Sarkankakla zoss. Foto: Edgars Lediņš.

Šā gada 28. martā Svētes lejtecē novērota sarkankakla zoss, kas tur uzturējās arī vakar. Sarkankakla zoss Latvijā ir reta ieceļotāja. Putni.lv vēsta, ka pie mums zināmi tikai seši novērojumi, taču varētu būt vairāk, jo pēdējos gados šīs zosis regulāri tiek novērotas apkārtējās valstīs, piemēram, Igaunijā un Polijā.

Sarkankakla zosi šogad pirmais reģistrēja putnu vērotājs Edgars Lediņš, kas 28. martā veica novērojumus Svētes lejtecē. „Laukā aiz fermas uzturējās liels, aptuveni 1500 galvu liels zosu bars, pārsvarā baltpieres zosis - divām izdevās nolasīt kakla gredzenus -, bet starp tām redzamas arī abu pasugu sējas zosis, vismaz trīs baltvaigu zosis un divas meža zosis. Pārlūkojot zosu baru, pamanīju sarkankakla zosi - tas ir sestais novērojums šai sugai Latvijas vēsturē, pie tam otrais novērojums Svētes lejtecē!" stāsta Edgars Lediņš. „Zoss kādu laiku uzturējās patālu no ceļa, bet tad pāri laukam pārlaidās peļu klijāns un vienīgā zoss, kas pacēlās spārnos, bija augumā mazākā sarkankakla zoss, līdz ar to man izdevās iegūt arī dažas vidējas kvalitātes bildes." Fotogrāfijas aplūkojamas www.ledins.lv sadaļā "Sugas"/ sarkankakla zoss.

Caurceļojošo ūdensputnu skaits Svētes dabas parkā un tam pieguļošajās teritorijās šajās dienās strauji palielinās - zosu skaits jau tuvojas diviem tūkstošiem, šeit uzturas arī vismaz 1 000 meža pīļu, atlidojuši arī ziemeļu un mazie gulbji, dzērves, garkakļi, baltvēderi un pat daži krīkļi, stāsta Edgars Lediņš.

Kā vēsta Putni.lv, sarkankakla zoss ligzdo Sibīrijas tundrā, lielākā daļa populācijas - Taimiras pussalā. Ziemo pārsvarā ap Melno jūru, īpaši Rumānijā un Bulgārijā, nedaudz arī pie Kaspijas un Arāla jūras, mazā skaitā arī dienvidaustrumu Eiropā - Grieķijā un Turcijā. Reizēm ieklīst arī Rietumeiropā - pārsvarā kopā ar baltpieres zosīm.

Sarkankakla zoss attēli (Google.com)