Aktīvie lietotāji: 277 Šodien ievadītie novērojumi: 21 Kopējais novērojumu skaits: 1875678
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvijas putnu sugu saraksts – vai par vienu sugu mazāk?
Pievienots 2012-12-13 15:37:12

Pārdomas par tievknābja kuitalas novērojumu Latvijā 1926. gadā

Ruslans Matrozis, 13.12.2012.

Latvijas putnu sugu sarakstā ir dažas sugas, kuras konstatētas tikai vienu reizi. No vēsturiskajiem novērojumiem lielākoties ir saglabājušies pierādījumi izbāzeņu formā, bet vienai sugai „atbilstošu pierādījumu" nav. Tā ir tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris). Pieiesim šīm novērojumam no pierādījumu izvērtēšanas viedokļa, lai izslēgtu kļūdu sugas noteikšanā.

Par tievknābja kuitalas sastopamību un statusu mūsdienās var izlasīt žurnālā „Putni dabā" publicētajā rakstā (Gulbe 2006). Mūsdienās suga tiek uzskatīta par izmirušu, tāpēc ir svarīgi apkopot un izvērtēt pieejamās ziņas par visiem tievknābja kuitalas novērojumiem.

Vienīgās ziņas par tievknābja kuitalas ligzdošanu ir tikai no 1914.-1924. gadu ligzdu atradumiem rietumu Sibīrijā. Caur Dienvideiropas valstīm tievknābja kuitalas dodas uz ziemošanas vietām Ziemeļāfrikā. Jāatzīmē, ka mūsu kaimiņvalstīs tievknābja kuitala nekad nav atzīmēta, tāpēc novērojums Latvijā ir visai neparasts.


Tievknābja kuitalas izbāzenis, St. Pēterburgas Zooloģijas muzejs (2004).

Šīs sugas iekļaušanai Latvijas putnu faunas sarakstā par pamatu bija divu vadošo putnu novērotāju (ekspertu) - Aleksandra Groses (Alexander Grosse, 1883-1966) un Nikolaja fon Tranzē (Nikolai von Transehe, 1886-1969) 1929. gada publikācija - „Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts", kur papildziņu sarakstā ir rakstīts: "Numenius tenuirostris Vieill. - Preparatrs E.Koeppens (Rīgā) 1926.g. rudenī saņēma vienu eksemplāru, nošautu Vec-Gulbenē" (Grosse, Transehe 1929).  

Vai 1929. gadā publicēta ziņojuma autori paši ir redzējuši šo putnu?

1935. gadā izdotajā „Latvijas mugurkaulaiņu noteicējā", kas papildināja 1929. gada publikāciju ar sugu noteikšanas pazīmēm, A.Grose šo sugu ir atzīmējis ar nosaukumu Sibirijas kluite, bet norādītajās atšķiršanas pazīmēs no citām kuitalu sugām tievknābja kuitalas un lietuvaiņa izmēri pārklājās (Grosse 1935), kas liecina par specifiskās abu sugu atšķiršanas literatūras trūkumu autora rīcībā.

Gadu vēlāk, 1936. gadā grāmatā „Latvijas putni" šo sugu nosauca par Sibīrijas kuitalu, turklāt kļūdaini atzīmējot sugas perēšanas reģionu, iekļaujot Dienvideiropu un Ziemeļāfriku (Transehe, Sināts 1936), kur tievknābja kuitala sastopama ceļošanas laikā. Svarīgi atzīmēt, ka 1965. gadā viens no pirmā ziņojuma autoriem - N.Tranzē, savā grāmatā „Die Vogelwelt Lettlands" (Transehe 1965) ir atzīmējis, ka šo putnu nav pētījis (redzējis) (Ich habe den Vogel nicht untersucht), tādējādi arī viņam vēlākajos gados nebija pārliecības par sugas pareizu noteikšanu. Domājams, ka arī A.Grose nav redzējis šo putnu.

Ko mēs zinām par cilvēku, kas ir noteicis sugu - preparatoru E.Kopenu?

No dažādiem avotiem ir zināms, ka E.Kopens (Ernst Koppen, dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi) bija baltvācu izcelsmes taksidermists un dabas fotogrāfs, kas darbojās Latvijā vismaz no 1921. līdz 1939. gadam. Ir ziņas, ka viņš bija tā laika Rīgas Dabas pētnieku biedrības Doma muzeja konservatora F.E. Stola (Ferdinand Erdmann Stoll, 1874-1966) māceklis taksidermijas mākslā. Pats E.Kopens nav publicējis rakstus par putniem. No muzejos esošajiem izbāzeņiem var secināt, ka putnus izbāšanai viņš pats šāvis Rīgā un tās apkārtnē, kā arī pircis Daugavmalas tirgū, kur 1920.-1930. gados pārdeva arī nošautus savvaļas putnus no plašākas apkārtnes. Ticams, ka pircis putnus arī no medniekiem. Nav saglabājušās atmiņas par šo cilvēku, par viņa zināšanām putnu noteikšanā. Ir skaidrs, ka šo putnu E.Kopens nav šāvis pats, bet ir saņēmis no kāda. Vai viņš bija labs putnu eksperts un varēja pats precīzi noteikt šo sugu? Precīzas informācijas par viņa zināšanām putnu atpazīšanā nav, bet ir jāatzīmē, ka N.Tranzē 1965. gadā grāmatā, sadaļā par aktīvākajiem putnu vērotājiem un pētniekiem, E.Kopenu nav minējis. Līdz ar to varētu pieļaut, ka E.Kopena zināšanas putnu noteikšanā nebija labas un viņa aktivitātes šajā laukā nebija vērā ņemamas.

Vai ir saglabājies šis putna eksemplārs?

Cik ir zināms, šī putna izbāzenis vai ādiņa nekad nav bijis nevienā no Latvijas dabaszinātniskajiem muzejiem, kuri darbojušies tajos gados un vēlāk (Doma muzejs, Skolu muzejs, Dabas muzejs, Kurzemes provinces muzejs). Svarīgi atzīmēt, ka E.Kopens nevarēja precīzi informēt par putna iegūšanas laiku (1926. gada rudens), kaut gan pie viņa veidotājiem izbāzeņiem vienmēr precīzi norādītas iegūšanas vietas un datumi, kas bija tā laikā prakses neatņemamā sastāvdaļā. Tas varētu liecināt, ka putns netika izbāzts, iespējams, ka bijis sliktā stāvoklī, un informācija par šo putnu tika sniegta pēc atmiņas.

Ar ko varēja būt sajaukta tievknābja kuitala?

Ticams, ka E.Kopena rīcībā 1926. gada rudenī tiešām bija nonākusi kādas sugas kuitala, kuru viņš varēja arī noteikt nepareizi. Domājams, ka kuitalas (Numenius arquata) izskatu E.Kopens noteikti ir zinājis, jo šī suga ir bijusi samērā bieži sastopama un noteikti izstādīta muzejos. Savukārt, lietuvainis (Numenius phaeopus) bija retāk sastopams, kaut gan arī bija izstādīts šajos muzejos. Tieši lietuvainis pēc izmēriem (mazāks par kuitalu) ir visai līdzīgs tievknābja kuitalai. Pēc kādām pazīmēm noteikta suga - nav zināms.

Ņemot vērā augstāk minēto, ir pamats apšaubīt tievknābja kuitalas iegūšanas gadījumu Latvijā 1926. gadā, šīs sugas apstiprināšanai nepietiekamu pierādījumu dēļ. Jebkuras jaunās sugas apstiprināšanai Latvijas putnu sarakstā tomēr nepieciešami „atbilstoši pierādījumi" (piemēram, attiecīga putna izbāzenis vai ādiņa, detalizēts apraksts, fotogrāfija), īpaši sugām, kuras varētu ieceļot visai reti, lai izslēgtu jebkādas aizdomas par iespējamo kļūdu noteikšanā. Diemžēl pašlaik mums nav detalizētākā šī putna apraksta, pats putns nav saglabājies, bet ziņa balstās uz nepārbaudītu paziņojumu no taksidermista, kas, domājams, nav bijis ornitoloģijas eksperts.

Pēdējie novērojumi
Strix uralensis - 2024-04-28 tatia
Strix aluco - 2024-04-28 tatia
Strix uralensis - 2024-04-28 tatia
Scolopax rusticola - 2024-04-29 Litenesputni
Luscinia luscinia - 2024-04-29 putnels
Vulpes vulpes - 2024-04-29 Filips Bobinskis
Anas crecca - 2024-04-28 Litenesputni
Nezināms
Ignotus
@ Karmena
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 29.aprīlis, 00:27

Paldies !


Vīksna 29.aprīlis, 00:17

Paldies !


Vīksna 28.aprīlis, 23:33

Paldies !


MT 28.aprīlis, 23:32

Paldies par informāciju!


nekovārnis 28.aprīlis, 23:12

Smecernieks, iespējams Hypera sp.


ekologs 28.aprīlis, 23:05

Jā, arī:)


BI 28.aprīlis, 23:03

Gredzenots 21.04.2023. 17 km attālumā


nekovārnis 28.aprīlis, 23:01

Vai arī L.paraplecticus. Noderētu foto no augšas.


ekologs 28.aprīlis, 22:54

*paspici


ekologs 28.aprīlis, 22:53

Tādi paspuci segspārnu gali. Līdzīgi kā Lixus iridis.


RedStar7 28.aprīlis, 22:44

Rīgas putnu cīņās. Dzirdēta balss, vizuāli netika redzēts, bet dzirdēja visa komanda - 4 cilvēki un ne pirms, ne pēc tam sīļa tuvumā nebija.


ekologs 28.aprīlis, 22:40

Bet nu uz pareizo pusi gāju:)


ekologs 28.aprīlis, 22:39

Rakstīju Notoxus, jo Aderus DD-os nevarēju atrast. Latvisko nosaukumu arī ne to iepinu :(


Ziemelmeita 28.aprīlis, 22:32

Paldies,Uģi.


marsancija 28.aprīlis, 22:30

Paldies!Tā jau domāju.


marsancija 28.aprīlis, 22:24

Šķiet, ka viens putns sēž ligzdā un apkārtnē riņķoja otrs.


marsancija 28.aprīlis, 22:15

Ceru, ka nekļūdos. Vai tomēr nav?


anthicus 28.aprīlis, 22:03

Galīgi nevar pēc šis bildes sugu pateikt. Pazīmes nav saskatāmas.


anthicus 28.aprīlis, 21:56

Ir Aderus populneus


marsancija 28.aprīlis, 21:54

Parastais lāčpurns?


nekovārnis 28.aprīlis, 21:54

Izskatās ka Aderus populneus (Aderidae), kas tas pats Notoxus populneus vien ir. Vismaz kur skatos A.populneus rādās. Diemžēl fauna-eu.org pēdējā laikā nedarbojas - to izmantoju kā pēdējo instanci :) Rīt būšu mājās, tad paskatīšos vēl.


ekologs 28.aprīlis, 21:42

Māņspīdulis (Rhizophagus sp.). Iespējams Māņspīdulis (Rhizophagus perforatus).


ekologs 28.aprīlis, 21:35

Marek, Uģi, ko Jūs teiksiet? Manuprāt Ložņvabole (Notoxus populneu).


Vīksna 28.aprīlis, 21:22

Paldies !


ekologs 28.aprīlis, 21:20

Manuprāt Piepjmīlis (Leiestes seminiger).


ekologs 28.aprīlis, 21:19

Sēņgrauzis (Mycetophagus fulvicollis).


ekologs 28.aprīlis, 20:46

Manuprāt kāds no Sakņgraužiem (Hylastes sp.).


kirsisnelsons 28.aprīlis, 20:19

Sveiki ! Jā, sapratu, bet es to arī redzēju.


Ziemelmeita 28.aprīlis, 19:32

Paldies,Margarita.


Irbe 28.aprīlis, 19:31

Ir


Irbe 28.aprīlis, 19:28

Šķiet, dziedātājs


Irbe 28.aprīlis, 19:19

Cekuldūkuris


grieze 28.aprīlis, 17:10

Vai ir pārliecība, ka balsi neatdarina mājas strazds?


Lietuviete 28.aprīlis, 16:23

Paldies!


Irbe 28.aprīlis, 16:14

Zivjērglis


Osis 28.aprīlis, 16:10

Paldies Artur!!!!


gints 28.aprīlis, 15:33

oh, wow, liels paldies! :)


ekologs 28.aprīlis, 14:27

Strautene (Plecoptera sp.)


ekologs 28.aprīlis, 14:25

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 28.aprīlis, 14:08

Airvabole (Acilius sp.).


Zane Dāvidsone 28.aprīlis, 12:42

Turpat bija gan viens gan otrs, izlabošu bildi


Marjory 28.aprīlis, 12:38

Ligzda atrodas uz staba.


Amanda 28.aprīlis, 12:38

Varbūt Lielais piekūns


ekologs 28.aprīlis, 12:38

Vara krāsas lauku skrejvabole (Poecilus cupreus).


Ziemelmeita 28.aprīlis, 12:29

Paldies,Evita. Šitā varētu būt jauna? Uz tā paša akmens bija tumšāka un ar skropstińām, ko ierakstīju kā skropstaino hedvīgiju. Varbūt ar to nokłūdijos.


Irbe 28.aprīlis, 12:21

Foto, iesējams, vistu vanags


Dzeerve 28.aprīlis, 12:14

Paldies! :)


ekologs 28.aprīlis, 11:29

Stepes lija (Circus macrourus).


dziedava 28.aprīlis, 10:32

Domāju, ka suga noteikta pareizi! :) Augšējā foto augšā redzams "pārstaips" - izstiepts sporu mākonis. Šūnu daudzpilīte no kazeņu daudzpilītes atšķiras ar to, ka sporu mākonis ir ļoti staipīgs, ko te arī var redzēt.


Irbe 28.aprīlis, 10:10

Varbūt šāda? https://www.oiseaux.net/photos/lars.petersson/pallid.harrier.2.html


Osis 28.aprīlis, 10:10

Paldies Artur un Ilze!


gints 28.aprīlis, 09:26

Vai šī varētu būt lauku lija vai pļavu lija?


Vīksna 28.aprīlis, 09:11

Paldies !


nekovārnis 28.aprīlis, 09:00

Spriežot pēc tumšajām ūsām un priekškrūšu vairoga+vispārējā krāsojuma manuprāt E.fieberi.


felsi 27.aprīlis, 20:39

Pievienoju mikroskopiju.


Rallus 27.aprīlis, 19:45

Labi, ka droši varējāt no tilta nobraukt. Apsveicu, vērtīgs novērojums!


cielava 27.aprīlis, 19:35

Es tā sapratu, bet neiedomajos, ka var norādīt vienkārši putns. Paldies!


IlzeP 27.aprīlis, 19:19

Plēsējs ir domāts zīdītājs


Irbe 27.aprīlis, 19:03

Varbūt


IlzeP 27.aprīlis, 18:37

Paldies, Artur!


felsi 27.aprīlis, 18:23

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 27.aprīlis, 18:19

Apšu lielais lapgrauzis (Chrysomela populi) :)


cielava 27.aprīlis, 17:33

https://youtu.be/AfYUnnNIEug?feature=shared


Vīksna 27.aprīlis, 14:37

Paldies !


ekologs 27.aprīlis, 13:43

Kapračvabole (Nicrophorus sp.) :)


ekologs 27.aprīlis, 13:39

Strautene (Plecoptera sp.) :)


ekologs 27.aprīlis, 12:04

Parastais krupis (Bufo bufo) :)


ekologs 27.aprīlis, 11:52

Sveķu platsmeceris (Platyrhinus resinosus).


Mežirbe777 27.aprīlis, 11:21

Lobaria pulmonaria (ĪA Biotopu speciālists).


ekologs 27.aprīlis, 10:23

Iespējams, ka kāds no Longitarsus sp.


ekologs 27.aprīlis, 10:09

Manuprāt Svītrainais spradzis (Phyllotreta nemorum).


ekologs 27.aprīlis, 10:03

Līķvabole (Phosphuga atrata) :)


a.b 27.aprīlis, 09:42

Laikam tiešam. Paldies, izlabošu.


Irbe 27.aprīlis, 09:36

Manuprāt koku čipste


Ziemelmeita 27.aprīlis, 09:17

Paldies, Gaidi, par labojumu.


Ziemelmeita 26.aprīlis, 21:42

Paldies,Margarita.


Irbe 26.aprīlis, 21:34

Vidējais dzenis


Ziemelmeita 26.aprīlis, 20:36

Paldies,Margarita.


Irbe 26.aprīlis, 20:35

Tā kā vistu vanags...


spiigana 26.aprīlis, 19:42

Ir, bet, tā kā neatpazinu, nevarēju arī apgalvot, ka biotops piemērots ligzdošanai.


Ziemelmeita 26.aprīlis, 17:09

Paldies,Ilze, par palīdzību noteikšanā.


IlzeP 26.aprīlis, 14:42

Vai šeit nav pazīme D? Putns dziedāja?


Irbe 26.aprīlis, 12:10

Peļkājīte


IlzeP 26.aprīlis, 12:07

Edmunds Račinskis sliecas domāt, ka tomēr ziemeļu.


Ivars Leimanis 26.aprīlis, 10:24

Mitra - tāpēc nav sprogaina.


Osis 26.aprīlis, 08:30

Paldies Edgar!


Vīksna 25.aprīlis, 23:38

Paldies !


felsi 25.aprīlis, 22:20

Pievienoju mikroskopiju.


Ziemelmeita 25.aprīlis, 20:45

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 25.aprīlis, 20:43

Paldies,Ivar, pārāk gluda priekš Ulota izskatijās.


IlzeP 25.aprīlis, 19:50

Pēc eksperta domām, ausis atgādina akmeņu caunu.


mufunja 25.aprīlis, 19:50

Varbūt tā Lamproderma arcyrioides


pustumsa 25.aprīlis, 18:30

Paldies.


Ivars Leimanis 25.aprīlis, 17:38

Ulota intermedia


Mežirbe777 25.aprīlis, 17:07

Paldies par padomu!


Ziemelmeita 25.aprīlis, 16:46

Raivo, šita nav mēles dižvālene. Mēles dižvālene aug uz augsnes. Uz zariņiem aug dobā stobrene (Macrotyphula fistulosa) un arī greizā stobrene (Macrotyphula fistulosa var. contorta).


Vīksna 25.aprīlis, 15:42

Paldies !


Vīksna 25.aprīlis, 15:19

Šo vietu 2016 g. arī speciālistu grupa apsekoja. Bez dižkokiem tur vēl diezgan resni ozoli, labas kritalas,vietām pamitrs, ziemzaļā kosa. Kartē Ozols vēl uzrādās, ka aizsargājams. Jau redzēju, ka kautkas sarkans krāsots, un mežsargs teica, ka pašvaldība pārdevusi šo mežu, paredzēts nozāģēt. Tāda te aizsardzība !


Ziemelmeita 25.aprīlis, 14:10

Paldies,Dāvi.


davis_wi 25.aprīlis, 13:38

Šajā gadījumā, es jau noziņoju, bet tas bija vairāk nākotnes vārdā :)


davis_wi 25.aprīlis, 13:37

D pazīmi gan jau varētu likt


Ziemelmeita 25.aprīlis, 13:05

Ar citām vietām ir ok, bet tieši ši vieta nav kā kartē. Karjeru sen vairs neizmanto, tas tagad ir jau aizaugošs dīķis. Mēģināšu ziņot autoriem.


Ziemelmeita 25.aprīlis, 13:01

Paldies,Inita! Laikam blakus bilde uzspiedusies.


davis_wi 25.aprīlis, 12:15

Ja karte nav pareiza, aicinu ziņot kartes autoriem. Vislabāk caur BalticMaps ziņošanas rīku.


IlzeP 25.aprīlis, 11:34

Vai droši, ka pupuķis? Noteikts tikai pēc balss?


Inita 25.aprīlis, 09:20

Viena piepe iemaldījusies...


Inita 25.aprīlis, 09:20

Viena sklerotīnijas bilde iemaldījusies...


Vīksna 24.aprīlis, 23:10

Paldies !


finesse 24.aprīlis, 22:49

Paldies, Uldi, par komentāru, ir izlabots uz Novērots .


Ziemelmeita 24.aprīlis, 22:41

Paldies,Margarita. Kā man jūk tie strazdi….


Irbe 24.aprīlis, 22:37

Melnais


Lietuviete 24.aprīlis, 22:31

Paldies!


Irbe 24.aprīlis, 22:27

Kuitala?


nekovārnis 24.aprīlis, 22:24

Varētu būt Bembidion lampros/properans.


ekologs 24.aprīlis, 22:04

Manuprāt Skrejvabole (Bembidion lampros).


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:48

"B" šeit nav pamatots. Zivjērgļi var lidot baroties vairākus kilometrus prom no ligzdas un acīmredzams, ka pie šī dīķīša nav sugai piemērots ligzdošanas biotops


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:20

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:19

Paldies,Uldi. Sāks darboties statusa maińa, nomainīšu.


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:10

Tikai te jau droši var likt pazīmi "D" nevis "N"


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:08

Pelēkā. Viss pareizi.


marta.got 24.aprīlis, 13:44

Ok, paldies par info. :)


Miksrieksts 24.aprīlis, 10:24

Gļotpūpēži. Tās nav sēnes, bet gan gļotsēnes.


IlzeP 24.aprīlis, 10:18

Diemžēl vienīgā iespēja ir novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā. (Kad būsim pārgājuši uz jauno platformu, varēs vienkārši pārbīdīt punktu.)


IlzeP 24.aprīlis, 10:16

Jā, šobrīd ir problēma gan ar statusu nomaiņu, gan (varbūt vēl turpinās) arī ar novērojumu pievienošanu ar foto. Tiek risināts.


marta.got 24.aprīlis, 10:14

Paldies par piezīmi, skatos,ka šai gadījumā kļūdaini esmu atzīmējusi punktu kartē. Kā es varu veikt korekciju? Ligzda atradās Katlakalna mežā.


Ivars Leimanis 24.aprīlis, 09:31

Oi, jā, aizmirsu, ka sugu var nomainī pats. Atvainojiet!


KristianaO 23.aprīlis, 23:16

Liels paldies par atbildi :)


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:21

Statusu nevar nomainīt, rāda,ka nav opcijas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:20

Paldies,Margarita un Uldi. Pievienoju bildi kāds tas karjers izskatās. Tas gals,kur uzturējas putni, ir tīrāks, bet karjers pamazām aug ciet. Bija arī gaigalas. Bildes gan sliktas,pagaidām nav tik jaudīga kamera.


VijaS 23.aprīlis, 22:05

Njā, statusu nomainīt nav opcijas...


VijaS 23.aprīlis, 22:03

Augšanas veids cieši kopā un koši dzeltenais tonis vairāk raksturīgs tādām sugām kā, piemēram, nelīdzenā pilienīte vai nolīdzinātā bumbulīte. Pilnīgi izslēgt daudzveidīgo pilienīti pēc bildēm vien arī nevar, taču tā šķiet daudz mazāk ticama versija. Tās ir ļoti līdzīga izskata sugas, kuras tā "uz aci" ne vienmēr izdodas precīzi noteikt. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 22:03

Bŗūnkaklis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Ligzdo aizaugošos ezeros vai dīķos. Šāds karjers nav sugai piemērota ligzdošanas vieta. Tā kā šajā gadījumā pazīme "B" nav pamatota, bet man nez kāpēc neizdodas to nomainīt uz "N".


Irbe 23.aprīlis, 21:57

Brūnkaklis http://www.putni.lv/aytfer.htm


Irbe 23.aprīlis, 21:53

Peļu klijāns


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:47

Paldies, par labojumu,


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:37

Paldies, Ilze.


IlzeP 23.aprīlis, 21:30

Dziedātājstrazds ir vienīgais mežastrazds, kas vienu un to pašu dziesmas frāzi atkārto vairākas reizes pēc kārtas, tad tāpat nākamo u.t.t.


IlzeP 23.aprīlis, 21:28

Nomainīju. Bet pats to arī var izdarīt.


IlzeP 23.aprīlis, 21:26

Vai droši, ka vālīšu?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:53

Paldies, Margarita un Uldi, mēģinu iemācīties pazīt dziesmas, bet vēl stipri jūk.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:51

Paldies, Margarita.


roosaluristaja 23.aprīlis, 20:49

Dziesma noteikti ir dziedātājstrazda


Irbe 23.aprīlis, 20:46

Vai redzēts melnais? Izklausās pēc dziedātāja.


Irbe 23.aprīlis, 20:38

Lielais čak-čak ir melnais mežastrazds, un mazais pik-pik ir sarkanrīklīte


Karīna 23.aprīlis, 20:25

Mjā. Diemžēl fotopierādījumu nav. Tuvākajā siltajā dienā jāaizbrauc vēlreiz.


mufunja 23.aprīlis, 20:24

Paldies Vija :)


Ivars Leimanis 23.aprīlis, 19:54

Lūdzu administratorus šo nomainīt uz U.intermedia.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 19:50

Paldies,Uldi.


VijaS 23.aprīlis, 19:45

Tipiskās elateras - tinumā divi pavedieni. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 19:36

Jā, dzied sarkanrīklīte un žubīte, sauciens ir melnā mežastrazda, ja pareizi saklausīju


mufunja 23.aprīlis, 17:28

Tas būs lieliski.Paldies Julita :)


. 23.aprīlis, 15:08

Super!


Vīksna 23.aprīlis, 15:01

Paldies !


Vīksna 23.aprīlis, 13:42

Bez bildes pievienojas, un tad no jauna jāiet un jāpievieno bilde.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


Vīksna 23.aprīlis, 09:46

Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


IlzeP 23.aprīlis, 08:37

Labrīt, ziņošu programmētājam.


felsi 22.aprīlis, 22:38

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 22.aprīlis, 20:38

Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


carbo 22.aprīlis, 19:32

Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


carbo 22.aprīlis, 18:55

It's what I was going for as second thought. Thanks!


carbo 22.aprīlis, 18:54

OK thanks Edgars!


carbo 22.aprīlis, 17:58

After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


carbo 22.aprīlis, 17:37

Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


adata 22.aprīlis, 16:57

Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


Vīksna 22.aprīlis, 14:18

Paldies !


davis_wi 22.aprīlis, 13:46

Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


ekologs 22.aprīlis, 13:23

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

Paldies, Uģi! :)


VijaS 22.aprīlis, 09:37

Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


Kiwi 22.aprīlis, 08:20

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


ekologs 22.aprīlis, 00:15

Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


CerambyX 21.aprīlis, 23:51

Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


CerambyX 21.aprīlis, 23:45

omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


ekologs 21.aprīlis, 22:15

Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


Ireena 21.aprīlis, 22:13

Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


ekologs 21.aprīlis, 22:12

Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


CerambyX 21.aprīlis, 21:27

Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


CerambyX 21.aprīlis, 21:19

Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


Osis 21.aprīlis, 21:04

Paldies Uldi!!!


Osis 21.aprīlis, 21:03

Paldies Uldii!!


IlzeP 21.aprīlis, 21:01

Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


guta7 21.aprīlis, 18:57

Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


mufunja 21.aprīlis, 17:10

Paldies Uldis :)


forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

Manuprāt,vistu vanags.;)


zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


ekologs 21.aprīlis, 13:38

Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

Paldies, Uldi!


ekologs 21.aprīlis, 12:42

Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


ekologs 21.aprīlis, 12:20

Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


ekologs 21.aprīlis, 11:59

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


gunitak 21.aprīlis, 11:42

Paldies!


Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

Zivjērglis?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts