnālā par 6 novērojumiem ir stipri par izvērstu. T.i. manā pirmajā komentārā es vairāk liktu uzsvaru uz 'grūti lasāms' - g.k. piņķerīgās angļu valodas dēļ un ļoti izstieptā izklāsta dēļ. Protams, ja jau recenzenti ir šādu rakstu izlaiduši cauri, tad ko tur daudz es varu teikt - iespēajms, ka neko nesaprotu no zinātniskiem rakstiem :) Bet nu, manuprāt, ja arī kādas jaunas sugas atradumam tiek veltīts atsevišķs raksts, tad tas var būt tikai kā 'Short note' 2lpp (max 4, ja klāt bildes un garāks literatūras avotu saraksts) garumā. Mēģināt izspiest no 6 atradumiem 'zinātnisku pētījumu' ar visām no tā izrietošajām sadaļām (materiāli un metodes, rezultāti, diskusija)... Kā redzams, tad varēt jau var, bet vai vajag? :)


dziedava 22.septembris, 20:51

Interesants skats uz koka stumbra. Tādas oranžas, kam augļķermeņi veidošanās stadijā, grūti noteikt. Pagaidām atstāšu nenoteiktu, vēlāk, kad būs vairāk laika, mēģināšu papētīt, kā tur īsti ir, varbūt var precizēt.

Top Latvijas spāru atlants (16)

Projektā "Latvijas dabas un ainavas vērtība – spāre: no pētījumu pirmsākumiem līdz dāvanai Latvijas simtgadē" ir uzsākts darbs pie grāmatas par Latvijas spārēm izdošanas. Lai taptu grāmatas pamats – spāru izplatības kartes, līdz šim datu bāzē ir apkopoti jau ~15 000 ieraksti par spāru novērojumiem Latvijā. Vairāk kā 230 gadu ilgie un relatīvi intensīvie spāru faunas pētījumi Latvijā, salīdzinot tos ar citu kukaiņu pētījumiem, ir ilgs pētījumu periods. Līdz šim tikai divās publikācijās - 1956. gadā un 2012. gadā ir apkopotas ziņas par visu Latvijā sastopamo spāru izplatību un sastopamību. Tomēr katra no šīm publikācijām ir veltīta samērā specifiskai auditorijai –...


Esi liecinieks putnu miljoniem – Eiropas putnu vērošanas dienas 2016

Miljoniem gājputnu rudenī šķērso Eiropu, lai dotos uz ziemošanās vietām Āfrikā. BirdLife International, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas vides aizsardzības fonds uzaicina būt par liecinieku putnu migrācijas burvībai 1. un 2. oktobrī Eiropas putnu vērošanas dienās. Pievienojies vairāk nekā 30 bezmaksas pasākumiem dažādās Latvijas vietās (sarakstu meklē www.putnudienas.lv) vai vēro putnus pats uz ziņo par tiem portālā Dabasdati.lv. Šogad 36 BirdLife organizācijas Eiropas un Centrālāzijas valstīs kopā ar partneriem ielūdz uz vairākiem simtiem putnu vērošanas un izzināšanas pasākumiem. Putnu novērošanas vietās novērotie putni, kā arī cilvēku skaits, kas piedalījies pasākumā, tiek saskaitīti un nacionālās organizācijas sniedz par tiem...


Aicinām ziņot par āra bērzu un parasto kļavu lapu krāsošanos rudenī

Meteoroloģiskais rudens, kad dienas vidēja temperatūra noslīdējusi zem + 15 grādiem, ir iestājies visā Latvijā. Par rudens sākšanos liecina ne tikai vēsie rīti, bet arī gājputnu bari debesīs un lapu krāsu maiņa kokiem. Lai palīdzētu klimata pētniekiem sekot līdzi pārmaiņām dabā, aicinām ikvienu iesaistīties un rudenī portālā Dabasdati.lv ziņot par āra bērza un parastās kļavas lapu krāsošanos un nokrišanu. Lai dati būtu salīdzināmi un pētniekiem izmantojami datu analīzē - īpaši gaidīsim ziņojumus 22. septembrī un tā katru ceturtdienu līdz lapu nokrišanai! Vislabāk izvēlēties konkrētus kokus pa ceļam uz darbu vai skolu, vai pie mājām, kurus ik nedēļu nofotografē (kopskats un...


Latvijā atklāta jauna sūnu suga; aicinājums meklēt! (3)

2015. gada 2. augustā pēc Vārenbrokas muižas apmeklējuma gāju pa dubļainu ceļu gar bebru pārpludinātu ezeriņu. Arī ceļš vietām bija appludināts ar peļķēm un ūdensaugiem, vietām vienkārši slapjš. Kādā palielā, mitrā ceļa bedrē, kur redzama ūdens nebija, uzmanību pievērsa interesantas zaļas sūnas, kas atgādināja dakšveida formas lapiņas. Zināju, ka ir ričijas, kam ir līdzīga forma, bet kuras man reti izdodas redzēt. Tā kā šīs ne bieži sastaptās ģints sūna klāja lielu daļu ceļa un bija skaista, tad nofotografēju to. Skaidri atceros, ka izmēros tā bija priekš sūnas paliela - pāris centimetrus gara, plata un viegli ievērojama, jo klāja lielu platību....


Piedalies radošo darbu konkursā “Iepazīsim lielo ceļotāju – mazo gulbi!”

Dabas aizsardzības pārvalde starptautiskās akcijas “Gulbju lidojums” (“Flight of the swans” www.flightoftheswans.org) ietvaros rīko radošo darbu konkursu, kurā dalībniekiem sev tuvākajā tehnikā (zīmēšana, gleznošana, tekstilmozaīka, kolāža, izšūšana, šūšana, modelēšana utt.) jāattēlo vai jāizgatavo mazais gulbis. Sagatavotais radošais darbs līdz 2016. gada 1. oktobrim (ieskaitot) jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē, sūtot pa pastu vai nododot personīgi dabas izglītības darba speciālistiem, iepriekš vienojoties par laiku un vietu pa tālruni. Konkursa nolikums šeit. Konkursa darbus vērtēs žūrija, nosakot uzvarētājus četrās vecuma grupās. Laureātu godināšana notiks starptautiskajai akcijai “Gulbju lidojums” veltītajā pasākumā Lubāna mitrāja informācijas centrā 2016. gada 15. oktobrī. Balvās labākie saņems binokļus...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts