Principā visu rītu cerēju uz dzeltensvītru ķauķīti īpaši koncentrējoties uz krūmiem, kokiem un sīkputnu bariņiem, taču bez rezultātiem. Līdz apmēram pēc 2,5h, kad, pētot cikādiņas uz ceriņu lapām, izdzirdēju attālus (~100m) saucienus, kas zemapziņā diezgan skaidri reģistrējās kā dzeltensvītru ķauķītis! Skrēju tajā virzienā - paspēlēju pretī balss ierakstu, bet nekā. Klusums! Kādas pāris minūtes pagāja - pagāju atpakaļ, kad beidzot atkal izdzirdēju saucienus tajā pašā virzienā! Nu jau mazliet tuvāk un nepārprotami - dzeltensvītru ķauķītis! Gāju tuvāk, ieslēdzu video režīmu, lai ierakstītu saucienu līdz putns man atradās praktiski virs galvas. Lēkāja pa koku zariņiem un principā samērā neuzkrītošs, ja ne vien vairākas, skaļas saucienu sērijas, kas principā ir nesajaucamas. Tā teikt sapnis dzirdēt (un redzēt) inornatu dabā beidzot ir piepildījies! Forši arī, ka izdevās to paveikt Dārziņos - jauna suga manai Ķengaraga-Dārziņu listei!