Šobrīd aktīvie lietotāji: 235 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 355573
Tu neesi reģistrējies
Pēdējie novērojumi
26-Feb-2017, freimane
26-Feb-2017, freimane
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
27-Feb-2017, Andrejs B
Lielais tritons Triturus cristatus
27-Feb-2017, feja72
Zīdaste Bombycilla garrulus
26-Feb-2017, Laimeslācis
Gaigala Bucephala clangula
26-Feb-2017, Laimeslācis
Meža pīle Anas platyrhynchos
26-Feb-2017, Laimeslācis
Melnspārnu kaija Larus marinus
25-Feb-2017, Igors
Lielā gaura Mergus merganser
26-Feb-2017, Laimeslācis
Krauklis Corvus corax
26-Feb-2017, Laimeslācis
Zaļžubīte Chloris chloris
26-Feb-2017, pustumsa
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
26-Feb-2017, pustumsa
Melnais meža strazds Turdus merula
26-Feb-2017, pustumsa
Meža pīle Anas platyrhynchos
26-Feb-2017, Laimeslācis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
26-Feb-2017, pustumsa
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
26-Feb-2017, pustumsa
Lielā zīlīte Parus major
26-Feb-2017, pustumsa
Sīlis Garrulus glandarius
26-Feb-2017, pustumsa
Žagata Pica pica
26-Feb-2017, pustumsa
Dzilnītis Sitta europaea
26-Feb-2017, pustumsa
26-Feb-2017, Laimeslācis
Vistu vanags Accipiter gentilis
26-Feb-2017, Laimeslācis
Lielā zīlīte Parus major
26-Feb-2017, Laimeslācis
Dzilnītis Sitta europaea
26-Feb-2017, Laimeslācis
Melnā dzilna Dryocopus martius
26-Feb-2017, Laimeslācis
Svilpis Pyrrhula pyrrhula
26-Feb-2017, Laimeslācis
Dzilnītis Sitta europaea
26-Feb-2017, Gaidis Grandāns
Purva zīlīte Poecile palustris
26-Feb-2017, Gaidis Grandāns
Pelēkā vārna Corvus cornix
26-Feb-2017, Edgars Smislovs
Apodziņš Glaucidium passerinum
26-Feb-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
26-Feb-2017, Edgars Smislovs
Meža pīle Anas platyrhynchos
18-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
18-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
18-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
14-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
14-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
14-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
8-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
8-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Gaigala Bucephala clangula
20-Jan-2017, Gaidis Grandāns
Meža pīle Anas platyrhynchos
20-Jan-2017, Gaidis Grandāns
26-Feb-2017, AAvj
26-Feb-2017, AAvj
Dižegļu lekanaktis Lecanactis abietina
26-Feb-2017, AAvj
Kaspijas kaija Larus cachinnans
25-Feb-2017, Igors
Sudrabkaija Larus argentatus
25-Feb-2017, Igors
Bikšainais klijāns Buteo lagopus
26-Feb-2017, Igors
Mājas strazds Sturnus vulgaris
26-Feb-2017, Edgars Smislovs
Garkaklis Anas acuta
26-Feb-2017, Edgars Smislovs
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
26-Feb-2017, Igors
Meža balodis Columba oenas
26-Feb-2017, Igors
Mājas strazds Sturnus vulgaris
26-Feb-2017, Igors
Sila strazds Turdus viscivorus
26-Feb-2017, Igors
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
26-Feb-2017, maariite
Ķivulis Carduelis spinus
23-Feb-2017, Seruka
Gaigala Bucephala clangula
26-Feb-2017, Seruka
Meža pīle Anas platyrhynchos
26-Feb-2017, Seruka
Zīdaste Bombycilla garrulus
26-Feb-2017, Seruka
Mājas strazds Sturnus vulgaris
26-Feb-2017, Ilona_rasa
Ķivulis Carduelis spinus
26-Feb-2017, felsi
Zaļžubīte Chloris chloris
26-Feb-2017, felsi
Lielā zīlīte Parus major
26-Feb-2017, felsi
Mājas zvirbulis Passer domesticus
26-Feb-2017, felsi
Melnais meža strazds Turdus merula
26-Feb-2017, felsi
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
26-Feb-2017, felsi
Paceplītis Troglodytes troglodytes
26-Feb-2017, Arnis2
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
26-Feb-2017, DanaH
Melnais meža strazds Turdus merula
26-Feb-2017, DanaH
Svilpis Pyrrhula pyrrhula
26-Feb-2017, DanaH
26-Feb-2017, Fuatra
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
26-Feb-2017, Makss
Melnā dzilna Dryocopus martius
26-Feb-2017, Acenes
Zaļžubīte Chloris chloris
26-Feb-2017, DanaH
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
26-Feb-2017, DanaH
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
26-Feb-2017, DanaH
Purva piekūns Falco columbarius
26-Feb-2017, ginc
Lielā zīlīte Parus major
26-Feb-2017, DanaH
Dzilnītis Sitta europaea
26-Feb-2017, DanaH
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
26-Feb-2017, ginc
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
26-Feb-2017, DanaH
Mazais dzenis Dendrocopos minor
26-Feb-2017, DanaH
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
26-Feb-2017, maariite
Sniegpulkstenīte Galanthus nivalis
23-Feb-2017, sindi
Pelēkā vārna Corvus cornix
18-Feb-2017, Pūcis
Krauklis Corvus corax
18-Feb-2017, Pūcis
Kovārnis Corvus monedula
18-Feb-2017, Pūcis
Sudrabkaija Larus argentatus
18-Feb-2017, Pūcis
Dzilnītis Sitta europaea
28-Jan-2017, Anette123
Lielā zīlīte Parus major
28-Jan-2017, Anette123
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
28-Jan-2017, Anette123
Pelēkā zīlīte Poecile montanus
28-Jan-2017, Anette123
22-Feb-2017, Anette123
Peļu klijāns Buteo buteo
25-Feb-2017, Pūcis
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
25-Feb-2017, Pūcis
Stirna Capreolus capreolus
26-Feb-2017, girtsbar
Pēdējie komentāri
kamene 27.februāris, 09:30

Visdrīzāk kalnu divzobe kopā ar krāšņo dūnīti.


kamene 27.februāris, 09:22

Ciprešu hipns.


kamene 27.februāris, 09:21

Kāda no ežlapēm, apakšā kāda no šķībvācelītēm; liekas, arī smailo skrajlapi var saskatīt.


Ivars L. 27.februāris, 08:54

Pēdējā bildē nav Phlebia centrifuga. Tā ir kaut kāda piepe, varbūt kāds Skeletocutis.


Ivars L. 27.februāris, 08:42

Nē, Antrodia mellita nav. Pavisam droši Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens.


AAvj 26.februāris, 20:06

Aplikācija un novērotāja atrašanās vieta. Es tā pieļauju.


AAvj 26.februāris, 19:44

Peļu klijāns


AAvj 26.februāris, 19:34

Ķerpju ļaudis, sarājiet, ja kļūda


dziedava 26.februāris, 12:26

Šādas gļotsēnes, domāju, var turēties ilgi, tā jau ir beigu stadija.


Rallus 26.februāris, 12:15

Tiem Jaunzēlandes aprakstiem, ko norădīji, nav minēts par dzīves ciklu - cik ilgi tās tur varētu būt?


dziedava 26.februāris, 12:13

Iedomājos, kāpēc uz straussūnas gļotsēnes neaug, bet uz kociņsūnas aug - jo straussūnas cenšas izvairīties no slapjām vietām (pakāpjas augstāk, ja apakšā slapjš), bet kociņsūnas kāreiz mitrās vietās labprāt aug, un gļotsēnēm mitrumu vajag. Tā ka ļoti iesaku Gada sūnas meklētājiem, īpaši mitrās vietās, meklēt uz kociņsūnas ne tikai sporogonus (kas arī laikam mitrākās vietās biežāk), bet arī gļotsēnes!


Rallus 26.februāris, 12:00

Julita, pārsteidzi. Tiešām, bildēju jau tik kociņsūnu - pirmo sevis atpazīto novērojumu dabā gribējās nofiksēt. Tās konusu formas, izskats jau labi nojaušams. Ja nebūtu šobrīd Viļņā jau, noteikti aizietu pārbildēt tuvāk. Jāpaseko, kāds šai statuss - vai ir jau iepriekš kur citur LV fiksēta. Paldies par noteikšanu.


Irbe 26.februāris, 11:18

Ķivuļi; 3.bildē - zaļžubīte


Irbe 26.februāris, 11:14

Ķivulis


dziedava 26.februāris, 10:38

Tas ir fantastisks novērojums!! Nezinu, vai Latvijā tāda ir jau fiksēta, bet vismaz es tādu redzējusi dabā vēl neesmu. Domāju, ka tā ir kāda no Craterium sp. gļotsēnēm, kas ir tādas koniskas, visticamāk Craterium minutum. Aprakstos gan parasti tā ir uz vecām lapām, bet ir arī kāds foto uz sūnām: http://www.hiddenforest.co.nz/slime/family/physaraceae/physa03.htm http://www.myxomycetes.wolf-5.cyberdusk.pl/index.php?wyb=gal&rodzaj=Craterium&gat=5 http://virtualmycota.landcareresearch.co.nz/webforms/vM_Species_Details.aspx?pk=28643 Ja kāds tādu redziet, nobildējiet iespējami labu tuvplānu! Pagājušogad uz Gada sūnas neviens nekādu gļotsēni neieziņoja (es ar neesmu redzējusi), kociņsūna tiešām ir pateicīgāka, esmu uz tās redzējusi, bet tās bijušas citādas gļotsēnes. Ļoti jauks atradums un vēl uz Gada sūnas!! Andri, ja grib likt, ka novērojums ir gļotsēne, tad jāizvēlas "Gļotsēne sp. Myxomycetes" - tā būs jebkura. Bet "Gļotsēne Fuligo sp." ir konkrētas Fuligo ģints gļotsēne jeb ragansviesti, - tās ir pavisam citādas.


Rallus 26.februāris, 07:15

Julita, paldies, ka vērsi uzmanību. Pat nenojaustu. Ieliku palielinājumā kā jaunu nov.


dziedava 26.februāris, 00:31

Andri, 1. foto pa vidu tālumā esošo kociņsūnu nevar pietuvināt? Tur nav saaugušas gļotsēnes virsū? Kaut kādi sīki krikumiņi uz kātiņiem tur ir. :)


Vīksna 25.februāris, 22:03

Paldies !


lichen_Ro 25.februāris, 20:42

Tā ir lihenofīla sēne.. jāmeklē nosaukums :)


lichen_Ro 25.februāris, 20:41

Pertusaria sp.


lichen_Ro 25.februāris, 20:40

Chaenotheca sp. varbūt C.trichialis, bet negarantēju :)


dziedava 25.februāris, 13:44

1. foto vajag atsevišķā novērojumā, tur krāšņā dūnīte pamatā; 2., 3. foto sūnu var viegli iemācīties, tievās bizītes - tā līklapu novellija


dziedava 25.februāris, 12:00

Ar tām sarkanajām sporu vācelītēm man šķiet tā pati nesen ziņotā sudrabainā samtīte, apakšā var redzēt sudrabainos dzinumus.


Rallus 25.februāris, 10:37

Aha, tad šī. Tā ir tad tiešām laba vieta no tāda aspekta - vairāki desmiti alkšņu ar tādiem piezemes kažokiem, "zaļas vilnas zābakiem"


bišudzenis 25.februāris, 10:07

Ko tie rubeņi uz ceļa darīja? Tāda netipiska vieta


dziedava 25.februāris, 09:15

Tāda spīdīga un gluda, ieliekta ir tievā gludlape. Labās vietās tiešām nereti veido tādus kažokus. DMB indikatorsuga, bet ne no retajām.


dziedava 25.februāris, 09:09

Nē, dižā ežlape vairāk sazarota. Šai izteikta noliekta galviņa - kā bumbulītis, mazliet uz vienu sānu. Tā ir lielā spuraine.


Vīksna 24.februāris, 23:10

Vēl kādu bildi pieliku Sveķainās smalkpiepītes varietāte pseudogilvescens.


Vīksna 24.februāris, 23:07

Šī liekas, ka atšķiras no smalkpiepītes.


dziedava 24.februāris, 21:49

Antrodia mellita nevar būt?


dziedava 24.februāris, 20:00

Tas ir 2. novērojums DD. Vai pirms DD bijusi LV zināma agrāk - man nav datu. Šajā lapā: http://www.fauna-eu.org/node/109093 rādās, ka LV šī suga nav zināma.


dziedava 24.februāris, 19:50

Izskatās, ka ir panglapsenes Andricus quercuscorticis pangas.


Ivars L. 24.februāris, 19:13

Tad nav šaubu - A.sinuosa.


Vīksna 24.februāris, 19:10

Paldies !


Edgars Smislovs 24.februāris, 18:58

Diemžēl, neatceros. :(


Ivars L. 24.februāris, 18:55

Uz kā aug?


Ivars L. 24.februāris, 18:51

Hypogymnia physodes.


Vīksna 24.februāris, 18:49

Paldies !


Ivars L. 24.februāris, 18:44

Varbūt tomēr želejas flēbija?


Edgars Smislovs 24.februāris, 18:42

Šī laikam bija uz priedes. :)


Ivars L. 24.februāris, 18:40

Uz kādas koka sugas? To pēc iespējas vienmēr vajag pierakstīt klāt. Bet šī laikam būs Antrodia sinuosa, ja auga uz skuju koka.


Vīksna 24.februāris, 18:38

Šī ligzda tagad ar fotoaparātu bildēta. Liekas vēl sakarīga.


Ivars L. 24.februāris, 18:32

Sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Laikam jau otrā atradne Latvijā. Iepriekš atrasta tikai pie Pilsrundāles.


Ivars L. 24.februāris, 18:24

Sveķainā smalkpiepīte Ceriporiopsis resinascens


paliec 24.februāris, 16:32

diez vai novērotais kailgliemezis ir Spānijas kailgliemezis, ja novērots februārī. Spānijas kailgliemezim šajā laikā ir tikai mazuļi un tie nedz izmērā nedz krāsojumā neatšķiras no mūsu vietējām sugām.


Vīksna 24.februāris, 14:33

Paldies !


dziedava 24.februāris, 14:07

Nu šī ir gada sūna - kociņsūna! :)


paliec 24.februāris, 13:59

jā, D. polymorpha


dziedava 24.februāris, 13:58

Paldies!


paliec 24.februāris, 13:55

Arion sp. bez preparēšanas nav nosakams.


paliec 24.februāris, 13:54

Sēņu kailgliemezis Malacolimax tenellus


paliec 24.februāris, 13:53

šis ir sēņu kailgliemezis Malacolimax tenellus


dziedava 24.februāris, 13:42

Šī nebūs smailā, bet viļņainā skrajlape - garas šauras lapiņas


dekants 24.februāris, 12:25

Beidzot būs Dabasdatos jāuzraksta kāds ir vienots un pareizs pazīmju pielietojums.


Wiesturs 24.februāris, 12:14

Atradu datumu un izlaboju. Paldies par vērību! :)


gunitak 23.februāris, 22:01

Tad jau labi:)


Matrus 23.februāris, 21:31

Par LREM865 arī bija stāsts...


Vladimirs S 23.februāris, 20:55

Intersanti,man no rokām ēda tikai mājas zvirbuļi Rīgā.


roosaluristaja 23.februāris, 19:18

Jawohl! Vidējais.


roosaluristaja 23.februāris, 19:17

Jā, te likt pazīmi par iespējamu ligzdošanu nav pareizi. Formāli viņi dzied, bet tur nav ligzdošanas biotops un ķivuļi baros neligzdo.


IevaM 23.februāris, 18:57

Nez vai būtu pareizi 30 putnu baram likt atlanta pazīmi, ziemas beigās ķivuļi mēdz uzdziedāt, bet tādam baram tas nav saistīts ar ligzdošanu konkrētajā vietā.


gunitak 23.februāris, 18:42

Vai nebūs vidējais dzenis?


gunitak 23.februāris, 18:19

Nr. ir EM 865.


bišudzenis 23.februāris, 17:58

Nomainīju no mājas uz melno meža strazdu


dziedava 23.februāris, 10:48

Ko piesienies, Marek, bija silta, saulaina un zaļa 14. decembra diena un tauriņi smuki pozēja. :))


nekovārnis 23.februāris, 10:30

Viestur, Tev te viens 2013. gada apšu zaigraibenis pamatīgi apmaldījies laikā:)


Laimeslācis 22.februāris, 22:37

Midzinot bērnus, arī šos redzēju pa grupiņas guļamistabas logu. Divi pamatīgi bari ap. 14: 00 paciemojās bērnudārza dzīvžogā un ozolos. :)


roosaluristaja 22.februāris, 19:39

Gaidis pašlaik ir Svētajā zemē, bet pēc dažām dienām atkal būs atpakaļ Dievzemītē un varēs pieslēgties šīs mīklas minēšanā.


dziedava 22.februāris, 18:50

Roland, Gaidis esot toreiz šīs bildes nosūtījis arī Tev, - toreiz vajadzīgais netika precizēts? Tagad Gaidis ka tik nav ārpus LV .. Varbūt jūs toreiz sazinājāties un precizējāt sugu, bet tad es nezinu rezultātu.


Ivars L. 22.februāris, 18:42

Līdzīgi izskatās Mycobilimbia carneoalbida, kas Latvijā nav atrasta.


lichen_Ro 22.februāris, 18:27

Droši vien :) P. adscendens daivu gali ir tā kā uzpūsti :)


lichen_Ro 22.februāris, 18:24

Jā, tās ir tās sugas :)


lichen_Ro 22.februāris, 18:24

Labāk neminēsim.. Tiešām, C.brunneola laponis ir ieaudzis, bet var uzdurties uz visu ko.. arī citām sugām mēdz būt vāji attīstīts laponis utt.. Turklāt ozols :D Uz tiem var būt tiešām jeb kas :)


roosaluristaja 22.februāris, 17:39

Trakuma kaite no medņu gaiļiem pārsviedusies arī uz mežirbju tēviņiem? :)


Ivars L. 22.februāris, 16:52

Un paldies par padomu par balinātāju, un piedāvājumu padalīties ar K - labprāt izmantošu šo iespēju.:)


Ivars L. 22.februāris, 15:45

Tad jau Physcia tenella vislabāk atbilst.


Ivars L. 22.februāris, 15:39

Laponis ieaudzis substrātā - satrupējušā ozola koksnē. Jā, varēt būt arī henotēka, piemēram C.brunneola.:)


roosaluristaja 22.februāris, 15:35

Šis arī ir zvirbuļvanags. Acīmredzot mātīte. Pazīme AU attiecas uz gadījumiem, kad putns mēģina uzbrukt cilvēkam vai aizvilināt viņu no ligzdas. Reālajā dzīvē tādi gadījumi ir visnotaļ reti. Jūsu aprakstītajā situācijā šo pazīmi lietot nav pareizi.


Ivars L. 22.februāris, 15:29

Tad no visām līdzigajām, laikam, atliek vien Bryoria capillaris.


Latvju_zēns 22.februāris, 14:40

Tumšā pīle


lichen_Ro 22.februāris, 13:58

Pagaidiet. Būs kādu laiku jāpadomā.. Kaut kas jau bija :) kādi augļķemeņiem gabarīti ?


lichen_Ro 22.februāris, 13:24

Es neesmu pārliecināts.. Jābūt ļoti izcilam biotopam. Pēc ārējām morf.pazīmēm man nepatīk noteikt šo sugu :) tomēr vairāk paļaujos uz ķīmiskām reakcijām :) Iesaku arī dabūt vismaz pamatus - K un C. Kā C aizvietotājs der balinātājs (piem, ACE), tikai bez piejukumiem.. K - ar to gan pagrūti - ja plānots piedalīties kādās apmācības- varu paķert un nedaudz padalīties :) glabāšanai un ērtai lietošanai iesaku nopirkt lētākos acu pilienus, izliet un tur glabāt reaktīvus :) Es tā daru, daudzi ārzemju kolēģi tā dara, ļoti ērti :) 2 sek. un zini..it īpaši ja ir piezīmju blociņš līdzi, vispār izcili :)


lichen_Ro 22.februāris, 13:18

Nezinu, grūti pateikt pēc bildēm :/ jāpatur rokās :D īstenībā jātaisa ķīm. reakciju pārbaudi :)


lichen_Ro 22.februāris, 13:16

Bet man liekas (tikai pieņēmums), ka tā ir Chaenotheca :)


lichen_Ro 22.februāris, 13:15

Grūti pateikt pat ģinti.. vajag vēl bildes, substrātu un lai ir redzams laponis :)


lichen_Ro 22.februāris, 13:14

Šo gan nepazīstu un neatpazīstu :)


lichen_Ro 22.februāris, 13:13

Šī ir kāda no Physcia :) Bet dzimta tā pati :)


dziedava 22.februāris, 12:22

Būtu labi, ja Rolands šo pakomentētu.


Ivars L. 22.februāris, 11:40

Sclerophora (S.peronella?)


Ivars L. 22.februāris, 11:36

Varbūt Flavoparmelia caperata?


Ivars L. 22.februāris, 11:29

Man tā kā šķiet, ka vajadzētu būt Alectoria sarmentosa. Kā ekspertiem izskatās?


kamene 22.februāris, 09:14

Druknās, ieliektās zaru lapas ļauj domāt par Palustria sekciju. Redzams arī, ka krāsojas rozīgs. Tātad Magelāna sfagns Sphagnum magellanicum.


kamene 22.februāris, 09:03

Jā, ir parastā smaržmētra Clinopodium vulgare.


lichen_Ro 21.februāris, 23:29

Mēģināts nav zaudēts :) Man ar šīm sugā pieredze ir tieši slapjos mežos :) Varbūt mēdz būt arī savādāk, bet domāju ka substrāts, kā tāds, spēlē izšķīrušo lomu...protams arī citi faktori ietekmē...jāmeklē, jāpēta :) Pagaidām, piemēram C,myrmecina ir tikai viena atradne - no kuras grūti kaut ko secināt, izņemot to, ka suga ir sastopama arī Latvijā...


Vīksna 21.februāris, 23:14

Varbūt parastā smaržmētra.


dziedava 21.februāris, 17:31

Man bija gadījusies balta pļavas (vairākkārt) un dižā, bet kamolainā, šķiet, vēl nebija.


Ivars L. 21.februāris, 16:05

Tieši slapjajos? To es nezināju. Zināju, ka ir citas - uz apdegušas koksnes, bet nezināju, ka jāmeklē tieši slapjos priežu mežos.


kamene 21.februāris, 15:25

Strēļu pulkstenītei baltziedu forma tiek arī kultivēta. Dabā arī gadās baltas pulkstenītes, bet ne bieži.


roosaluristaja 21.februāris, 15:22

Grūti spriest, bet nekāds super retums, manuprāt nav. Es vienreiz esmu redzējis baltziedainu strēļu pulkstenīti un pāris reizes tīruma pulkstenītes un nevarētu teikt, ka es baigi daudz staigāju apkārt un pētu augus. Arī citi novērotāji laiku pa laikam šeit iesniedz attēlus, kur pulkstenīšu ziedi ir bez zilā pigmenta.


dziedava 21.februāris, 14:10

Interesanti būtu zināt, cik bieži ir tādas baltziedu formas, man pašai nav tādas pieredzes.


Rekmanis 21.februāris, 13:28

Niedru lijas fāteris


roosaluristaja 21.februāris, 11:14

Zvirbuļvanags


upiks 21.februāris, 11:11

Kāds varetu nosaukumu pateikt?


lichen_Ro 21.februāris, 10:22

starp citu - uz stipri apdegušiem celmiem (atmirušas koksnes) purvainos mežos, vai pārmitros boreālos ir vēl citas interesantas Hypocenomyce sugas :) Parasti uz oglēm :) Biju ievācis nelielus paraugus Vidzemē- noteikšanai bija ok, bet dokumentālam pierādījumam(herbārijam) gan par maz..


lichen_Ro 21.februāris, 10:14

H.friesii :)


Carum carvi 20.februāris, 21:57

Paldies!


Matrus 20.februāris, 20:13

Paugurknābja gulbis, LREM685, mātīte, dzimusi 2011. gadā. Gredzenota 07.02.2012. Dārziņu attekā, datu bāzē ir 57 kontroles, galvenokārt no Daugavas posma Ķengaragā un Dārziņu attekas.


Fuatra 20.februāris, 20:06

Palikusi kā nezināma, bet droši vien - pelēkbrūnā augsnes pūcīte - Rhyacia simulans


Matrus 20.februāris, 20:02

Paugurknābja gulbis, LREM677, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk. Gredzenots 24.05.2011. Daugavā pie Ķengaraga, šajā apkārtnē novērots arī turpmāk. 2012. gadā ligzdoja. Kopskaitā datu bāzē ir 49 kontroles, pēdējo reizi novērots gredzenošanas vietā 12.03.2016.


Matrus 20.februāris, 19:50

Ziemeļu gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk. Apgredzenots 28.12.2009. Dārziņu attekā, turpat novērots arī nākamajās ziemās sezonās (gredzens nolasīts arī 2012./13., 2013./14., 2015./16.). Šoziem atlidoja ar ģimeni.


Ivars L. 20.februāris, 19:30

Otrajā bildē centrā, skaidrāk saskatāmā gan ir ošu ramalīna Ramalina fraxinea. Labāk būtu šo otro bildi šajā ziņojumā (un arī nākošajā,kurā ieliktas šīs pašas bildes) izdzēst un izveidot atsevišķu ziņojumu ošu ramalīnai. :)


agnese.l 20.februāris, 19:17

Aizgāju resnāko koku kuru atradu nomēriju.


Edgars Smislovs 20.februāris, 18:49

Tātad vēls perējums.


roosaluristaja 20.februāris, 18:44

Šis gan izskatās jau diezgan paliels. Vispār savdabīgi, ka augusta sākumā vēl ir slikti lidojoši juv. Kaut kāds atkārtotais dējums?


Edgars Smislovs 20.februāris, 18:36

Šajā novērojumā bija novēroti 3 slikti lidojoši pull/juv !


roosaluristaja 20.februāris, 16:57

Mežirbe. RM te nav adekvāta pazīme.


irina volk 20.februāris, 12:12

mazuli(3)


Ivars L. 20.februāris, 11:56

Brūnā pagrabsēne (Coniophora puteana)


lichen_Ro 20.februāris, 11:45

Caloplaca sp. :)


Ivars L. 20.februāris, 11:43

Varbūt piena grābeklene Irpex lacteus.


Mareks Kilups 20.februāris, 10:29

šī ir stabila vieta, kur lielā skaitā meža baloži ir gan agri pavasarī, gan vēlu rudenī. cik atceros, tad tur ir arī mājas baloži, ar ko kopā varējis pārziemot. var būt gan ziemotājs, gan tuvīns migrants, to jau neviens nepateiks.


Edgars Smislovs 19.februāris, 21:43

Pievienoju vēl vienu bildi, īpaši asāka nav bet...


Ivars L. 19.februāris, 21:33

Nu ja, ir alkšņu, vienīgi latīniskais šobrīd pareizākais ir Stereum subtomentosum. S.fasciatum ir cita suga.


roosaluristaja 19.februāris, 21:30

Pūces vairāk vai mazāk aktīvi dzied visu gadu. Bet tā kā pazīme "dzied" tiek izmantota Eiropas ligzdojošo putnu atlantam kā norāde par iespējamu ligzdošanu, tad to būtu pareizi lietot tikai ligzdošanas sezonas laikā. Meža pūces gadījumā tas ir apmēram no februāra līdz augusta otrajai pusei. Lielās pilsētās (Rīga un vēl dažas) arī janvāri jau var skaitīt pie ligzdošanas sezonas.


forelljjanka 19.februāris, 21:26

Pievienot novērojumu>Ligzdojošo putnu atlants>Instrukcija PDF(augšējā labajā malā)>8-tā lapa.Tas gan nepalīdzēs izvairīties no nepareiziem statusiem iesācējam,jo,manuprāt,statusus prasijās skaidrot krietni plašāk(par ko meģināju uzsākt diskusiju Forumā).;) Vēl jāņem vērā ,ka ELPA-ta statusi DDatos ir salikti kopā ar pašu DDatu ieviestajiem,tā radot vēl lielāku jucekli.Tāpēc iesācējiem iesaku Piezīmēs plaši komentēt,kas redzēts,dzirdēts un t.t.,nebaidoties arī komentāros paprasīt padomu.Gan jau kāds pa to baru palīdzēs!;)


roosaluristaja 19.februāris, 21:24

Tad jau būs S.fasciatum. Brīžam man viņas ir pagrūti atšķirt.


Rallus 19.februāris, 21:17

sauss alksnis bija


Vita Ju 19.februāris, 21:11

Paldies! Ļoti vērtīgs komentārs priekš manis. Varbūt neesmu atradusi, bet vai ir kaut kur vairāk aprakstīts ar piemēriem kurš statuss kurā brīdī ir piemērotāks?


Ivars L. 19.februāris, 21:10

Bet šī nevar būt cita - alkšņu sīkpiepe Stereum fasciatum?


roosaluristaja 19.februāris, 21:00

Šī sistemātiski nav piepe, bet viena no ģints Stereum sugām. Iespējams Stereum hirsutum.


Ivars L. 19.februāris, 20:54

Abas ir uz egļu kritalām. Kopumā jau tevis atrastās ļoti izskatās pēc egļu sētaspiepes, bet attēli tomēr ir par neasu un par tālu, lai pavisam droši apgalvotu. Egļu sētaspiepe ir dienvidu suga, un līdz ar to Eiropas ziemeļu daļā, t.sk. Latvijā, ir ļoti reti sastopama.


Ivars L. 19.februāris, 20:40

Vajag arī poru foto.


Ivars L. 19.februāris, 20:25

Vulpicida pinastri


Edgars Smislovs 19.februāris, 20:24

Sī bija uz egles kritalas,tad egļu sētaspiepe?


Ivars L. 19.februāris, 20:20

Laikam jau smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens. Vajadzētu būt diezgan stiprai patīkamai anīsa smaržai.


Ivars L. 19.februāris, 20:15

Foto diezgan trūcīgs.:) Bet viena versija ir: apšu spulgpiepe Inonotus res.


CerambyX 19.februāris, 20:14

Xestia c-nigrum vai kas līdzīgs.


Ivars L. 19.februāris, 20:07

Noteikti Leptoporus mollis. Tā aug arī uz priedēm. Reta. Dabisku meža biotopu specifiskā suga.


Ansis 19.februāris, 19:57

Bildē ir ziemzaļā kosa un lielās čīkstenes sēklu pogaļas. Kaķpēdiņu nav gadījies pie Gaujas šai pusē redzēt.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Cucullia_Umbratica


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

Kāds kāpurs no Cuculliinae apakšdzimtas pūcīšu dzimtā. Līdzīga


Ivars L. 19.februāris, 19:51

Vai nu parastā sētaspiepe vai nu egļu sētaspiepe.


dziedava 19.februāris, 19:45

Hmm, kāpēc ir doma, ka tā ir dzeltenā kaķpēdiņa? Labāka tuvplāna nav?


roosaluristaja 19.februāris, 19:37

Izskatās pēc Plagiomnium undulatum


Ansis 19.februāris, 19:33

Varētu būt krāšņā lāčsūna, kuru tai mežā gadījies pašam atrast. Sugas atpazīšanai pēc bildes jāredz nobriedušas sporu vācelītes. Vai arī jāskata lapu mikroskopiskās pazīmes.


Ievucis 19.februāris, 19:30

Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:26

Bildē vairākas sugas - apakšējā stūrī dominē spurainā divzobīte; vidusdaļā nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans)


dziedava 19.februāris, 19:24

Hmm, interesanti. Bet tieši apaugusi vairāk tā kā ko - nevar īsti saprast, kam tieši pieguļ tie augļķemeņi, - vai sūnām? Tās it kā apakšā neredz. Bet neizskatās, ka piegulētu arī pašam stumbram. Vispār man vairāk izskatās pēc violetās badhāmijas Badhamia lilacina, bet tā novērota purvos, par slīkšņām nezinu. Katrā ziņā galvenā hipotēze šobrīd ir šī, bez tādas 100% pārliecības.


Ievucis 19.februāris, 19:21

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 19:19

Ziemeļu klimakodone.


roosaluristaja 19.februāris, 19:15

Phellinus spp.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:04

Jā, uz tā akmeņmūra auga šīs sūnas lielas plantācijas. Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:03

Ar kopskatu vien nepietiek sugas atpazīšanai. Jāredz arī tuvplānu, jo šādā vietā var būt vismaz 3 līdzīgas sugas.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:01

Izskatās ka 2. paaudzes Palomena prasina


Ansis 19.februāris, 18:58

Mūru sīkvijzobe - šī viegli iegaumējama, daudzviet atrodama uz cementa


Ievucis 19.februāris, 18:58

Tā ir slapja vieta gandrīz kā slīkšņa. Un gļotsēne atrodas uz nolauzta koka stumbra, kas pamatīgi apaudzis ar sūnām.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:51

Metellina mengei


AfroBrazilian 19.februāris, 18:43

Neesmu pat pamanījis ka tur ir sūnas ar dažādām vācelītēm, Paldies!


Ansis 19.februāris, 18:40

Bildē iekļuvušas 3 sugas: ložņu platgredzene ar brūnām sporu vācelītēm, zemā pūkcepurene (Orthotrichum pumilum) ar bāli zaļām sporu vācelītēm un lielā pūkcepurene


felsi 19.februāris, 18:39

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:31

citronu bisporella.


roosaluristaja 19.februāris, 18:28

Iespējams maldinošā šķeltpiepe (Schizopora paradoxa).


roosaluristaja 19.februāris, 18:25

želejas flēbija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:24

parastā plakanpiepe.


Ansis 19.februāris, 18:22

Kadiķu dzegužlins, parasta suga piejūras kāpu silos


roosaluristaja 19.februāris, 18:21

Purva.


roosaluristaja 19.februāris, 18:20

2.aja attēlā izskatās pēc želejas flēbijas. Ne pirmā svaiguma.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:19

Kāds no Poecile sp.


roosaluristaja 19.februāris, 18:17

dziedzerainā eksīdija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:16

Ja tā ir egles kritala, varētu būt veca Leptoporus mollis.


Ievucis 19.februāris, 18:16

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:12

Dziedzerainā eksīdija.


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:09

Droši vien Phellinus punctatus.


roosaluristaja 19.februāris, 18:06

Oranžā puslocene.


roosaluristaja 19.februāris, 18:04

Šī nav posas piepe, bet viena no cietpiepēm. Varbūt Ph.igniarius. Derētu zināt, kas tas par koku, uz kā viņa auga.


roosaluristaja 19.februāris, 18:00

Rhodobryum roseum.


dziedava 19.februāris, 17:59

Nav sēne, bet gļotsēne, varbūt Hemitrichia clavata?


dziedava 19.februāris, 17:57

Diezgan droši, ka gļotsēne ir badhāmija Badhamia sp., bet nevar īsti saprast biotopu. Vai tur purvains, slapjš vai sausa vieta? Vai tur ir sūnu cinis, izgāzta sakne, koka stumbrs apakšā? Galvenais, cik mitra, purvaina vieta.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:51

Es ļoti maz ko saprotu sūnās vai ķērpjos.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


maariite 19.februāris, 17:30

jap, tipiski trīspirkstu dzeņa barošanās kalumi.


Ivars L. 19.februāris, 17:29

Sarainā tauriņpiepe nevarētu būt?


Ivars L. 19.februāris, 17:26

...un poru skaits uz 1 mm.


Ivars L. 19.februāris, 17:23

Izskats nav mainījies.:) Joprojām tikai pēc ārējā izskata var uzturēt vairākas antrodiju versijas, t.sk. arī A.serialis. Derētu kāda gabaliņa šķersgriezuma foto tuvplāns.


dziedava 19.februāris, 17:18

Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri?


dziedava 19.februāris, 17:16

Islandes ķērpis


dziedava 19.februāris, 17:12

Šrēbera rūsaine


felsi 19.februāris, 17:09

Paldies, arī man tā likās.


AfroBrazilian 19.februāris, 16:49

Kāds dzenis pastrādājis :)


felsi 19.februāris, 16:43

Stipri mazāks, kā trekns balodis ar garu asti.


forelljjanka 19.februāris, 16:35

Kāpēc ne zvirbuļu ? ;)


Vladimirs S 19.februāris, 16:09

Visdrīzāk melnais meža strazds.


Vladimirs S 19.februāris, 16:08

Dzeguze


maariite 19.februāris, 14:14

kāpēc ne vistu ?


roosaluristaja 19.februāris, 11:10

Panellus stypticus?


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.

Dabasdatu FOTO tops 2016 - posmkāji (5)

Dabasdatos līdz ar daudzajiem ziņojumiem ir arī milzums fotogrāfiju, kas nereti paliek neievērotas informācijas gūzmā. 2016. gadā vien Dabasdatos pievienoto fotogrāfiju skaits bijis 60 tūkstoši! Vairākos novērojumus ziņotas ļoti retas vai pat jaunas sugas Latvijai, taču ne reizi vien ziņotas arī it kā parastas sugas, taču ar īpašām fotogrāfijām vai pievēršoties sugām, kurām ikdienā uzmanību [...]

Putnu lauka kursi 2017 (1)

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī 2017. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbojoties ar Nord Universitāti (Nord Universitet) Norvēģijā organizē LAUKA putnu noteikšanas kursus. Jāuzsver, ka šie ir LAUKA KURSI un tajos būs gandrīz tikai un vienīgi lauka ekskursijas dabā. LOB organizēto putnu noteikšanas lekciju ciklu var apmeklēt ZIEMĀ. Foto: G. Roze Latvijā 2017. gadā notiks 8 kursu sesijas [...]

Neparasta medņu uzvedība (3)

Kā liecina novērojumi portālā Dabasdati.lv, gandrīz ik gadus Latvijā sastop kādu medni, kas nebaidās cilvēka. Arī citās tīmekļa vietnēs (piemēram, portālā Draugiem.lv) netrūkst attēlu, kur medņu gaiļi redzami pagalmos, dārzos, uz māju jumtiem, ceļu malās cieši pie auto un citās vietās un situācijās, kas šai sugai nebūt nav raksturīgas. Šoziem popularitāti guvis Alūksnes ezera [...]

Akcijas "Ziņo par putniem dārzā" rezultāti (8)

Pirmā Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) izsludinātā "Ziņo par putniem dārzā" ir veiksmīgi noslēgusies. Tās laikā no 27. līdz 29. janvārim putni skaitīti 163 dārzos, kuros novēroti 3748 putni no 41 sugas. Visbiežāk ziņots par lielo zīlīti un zilzīlīti, bet visvairāk saskaitītas ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un lauku zvirbuļi. Akcija notika visās Baltijas valstīs vienlaikus [...]

Pievieno savu parakstu Eiropas Pilsoņu iniciatīvai par glifosāta aizliegšanu!

Latvijas dabas fonds aicina parakstīties par to, lai visā Eiropā tiktu aizliegts glifosāts! Tā mēs varēsim pasargāt gan cilvēkus, gan dabu. Ar šo petīciju mēs aicinām Eiropas Komisiju aizliegt glifosātu visās ES dalībvalstīs, reformēt pesticīdu apstiprināšanas procedūru un noteikt visā Eiropā obligātus pesticīdu izmantošanas samazināšanas mērķus. Mūsu mērķis: Aizliegt herbicīdus, kuru sastāvā ir glifosāts. Glifosāts ir visizplatītākā [...]

Latvijas Dabas muzejs izsludinājis fotokonkursu "Mans putns"

Jau sešpadsmito reizi Latvijas Dabas muzejs aicina fotogrāfus amatierus iesniegt savus darbus fotokonkursā „Mans putns”. Fotogrāfijās var būt iemūžināti Latvijas un svešzemju putni gan savvaļā, gan nebrīvē. Darbi jāiesniedz līdz 26. martam. Fotokonkurss „Mans putns” ir viena no iemīļotākajām muzeja aktivitātēm. Jau kopš 2002. gada pavasara gaidas muzejā saistās arī putnu attēlu pieņemšanu un izvērtēšanu, kas [...]

2016. gadā Dabasdati.lv ziņoto piepju un klājenisko sēņu atklājumi (11)

2016. gadā Dabasdatos bija īpaši daudz sēņu ziņojumu. Ja no Dabasdatu pirmssākumiem līdz 2015. gada beigām pavisam kopā bija 2278 sēņu ziņojumi (tostarp noteiktas piepes - ap 400 ziņojumos), tad vienā pašā 2016. gadā sēnes ziņotas 3432 reizes (pusotrreiz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā), tostarp piepes - gandrīz 1400 ziņojumos (3,5 reizes vairāk nekā [...]

Aizsargājamo augu sugu novērojumi Dabasdatos (11)

Ziņojumi par augiem Dabasdatos aizņem tikai 2,2 % no kopējā skaita, tomēr tas ir gana liels un šobrīd pārsniedz 7800 ierakstus. No tiem ievērojamu daļu (14 %) aizņem ziņojumi par īpaši aizsargājamām augu sugām (Ministru Kabineta noteikumi Nr. 396). No 204 ziņotājiem ir saņemti 1140 novērojumi par 104 aizsargājamām sugām – tātad gandrīz par pusi [...]

Ziemojošie sikspārņi – kā un kur tos atrast (15)

Ieskatoties Dabasdati.lv ziņās atklājās, ka pēdējais stāsts par ziemojošajiem sikspārņiem bijis jau pirms turpat četriem gadiem. Lai labotu šādu nepiedodamu nolaidību no mūsu puses, šajā stāstā tad mēģināšu atgādināt kur un kā šie dzīvnieki ziemo, ko ziemošanas vietās nevajadzētu darīt, lai tos neiztraucētu, kā arī – kā sikspārņus atrast, un kādas ziņas Dabasdatos šobrīd būtu [...]

Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka

Par gada bezmugurkaulnieku 2017. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība ir izvēlējusies radījumu, kas vienlaikus šķiet viens no visparastākajiem iemītniekiem Latvijas dabā, bet kam tajā pašā laikā piemīt tik daudz apbrīnojamu īpašību - augsnes dižslieku (Lumbricus terrestris). Izskats un uzvedība Dižslieka ir lielākā no Latvijā sastopamajām slieku sugām, tās garums var sasniegt pat 25 centimetrus. Sliekas galvu no astes [...]

loading...


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts