Šobrīd aktīvie lietotāji: 296 Šodien ievadītie novērojumi: 29 Kopējais novērojumu skaits: 175115
Jums ir viesa statuss
Novērojuma dati
Izdrukāt

Lielā polārkaija, Larus hyperboreus


Novērojuma laiks 24-Feb-2013 plkst. 00:00
Pievienots24-Feb-2013
Iepriekš saglabātās vietas
Skaits1
StatussBarojas
Novērotājssanchox
PiezīmesH.Hofmaņa ērgļu barotavā periodiski uzrodas šī, vienā brīdī jaunais jūrnieks mēģināja šo nogrābt/padzīt, neizdevās.
Interesants novērojumsReti Latvijā. Vaides apkārtnē novērota kopš 9.II (H.Hofmanis, pēc www.latvijasputni.lv)

Pievienotie foto:


Komentāri
Pēdējie novērojumi
Coenonympha glycerion - 2015-09-04 Gaidis Grandāns
Polyommatus icarus - 2015-09-04 Gaidis Grandāns
Nucifraga caryocatactes - 2015-09-04 Gaidis Grandāns
Coracias garrulus - 2015-09-04 IevaM
Issoria lathonia - 2015-09-04 Gaidis Grandāns
- 2015-09-04 Arturidzhan
Falco vespertinus - 2015-09-04 dagnis
Columba palumbus - 2015-09-04 Rallus
Nucifraga caryocatactes - 2015-09-04 Rallus
Pieris napi - 2015-09-04 Rallus
Aglais urticae - 2015-09-04 Rallus
Vanessa atalanta - 2015-09-04 Rallus
Hirundo rustica - 2015-09-04 Rallus
Podiceps cristatus - 2015-09-04 Rallus
Lanius collurio - 2015-09-04 Rallus
Grus grus - 2015-09-04 Rallus
Aglais urticae - 2015-09-04 Rallus
Vanessa atalanta - 2015-09-04 Rallus
Motacilla alba - 2015-09-02 Aivars1314
Larus marinus - 2015-09-02 Aivars1314
Phalacrocorax carbo - 2015-09-02 Aivars1314
Calidris alpina - 2015-09-04 Aivars1314
Larus argentatus - 2015-09-02 Aivars1314
Sturnus vulgaris - 2015-09-02 Aivars1314
Anthus trivialis - 2015-09-04 Rallus
Turdus viscivorus - 2015-09-04 Rallus
Phylloscopus collybita - 2015-09-04 Rallus
Prunella modularis - 2015-09-04 Rallus
Troglodytes troglodytes - 2015-09-04 Rallus
Mniotype satura - 2015-09-03 Mimi Serada
Circus aeruginosus - 2015-09-03 visvaldis.s
- 2015-09-03 visvaldis.s
Linaria cannabina - 2015-09-03 visvaldis.s
Thecla betulae - 2015-08-31 zemesbite
Sympetrum sanguineum - 2015-08-31 zemesbite
Aeshna viridis - 2015-07-10 Gaidis Grandāns
Argynnis paphia - 2015-08-31 zemesbite
Libellula quadrimaculata - 2015-07-10 Gaidis Grandāns
Vanessa atalanta - 2015-08-31 zemesbite
Pieris napi - 2015-08-31 zemesbite
Libellula fulva - 2015-07-10 Gaidis Grandāns
Lycaena phlaeas - 2015-08-31 zemesbite
Limenitis camilla - 2015-07-10 Gaidis Grandāns
Thymelicus sylvestris - 2015-08-31 zemesbite
Lycaena tityrus - 2015-08-31 zemesbite
Coenonympha pamphilus - 2015-08-31 zemesbite
Lycaena virgaureae - 2015-08-31 zemesbite
Lycaena phlaeas - 2015-08-31 zemesbite
Polyommatus icarus - 2015-08-31 zemesbite
Branta bernicla bernicla - 2015-09-03 kvilks
Branta bernicla bernicla - 2015-09-03 nekovārnis
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
roosaluristaja 04.septembris, 11:42

Tie ir mājas strazdi. Melnie meža strazdi nekad nelidinās apkārt tik gigantiskos baros. Mājas strazdiem turpretī tas nekāds ļoti ekstremālais bars nav.


anitra 04.septembris, 10:09

Kāpēc mūsu novērotais kukaiņu piekūns netika pirmajā lodziņā? vairs šie nav interesanti?


Nora 04.septembris, 09:15

Zināšanai - ja bilde jau vienreiz DD bijusi pievienota, tad otreiz to vairs neņems pretī, jāpamaina nosaukums un izmērs, tad paņems!


patigunta 04.septembris, 04:07

Sagribējās uzlabot bildes pie novērojuma - bet ielādēt šodien neizdevās (tikai izdzēst :D). Par melno vārnu - mulsināja tas, ka pludmalē viņa ir ļoti uzkrītoša - patiesi melna kā spožs ogles gabaliņš.


Jānis R 04.septembris, 00:20

Putns gredzenots 29.06.2015. Kandavas novada Zemītes pagastā. Gredzenots kā mazulis ligzdā, LGC metāla gredzens HT 7694. Ligzdā četri cāļi. Tātad, nolasīts pēc 67 dienām, 88 km attālumā no ligzdas.


dziedava 03.septembris, 21:58

C.quinquefasciata atbira pēdējais - manuprāt, tam nav tā kā manējam antenu krāsojums. Manējam antenām apakšpusē ir gaišbrūns posms, tā, šķiet, ir arī citiem Cerceris arenaria. Bet varbūt tā bij tik sagadīšanās tiem īpatņu foto, ko skatījos.


Laimeslācis 03.septembris, 21:51

Paldies


Laimeslācis 03.septembris, 21:49

Paldies


CerambyX 03.septembris, 21:22

Tā laikam ir biežāka suga. Kaut gan C.quinquefasciata jau ar līdzīgs :)


dziedava 03.septembris, 15:34

Pārskatot Cerceris iekš http://leb.daba.lv/Apocryta.htm man sanāk Cerceris arenaria :D, pārējie atkrita.


dziedava 03.septembris, 14:58

Paldies! Tiem Cerceriem googlē arī nereti rādās smecernieki kā barība. Barība (smecernieki) nav kāda no pazīmēm noteikšanai? Vai visām racējlapsenēm +/- vienādi?


nekovārnis 03.septembris, 14:48

Paldies!:)


CerambyX 03.septembris, 14:46

Pļavu dižsienāzis


CerambyX 03.septembris, 14:39

Cik esmu mēģinājis noteikt (t.sk. ievāktus eksemplārus), tad pazīmes bieži vien smalkas (žokļu forma, dažādu ķermeņa daļu punktējumi, žokļu forma utt.utjp) - bet jo īpaši svarīgs ir zpārnu dzīslojums. Dzelteno plankumu raksts gan ar var palīdzēt sašaurināt potenciālos kandidātus. Tā tīri no atmiņas šis varbūt kaut kāds Cerceris sp., bet būtu tomēr jāpārbauda precīzāk.


CerambyX 03.septembris, 14:35

Kaut kāda racējlapsene no Crabronidae dzimtas. Tur daudz sugu - pēc foto grūti un/vai pa zobam tik tiem, kas šo dzimtu labi pazīst.


dziedava 03.septembris, 14:05

Vai šim nav zināms, vismaz kurā virzienā meklēt? Nevaru izdomāt, ko īsti atgādina.


Elfiņš 03.septembris, 13:44

Paldies!


CerambyX 03.septembris, 13:40

Šķiet tīkllapsene Pamphilius betulae


dziedava 03.septembris, 09:44

Darba plāns skaidrs! :) Redzēs, kā būs ar iespējām un spējām. Turiet īkšķi, lai svētdien tauriņošanai labvēlīgi laika apstākļi ;)


CerambyX 02.septembris, 21:51

Šķiet padilis parastais madaru lapsprīžmetis


CerambyX 02.septembris, 21:50

Brūnie zeltainīši


CerambyX 02.septembris, 21:49

Sarkanais skujkoku koksngrauzis


CerambyX 02.septembris, 21:49

Pļavas vēršacītis


CerambyX 02.septembris, 21:48

Gāršas brūnuli patiesībā būtu forši tā rūpīgāk 'pakartēt', jo tā apdzīvotā teritorija nav liela - g.k. starp Ķemeriem un Plieņciemu (tikai viens novērojums uz D no Ķemeriem - tīreļa apkārtnē pie Labā purva). Bet tieši cik tālu uz visām pusēm? :) T.i. varbūt ir arī tālāk no Plieņciema uz Engures pusi? Varbūt tālāk rietumos uz Tukuma pusi? Tādā ziņā Maritai Krūzei vairāki forši novērojumi 'nestandarta' vietās un man jau šķiet, ka Tev Julita ar tā apkārtne tuvu - varbūt izdodas kaut kur Ķesterciema apkārtnē atrast? :) Vienīgi bail, ka šajā sezonā varētu ar tomēr būt par vēlu...


dziedava 02.septembris, 21:47

Zemteka Veronica officinalis


Laimeslācis 02.septembris, 19:36

Paldies par labojumu!


dziedava 02.septembris, 19:35

O, liels paldies! :) Tur tiešām šogad nav būts. Tas augstums manai gļotsēņu redzei noteikti visbūtiskākais šo tauriņu trūkums ;)


nekovārnis 02.septembris, 19:29

No Engures puses izbraucot car Plieņciema māju pudurim-līkumam, uzreiz aiz ciema zīmes. Pa labi izcirtums, pa kreisi priežu mežs, kura malā 1-20 m platā joslā puslīdz skaidrā dienā garšas brūnulim šobrīd jābūt ar garantiju:) Vari paskatīties novērojumu atlasē. Bērzu zefīru gan nepateikšu, kur konkrēti meklēt, bet nu bērzu audzes gar ceļmalām tur pietiekošā skaitā. Vienkārši garām ejot jāieregulē "kustību detektors" uz 3-5 m augstumu:D


dziedava 02.septembris, 19:17

Engurē kādu laiku nav būts, jācer, ka šajā nogalē aizbrauksim. Ja būšu, apgaitā noteikti iziešu. Tu varbūt zini, kur Engurē tos visus labumus var redzēt, ja tik gudri runā? :)


nekovārnis 02.septembris, 19:13

Domāju, ka Engures pusē vēl visas iespējas bērzu zefīru nobildēt:) Gāršas brūnuli starp citu arī;)


dziedava 02.septembris, 19:06

Interesanti! Ehh, būtu es to visu zinājusi, kad pa kokiem braukāju..


nekovārnis 02.septembris, 18:28

O, paldies!:) Tad jau būs jāpievērš vairāk uzmanības bērzu audzēm, tajā malā diezgan bieži gadās. Bet nu bilde vērojumam man jādabū - kaut dokumentāla:D Ja ne šogad, tad nākamsezon!


CerambyX 02.septembris, 18:13

Lidojuma apraksts tiešām kā kādam no zefīriem/astainīšiem - pēdējos gados gan neesmu konkrēti šo sugu nemaz īsti redzējis tāpēc tā mazliet nav svaigā atmiņā kā viņi tieši izskatās lidojumā, bet ņemot vērā, ka dominē oranža krāsa, tad pa gabalu droši vien, ka varētu arī atgādināt parasto nātru raibeni? Tam (nātru raibenim) lidojums, lai arī ātrs, tomēr mazāk svaidīgs un virpuļojošs. Šajā periodā jau ar nav īpaši daudz citu variantu - tā ka gandrīz vai teiktu, ka tādu novērojumu ar šādu pazīmju aprakstu var droši skaitīt kā bērzu zefīra novērojumu :) Bērzs varbūt arī nav tas pats pats iemīļotākais 'barības augs', bet par cik mūs platuma grādos pats labākais barības augs, ērkšķu plūme (Prunus spinosa), ir stipri rets augs, tad domāju Latvijas bērzu zefīri varētu būt, ka izmanto citus barības augus, kas ir mums plašāk izplatīti - mājas plūmes, ievas, vilkābeles un galu galā arī pašus bērzus :) Patiesībā tā ar kaut kur nesen lasīju, ka bērzu zefīri tādi paši partizāni kā ozolu zefīri - vairumu savas dzīves pavada kāda krūma vai koka lapotnē.


nekovārnis 02.septembris, 16:54

Paturpinot tēmu par vienu no pēdējiem ekskluzīvajiem rudens tauriņiem - bērzu zefīru. Esmu bijis divās īsās vizītēs šajā Anitras vietā pēdējās nedēļas laikā un domāju sarīkot vēl vienu, sezonas atvadu vizīti. Tad lūk, zefīru tā arī nedabūju, bet gar bērzu birzs sienu ap 5 m augstumā redzēju lidināmies parastā nātru raibeņa izmēra un krāsojuma tauriņus. Pirmajā reizē par p.n.raibeņiem arī noturēju un vairāk uzmanību nepievērsu. Otrajā jau skatījos uzmanīgāk, lidojums tiem tāds patraks un grūti izsekojams. No lapotnes parādās, palido tur šurp līdz izgaist kaut kur lapotnē. Parasto nātru raibeņu tur diezgan tup uz ziediem. Jautājums zefīru zinātājiem par tēmu - vai ir vērts tērēt laiku medījot tos tauriņus?


IevaM 02.septembris, 13:34

Tādā pelēkā, miglainā laikā puskaltušās priedēs viņi ideāli maskējās - skat. otro bildi


asaris 02.septembris, 13:31

Šodien redzēts atkal


maariite 02.septembris, 12:14

Izskatās pēc lielā nātru raibeņa Vanessa atalanta, ne parastā Aglais urticae. :)


Matrus 02.septembris, 11:05

Vai status "nesa nagos zivi" automatiski nozīme ka putns" baro mazuļus"? Vai sis pieaugušais putns nevar būt neligzdotājs, kas noķeris zivi sev? Vai statusam nav jabut "barojas"?


dekants 02.septembris, 10:59

šobrīd veikts labojums, ka šeit redzams viss laika periods kurš ievadīts vadot ziņas caur ELPA: "Novērojuma laika periods 30-Mar-2013 līdz 31-Jul-2013"


Aigars 01.septembris, 21:42

Vai pa tiešām 30.03. ad baroja mazuļus? :)


CerambyX 01.septembris, 21:21

Šķiet, ka dārzeņu dārzpūcītes kāpurs


CerambyX 01.septembris, 21:18

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 01.septembris, 21:17

Papuves raibenis


CerambyX 01.septembris, 21:17

Raibspārnu smiltājsisenis


CerambyX 01.septembris, 21:16

Kuprainā celmmuša


CerambyX 01.septembris, 20:53

Vakar kaut kā pavirši uzmetu aci un ar īsti netiku gudrs, bet ja tagad, rūpīgāk paskatot, jāsaka, ka pirmkārt) šis eksemplārs ir mātīte un tumšzilā krāšņspāres mātītēm tās 'izsaukuma' zīmes nav nemaz tik tipiska lieta (tēviņiem, protams, gan). Otrkārt) uz pakauša aiz acīm arī nav gaišo laukumu, tad laikam jau vispār nebūs nekas no Coenagrion. Ar tumšiem pakaušiem vispār paliek tik Eryhromma ģints un līdz ar to būs vien lielās sarkanaces mātīte (mazai sarkanacei mātītēm tās plecu svītras nepārtrauktas un pilnīgas) :)


Matrus 01.septembris, 19:48

Vēls novērojums šai sugai!


Rallus 01.septembris, 18:58

Lai neprovocētu uz paviršību, pārlikšu DD savu ieziņoto Ventas ielejas sarkanrīkles čipstes novērojumu (ar komentāru piezīmēs) uz Anthus sp. - tur dzirdēju divus saucienus (sugai tipiskus, bet tiešām divus) un pašu putnu neredzēju. Pieņemsim, ka tur var pieļaut variācijas. Apzinos, ko dzirdēju, bet nav jau arī tik principiāli svarīgi. Šis otrs gadījums - šorīt Gaujmalā, ir atšķirīgs tieši ar tipisko saucienu sēriju, iespējami precīzi dokumentēts ar tūlītēju aprakstu visās detaļās. Pašam šaubu nav, kas, protams, neliedz to apšaubīt citiem. Novēlu dzirdēt savu sarkanrīkles čipsti un dabūt to labi dokumentētu. Iespēju ir daudz, jo migrācija tikai uzņem apjomus.


Rallus 01.septembris, 18:46

Patīkama apspriešana. Sapratu, ka labprāt būtu gatavs LOB tikšanās laikā pamainīt tēmu un ne tik daudz runāt par piedalīšanos ārvalstu putnu vērošanas sacīkstēs, bet tieši apspriest atpazīšanas idejas kādām retām sugām - http://www.putni.lv/index_next.htm. Tas daudziem šķiet aktuāli un varam viens otru bagātināt erudīcijā, pieredzē. Tieši tāda ir arī viena no rīkoto pasākumu programmām Igaunijas Estbirding klubu tikšanās. Par čipstēm - Gaidim un Viesturam piekrītu par sarežģītību noteikšanā - ja vēlme palasīt vairāk - te ir interesants eksperiments Zviedrijā: "Tsip calls of meadow and rock pipits: interspecific comparisons and playback experiments", Article in Animal Behaviour 43(5):795-802 · May 1992, Impact Factor: 3.14 · DOI: 10.1016/S0003-3472(05)80202-7. Galvenā esence rakstam, ka uz līdzīgo starpsugu saucienu pļavu un ūdeņu čipste ligzdošanas laikā nereaģē, bet migrācijas laikā gan atsaucas un īpaši to dara jaunie putni. Ja pati suga neatšķir / uztver otras sugas saucienu par saziņai labu, tad nav ko pretendēt uz cilvēka absolūto spēju to nošķirt. (Ja interese, tad daudziem līdzīgiem rakstiem ar pieeju zinātniskām datu bāzēm tieku klāt, varu pārsūtīt). Par sarkanrīkles čipstes tipisko garo saucienu sēriju būtu vērts tad paskatīt Pēra Alstrēma un Kristera Milda (2003) izdotās čipstu un cielavu grāmatas aprakstu. Piesaukšu galveno: "tas ir viegli atšķirams no citu Holarktikas čipstu saucieniem, bet nepieredzējušai ausij var šķist mulsinoši līdzīgs koku čipstes vai olīvzaļās čipstes saucienam". Tas ir tas, ko Andris D. kā reizi jautāja. Pievienoju sonogrammas un tekstu no tā pie šī novērojuma kā bildes izglītojošos nolūkos. Par mācīšanos tikai no savas pieredzes - tas ir sens pedagoģijas paņēmiens un daudzi renesanses laika cilvēki bija ļoti spēcīgi autodidakti, to vajag praktizēt kopā ar uzticamiem mūsdienīgiem avotiem. Šodienas plašais un kvalitatīvais erudīcijas materiāls, ko lasīt, klausīties, analizēt dod pamatu būt daudz gatavākam savas pieredzes iespējai.


CerambyX 01.septembris, 18:34

Viestur, man tomēr šķiet, ka ar ierakstiem tik traki nav :) Mūsdienās gan paši ieraksti ir pieejami visām iespējamajām gaumēm (gan absolūti tīri un perfekti, gan ar vēju un citām sugām fonā - tuvāk tam kā dabā tas viss izklausītos), gan atskaņošanas iespējas pietiekami augstā līmenī pat telefoniem un laptopiem, lai tas viss to klausīšanos ietekmētu minimāli. T.i. varbūt tiešām nevajag ieciklēties tikai uz kādu vienu konkrētu ierakstu - šad un tad jāpaklausās arī citi, lai asociācijas būtu nevis ar kādu vienu konkrētu skaņu, bet gan rastos tāds kopējs iespaids par to kā vajadzētu tādam vai citādam saucienam/dziesmai izklausīties. Tā ka nezinu - ierakstus izmantoju un klausos regulāri un tā tīri teorētiski, piemēram, jūtos gatavs, ka tajā reizē, kad dzirdēšu pārlidojam lielo čipsti tad uzreiz zināšu, ka tā ir tiešām lielā čipste. Tas vai izdosies novērojumu dokumentēt tā, lai arī citi noticētu tam, ka es to redzēju - tas, protams, ir cits jautājums (ja vienkārši pārlidojošs putns ar saucienu - tad jau drīzāk, ka ne) :) Ja atgriežamies pie sarkanrīkles čipstes, tad nu tā tiešām nav tā sarežģītākā suga. Ja salīdzina ar ārzemju top putnotājiem (vairumam gan ir tiešām lielāka pieredze putnošanā kopumā, gan konkrēti ar šo sugu), tad sarkanrīkles čipstes noteikšana pēc sauciena nav nekas pārdabisks - tā ir normāla lieta. Mēs taču teorētiski neesam sliktāki :) T.i. ja perfekti zin parastāko sugu (koku, pļavu čipste, dzeltenās cielavas utml.) saucienus, tad vairākkārtīgi dzirdot tipisku sarkanrīkles čipstes saucienu to var labi atšķirt. Ok, ja dzirdamības apstākļi švaki vai sauciens dzirdēts tik 1-2x, tad tādu es pats īsti neskaitītu, bet šis novērojums it kā nav tas gadījums.


forelljjanka 01.septembris, 18:12

Pielikšu es arī savu artavu!;) Ja mēs te apspriežam lidojuma saucienu,varianti ir tikai divi-koku čipstes sauciens(-tsīī-mazliet īsāks kā sarkanrīkles,bez viegla lauziena sauciena beigās)un sarkanrīkles sauciens(-tsīīīv-mazliet garāks kā koku, ar vieglu lauzienu beigās)!Pieļauju,cilvēks kuram nav muzikālās dzirdes, var saucienus neatšķirt.;) Personīgi es, no viena sauciena, atšķirt abas sugas ar neņemos,tomēr dzirdot saucienu sēriju,atšķirība ir pamanāma.Pļavu čipste savukārt apspriežama ne dēļ sauciena,bet gan dēļ izskata.Atveram www.putni.lv,un apskatām BoikoDimas bildēto sarkanrīkles jauno putnu.Atšķirt no jaunās pļavu praktiski nav iespējams.Konkrētie noteikti tikai pēc izplatības areāla(pļavu tik tuvu polārām lokam neligzdo!;)) Ja nu Latviju sasniedz arī putni tādos spalvu tērpos???Edža nobildētā sarkanrīkles šaubas nerada,taču tam putnam jau notikusi spalvu maiņa!


Siona 01.septembris, 17:59

Traumētā spārna dēļ.


Wiesturs 01.septembris, 17:07

Hm, īpaši neapstrīdot konkrēto novērojumu, attiecībā par saucienu noteikšanu kā tādu sliecos piekrist Gaidim, ka ar čipstēm nav tik viegli. Man pašam ir absolūtā "muzikālā" dzirde, kas man daudz palīdz gan pie putnu, gan sikspārņu balsīm, bet čipstu saucieni ir viena no lietām, kur bieži nejūtos drošs. Vēl jo vairāk - sarkanrīklene nav suga, ko var dzirdēt ikdienā un salīdzināt ar pārējām sugām. Esmu to dabā dzirdējis, un tā man nebūt neliekas tik ļoti atšķirīga, lai uzreiz pēc pāris pīkstieniem varētu droši noteikt, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka mūsu parastajām sugām arī mēdz būt variācijas. Pieļauju, ka labi pazīstot, tās saucienus vairāk vai mazāk droši var atšķirt, bet kuram gan LV ir ar šo sugu bijusi ilgstoša pieredze? Pieņemu, ka LV, ja vispār ir, tad varbūt tikai kādi pāris tādi cilvēki, tā kā visiem citiem ieteiktu tomēr ļoti uzmanīties un izvairīties no noteikšanas tikai pēc saucieniem (bez ieraksta). P.S. Iesaku nemācīties balsis no ierakstiem, bet iet un darīt to dabā. Ieraksti ir laba lieta, un es arī tos izmantoju salīdzināšanai, bet tas nav tas pats, kas reālas putnu balsis reālās situācijās ārā. Katra ierakstu iekārta neizbēgami kaut ko pieliek klāt vai noņem nost. To pašu un vēl vairāk dara arī katra atskaņošanas iekārta. Un no tā visa vēl mūsu smadzenes taisa trešo interpretāciju. Tās ir nianses, bet reizēm tieši nianses ir būtiskākās sugu noteikšanā, un tās var apgūt tikai ar lauka pieredzi. Čipstu saucieni arī ir viens no šādiem gadījumiem. Veiksmīgu vērošanu!


CerambyX 01.septembris, 15:50

Agrākais pavasra migranta novērojums?


CerambyX 01.septembris, 15:49

Otrs agrākais pavasara novērojums?


Gaidis Grandāns 01.septembris, 14:46

Nav šaubu, ka rudens migrācjias laikā sarkanrīkles čipstes lielā skaitā šķērso Latvijas teritoriju....Tomēr domāju, ka šai sugai vismaz pagaidām obligāti būtu nepieciešams balss ieraksts. Atskaitot novērojumus, kad novērotāji iepriekš labi pazīstami ar šo sugu (subjektīvs jēdziens, protams). Atskaites punkts Latvijas apstākļos varētu būt kaut vai viens iepriekš droši pierādīts novērojums Latvijā (fotogrāfija vai balss ieraksts). Tiem kas apgalvo par "muzikālās dzirdes" esamību un dažādu nianšu atšķiršanu čipstu saucienos atļaušos nepiekrist :) Bet tas ir tikai personīgs viedoklis. Pērn Bozēnu laukos pamatīgi "ielidoju" ar "sarkanrīkles čipsti" pēc saucieniem, ko beigās izdevās nobildēt un kas bija pļavu čipste!!! Tādēļ arī atsaukšu savu pērnā gada novērojumu Lauteru jūrmalā. Veiksmi ierakstot un bildējot!


dekants 01.septembris, 14:31

Paldies par komentāriem un aprakstiem, kura atšķirība tieši jāsaklausa. Būs "jāpiešauj auss" šiem saucieniem un tad dabā jāatrod :)


Rallus 01.septembris, 13:36

Par to ierakstos līdzīgo saucienu: http://www.xeno-canto.org/180268 šis vistuvāk. Par to biežumu gan jau arī nevar pārspīlēt - pagājušā gadā, kad centos sasniegt dižā gada skaitli, tad pie šīs sugas tā arī netiku, lai gan apzināti meklēju un pievērsu uzmanību gan piekrastē, gan Burtnieka pļavās un Sātiņos, kur bija dzirdēta pirms tam u.c. Iesaku nēsāt līdzi saucienus telefonā un pa brīdim paspēlēt, iegaumēt. Katrs jau pats zina, cik noturīga skaņu atmiņa, vai gribas uz to paļauties. Bet aktualizēt tāpat vajag.


Rallus 01.septembris, 13:31

Koku čipsti pats neierindoju tajā pa īstam līdzīgo sarakstā, jo arī Tavā atsūtītajā linkā tam koku čipstes saucienam ir "r" pieskaņa viscaur labi dzirdama - tas atņem spēku tam pīkstienam, viņš sanāk tāds izplūdis, savādāks - nošķirams. Tā ir ar visiem, ko paklausīsies xeno-canto. Sarkanrīkles čipstes lidojuma sauciens ir drīzāk pa vidu starp pļavu čipstes īso pīkstināšanu un dzeltenās cielavas garāko, taču arī amplitūdā izteiksmīgāko saucienu. Šim putnam bija kārtīga "stiepto pīkstienu" saucienu sērija, nav īsti sajaucams. Dzeltenai cielavai ar vienu saucienu vēl uz robežas, ja sāk saukt biežāk - ātri "nododas" melodiskums, cielaviskā piederība. Sarkanrīkles joprojām paliek kā čipstes. Nākošo mēģināšu ierakstīt, šo nepaguvu, arī negaidīju tajā vietā, jo tas jau bija atceļā. Diezgan droši, ka lielākā daļa no 3 milj. migrējošās Eiropas Ziemeļu populācijas tāpat pārlaižas pāri nepamanīta. Protams, vislabāk nobildēt putnu kā Edgara Lauča teicamajā foto Kuivižu jūrmalā.


CerambyX 01.septembris, 12:42

Tas koku čipstes links nemaz tik līdzīgs nav - raupjāks un vairums saucienu īsāki kā sarkanrīkles č. (pāris gan tajā ierakarā bij tādi garāki). Protams, abu sugu saucieni līdzīgi jau ir, bet piešaujot ausi pietiekami viegli atšķirami - t.i. uz visu citu saucienu fona antcer noteikti nav ierindojams ļoti sarežģīto saucienu kategorijā. Tur ūdeņu/akmeņu čipstu vai olīvzaļās/koku čipstu saucieni krietni līdzīgāki :)


dekants 01.septembris, 12:29

Andri, vai vari ielikt xeno linku uz saucienu, kuru dzirdēji? Man savukārt šis koku čipstes sauciens šķiet pārāk līdzīgs sarkankakla, lai pēc sauciena pārliecinoši noteiktu: http://www.xeno-canto.org/193485


nekovārnis 01.septembris, 10:22

Paldies!:)


patigunta 01.septembris, 08:32

Piekabināju vēl divas pēdējās bildes - vienu, kurai vajadzēja būt 4. pēc kārtas un vienu, kur redzams, ka mana aparātā pelēkajai vārnai var būt šaura astes pamatne:) Lai melnajam pelēkmelno bariņā labi klājas!


patigunta 01.septembris, 07:14

Ieliku bildes par jaunu ( hronoloģiski, pa vidu nogāja greizi - neielikās visas identiskās vecās - tāpēc laikam, ka dzēsu - bet var piekabināt klāt), esmu fotogrāfējusi (tā domāju :D ) vienu un to pašu melno putnu, kas uzturējās pelēko vārnu barā, redzēju to arī 30.08. pelēko vārnu bariņā. Ja tam kāda nozīme - vienā foto pelēkajai vārnai ir spics knābis, bet vienā foto pelēkajai vārnai tas ir gaišs :D - LCD ekrānā neredzēju neko, zūms arī nekāds nebija. Pamanīju melno lidojam ar bariņu uz liedagu. bet bariņš ātri aizlidoja uz kāpām - tur tapa pirmie kadri , tad melnais ar 1-2 pelēkajām devās uz ūdens malu, tad kļuva nervozs ( laikam pamanīja - fotogrāfē), devās atpakaļ uz kāpām - barinš pariņķoja, bet aiz kāpām paslēpās melnais ar vienu pelēko. 30.08. nemaz nemēģināju fotogrāfēt - tā jau melnais putns sanervozējās. Ja melnais nebūtu pelēko bariņā - visticamāk nebūtu tam pievērsusi uzmanību.


patigunta 01.septembris, 00:18

Rallus - paldies par saiti un norādēm. MJz - mazliet pagaidi, šovakar vai rīt izvilkšu gandrīz visas tā brīža bildes, uzskatu - tur ir melnā vārna:)) Man aparātam nav skatu meklētāja - saulē ekrānā neredzēju neko - putni trāpījās bildes malās, bet blakus ir pelēkās, var salīdzināt, vēl varbūt , ja izdosies - nofotogrāfēšu kādu jaunu krauķi. Foto var būt kropļojumi dēļ tā, ka nācās palielināt. Salīdzināšu arī ar citām melnas vārnas bildēm. Labi, ķeros pie darba :D


Vv 31.augusts, 23:02

Super! :)


dziedava 31.augusts, 23:01

Laikam dažādlapu dadzis Cirsium heterophyllum


dziedava 31.augusts, 22:51

Čemuru mauraga Hieracium umbellatum?


Rallus 31.augusts, 22:28

Krauķis ir pamatā, manuprāt, izņemot to bildi, kur ir no apakšas - kopā ar pelēko vārnu baru.


MJz 31.augusts, 22:10

Bildē ir krauķis.


Gaidis Grandāns 31.augusts, 22:05

Paldies! Mazliet samulsināja arī fakts, ka pagaidām DD ir tikai viens novērojums augustā (mēneša sākumā). Tādā siltā gadā kā šis, laikam gan nekāds brīnums, ka vēl lido.


CerambyX 31.augusts, 21:46

Zāģlapsenes kāpurs - varētu būt Tenthredo vespa


CerambyX 31.augusts, 21:44

Pļavas dižsienāzis


CerambyX 31.augusts, 21:41

Lapgrauzis Linaeidea aenea


CerambyX 31.augusts, 21:40

Domāju, ka sisenis Euthystira brachyptera


CerambyX 31.augusts, 21:36

Siena vēršacītis


CerambyX 31.augusts, 21:34

Ērgļpaparžu zaļganais lapsprīžmetis


CerambyX 31.augusts, 21:32

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 31.augusts, 21:32

Kazrožu mežpūcīte


CerambyX 31.augusts, 21:31

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis


CerambyX 31.augusts, 21:31

Tā kā ciesu pļavpūcīte


CerambyX 31.augusts, 21:31

Iesarkanais pelašķu ziedsprīžmetis


CerambyX 31.augusts, 21:30

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 31.augusts, 21:30

Kāds no Eudonia/Scoparia zāļsviļņiem


CerambyX 31.augusts, 21:30

Arī kārklu līkvēderis - tik nedaudz nodilis eksemplārs


CerambyX 31.augusts, 21:29

Kārklu līkvēders


CerambyX 31.augusts, 21:28

1. attēlā Laphria flava


IlzeP 31.augusts, 21:15

Kādēļ palīdzēt? Nav tik vēls, lai domātu, ka viņi neplāno aizlidot. Pagājušajā nedēļā Kurzemē vēl bija redzami šur tur.


anitra 31.augusts, 21:02

Lapsa palīdzēs.


Putnu_Būris 31.augusts, 20:48

hip hip urā ":)


Siona 31.augusts, 17:44

Ir kādas iestādes vai kāds, kam ziņot par šādu novērojumu? Ir kāds, kas palīdz stārķiem?


kristaps1811 31.augusts, 17:05

tas ir jūras ērglis


Elfiņš 31.augusts, 15:58

Izsaukuma zīme uz muguras - tad jau laikam tumšzilā krāšņspāre.


anitra 31.augusts, 11:03

Neparasti balts peļu klijāns


dziedava 31.augusts, 10:06

Paldies! Vienīgā tuvumā redzētā laukirbe (agrāk redzētā) šķiet bija lielāka, nekā tie mazie bumbuļi, bet varbūt tāpēc, ka tā bija tuvumā, bet šie bumbuļi - pa gabalu, lai arī netālu.


Nora 31.augusts, 09:53

Kurā datumā novērots? Izmainīšu uz pareizo :)


Rallus 31.augusts, 07:44

http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/dreissena-polymorpha-pallas/: "Pēc sākotnējās izcelsmes Kaspijas jūras baseina suga, kas ieviesusies Eiropā; Latvijā - kopš XIX gs. pirmās puses." Vai 19.gs. ieceļojušu joprojām sauc par invazīvu?


Rallus 31.augusts, 07:24

Datumu precizēju atbilstoši piezīmēs rakstītajam


Rallus 31.augusts, 06:15

Čemurziežu dižtauriņš


Rallus 31.augusts, 06:14

Te par iepriekšējiem ziņojumiem kopsavilkums (Nr.4): http://www.ornitofaunistika.com/lvp/corone.htm un Dabasdati.lv, Latvijasputni.lv arhīvos ticami, ka šī paša putna citi novērojumi.


Rallus 30.augusts, 20:38

Gaujas NP "Rāmniekos" pašlaik 40, bet tas tā fragmentāri tur esot. Potenciāls vēl liels. Par vasaras aitu pārīti arī vēl domāju, bet ne tikai tauriņiem, arī ziedaugu daudzveidībai. Kur lai palasa, kā savaļā stimulēt orhideju dzimtas u.c. reto ziedaugu augšanu?


Vladimirs S 30.augusts, 15:57

Interesants novērojums!


roosaluristaja 30.augusts, 15:26

Šajās bildēs neko daudz nevar saskatīt, bet pēc biotopa, uzvedības un putnu izmēriem nekas cits kā laukirbes tās nevarētu būt.


nekovārnis 30.augusts, 10:16

Brūnais zeltainītis.


Divpēdis 29.augusts, 14:21

Dobeles Meķos kopš 2011. gada arī ap 40 sugām, šogad gan kādas 25 tikai varētu būt. Lidinās arī katru nedēļu pļautajā dārzā, kas ap logiem, un grantētajā daļā daudz kas fiksēts. Šogad lielajā ābeļdārzā izpļāvu tādu nelielu liesāko gabalu, paskatīsimies, kas tur notiks. Bet jāpļauj ir, jā - nepļautajā vieni vienīgi parastie samteņi ar rāceņu balteņiem un pļavas resngalvīšiem dzīvojas;)


nekovārnis 29.augusts, 08:25

Rakstainā mārīte, Propylea quatuordecimpunctata


nekovārnis 29.augusts, 08:24

Parastā skarpijmuša, Panorpa communis


Melissa 29.augusts, 08:17

Nu kā tad,no jūlija.Tikai aizmirsu pierakstīt.


nekovārnis 29.augusts, 08:15

Ir, ir parastais samtenis. Tāds svaigs, vai ar nav no agrākajiem novērojumiem?


nekovārnis 29.augusts, 08:12

Šis vairāk gan pēc kārklu raibeņa. Savos novērojumos vari droši pareizos datus (datumus) ielabot, varbūt izņemot saglabāto vietu:) Man ar pagāja kāds pusgads kamēr līdz tam aizrakos:D


forelljjanka 29.augusts, 07:34

Izskatās pa kreisi parastais zilenītis,pa labi-brūnais zeltainītis.;)


Wiesturs 28.augusts, 22:28

Aptuveni galvā piemetu šāgada pagalma/piemājas pļaviņas dienas tauriņu sugas, bet vairāk par 20-22 nesanāca. Jāatzīst gan, ka pie mājas neko regulāri arī netiku skatījies, citādi jau teorētiski vajadzētu kādām 30-35 salasīties. Kopā ar citiem gadiem kopējais saraksts tāds noteikti sanāktu, kaut gan manu ēnaino stūrīti nevar nosaukt par dienas tauriņu paradīzi. Garkalnes putnu atlanta kvadrātā gan šogad kaut kādas 55-57 laikam (no galvas precīzi nepateikšu, katrā ziņā virs 50 noteikti). Par pļaušanu - mana pieredze ir, ka pagalms/pļaviņa ir jāpļauj, ja grib uzturēt augu/tauriņu daudzveidību. Bet piekrītu, ka ne visu līdz mauriņa līmenim. Vislabāk uzturēt dažādību - vietām regulāra pļaušana, citā pleķītī reizi pāris gados, kā arī pļaujot dažādos laikos. Ideāli, ja var pasekot līdz un paskatīties, lai saglabājas dažādi tauriņu iecienīti augi - nātres u.tml., bet ne jau vienmēr visam sanāk laiks. Šogad apkārt braukājot vispār viss dārzs un pļaviņa aizauga ar dažām dominējošām augu sugām, un tas tomēr nav labi - domāju, ka nākamgad daudzveidība noteikti būs mazāka. Lai pļautu savu zālāju katru dienu, tiešām laikam kaut kur pamatīgi jāiespiež galva, bet nu ir redzēti arī tādi kadri.


IlzeP 28.augusts, 16:48

Anitra, kas domāts ar "jaunajiem termiņiem"? No šogada taču drīkst pļaut BVZ jebkurā laikā, tikai vienreiz


kurmic 28.augusts, 12:34

tās ir Zilo kalnu laumiņas! :D


anitra 28.augusts, 11:41

Jā, mazliet lopu un savvaļas dzīvnieku sugu skaits apkārtnē pamatīgi vairojas!


nekovārnis 28.augusts, 11:37

Vajadzētu pa visiem samesties un iegādāties pāris aitas, ko pārvest no sētas uz sētu:)


anitra 28.augusts, 11:19

Mums BVZ aiz šķūnīša. šogad nopļāva pēc jaunajiem termiņiem - un tuksnesis! Agrāk tur tauriņi ņudzēja, šogad tukšums. Redzēs, kā būs nākamgad. Tagad vairāk pulcējas tur, kur pirma Jāņiem nopļāva 1x un nekad nepļautā sausā smilgu pļavā ar viršiem.


CerambyX 28.augusts, 11:07

Tā jau ir - zālāji tomēr tādas dinamiskas ekosistēmas, kas tomēr ir jākopj, ja ir vēlme uzturēt kaut kādā sev vēlamā stāvoklī. Ja absolūti neko nedara, tad mūsu platuma grādos pļavas parasti laika gaitā aizaug un pārvēršas par mežu (palieņu pļavas laikam varētu būt izņēmumi). Pie manas vasarnīcas ar kādreiz bija riktīgi forša pļava, kas uz jāņiem saziedēja dažnedažādās krāsās - tagad jau 10gadus neviens tur vairs neko nepļauj (pat nezinu kam tas zemes gabals pieder), uzaudzis baigais kūlas slānis, nāk krūmi no malām iekšā, sugu daudzveidība tīri vizuāli stipri samazinājusies, ziedošu augu maz... utt. Tā ka tauriņuvietas ir ir mazliet, bet tomēr jāpiekopj ;)


anitra 28.augusts, 10:55

Mēs, Julita, kūlu trimerējam daļu rudenī un otru daļu pavasarī. Tur slēpjas grauzēji, putniņiem ziemā ir sēkliņas, kukaiņi ziemo, Mums zeme liesa, dadži pāri galvai neaug :)


dziedava 28.augusts, 10:51

Pavisam nepļaut arī nevar. Mēs ar nepļaušanu aizlaidām bijušo dārzu par pilnīgu ciesu un gārsu paradīzi, tagad pļaujam un vērojam, ka pamazām sāk atgriezties arī citas sugas.


anitra 28.augusts, 10:34

Ainār, mūsu laime ir dzīve nacionālajos parkos, turklāt paši savu pagamu neesam slimīgi pļavuši reizi nedēļā, cirpuši nātres, krūmus, visur līduši ar savu izpratni par smukumu. Tāpēc arī tādas sugas. Mūsmāju kaimiņi savu daļu pļauj bieži un tur tauriņus un citus kukanīšus varu nemeklēt, tuksnesis :(


anitra 28.augusts, 10:31

Santa, es jau arī pārspīlēju, nereti gadās, ka nedēļu esmu Rīgā un izbraucienos pa LV un tad pat gribēdama nevaru apiet ap māju. bet, kad esmu Mazirbē, spīd saule un neārdās vējš, ap 12 pametu datoru un eju pūtināt acis pie tauriņiem. ja ir vairāk kā 5 sugas, pārņem nemiers un tad dodamnies kur tālāk tauriņot. Slīteres NP dabas daudzveidība ir izcila, nekad nebeigšu to apbrīnot!


sindi 28.augusts, 08:31

Uz ātro paskaitot, es šogad savējā pagalmā (Grobiņas nov.) esmu noķērusi ap 20 sugām. Bet tā īsti nav Anitras metode "apej katru dienu ap māju", vairāk jau pa brīvdienām tomēr :D :)


Klintslejas 28.augusts, 03:12

Pārdomājot par pagalma lietām...Man drusku žēl tā lielā susura, ko pirms pāris gadiem virtuvē iemaldījušos, nomedīja mans kaķis, arī ziemeļu sikspārņu augļkolonijā pēc vecā jumta nomaiņas vairs nav 50+ īpatņi, bet tikai kādi padsmit. Strautuspāri, atšķirībā no zaļajām upjuspārēm mājas priekšā esmu novērojis tikai vienreiz. Bet zaļo dzilnu, atšķirībā no visiem pārējiem Latvijas dzeņiem neesmu pie sevis manījis vispār. Lielā gaura un mežapūce piemājas būros šogad neligzdoja(arī tītiņš, atšķirībā no svīrēm). Arī zarainajai dižadatenei šī vasara nepatīk, pāris reizes aizgāju tos 50m līdz kritalai, kur tā auga pēdējos gadus, bet nekā :( .


CerambyX 28.augusts, 01:35

Rudens zaigspāre


CerambyX 28.augusts, 01:34

Tā kā parastā skudrulauva


CerambyX 28.augusts, 01:34

Tipula maxima nebūs, jo tai sugai spārniem melns zīmējums. Kāds cits garkājods.


Solweiga10 28.augusts, 01:16

Tie varētu būt krusta zirnekļa mazulīši! :)


anitra 28.augusts, 00:02

Sākām runāt, ka jātaisa visu reto sugu pagalma liste: sicista, lielais tritons, sila ķirzaka, ūdrs, spīdīgais praulgrauzis, viena reta mikrolieguma spāre. Un tad vēl jenotsuņi, lapsas, zalkši, vairāku sugu vardes, p. krupis, mežcūkas, stirnas, brieži, dažādu sugu peļveidīgie. Un jūs vēl brīnaties, kāpēc nepļaujam zāli? mēs jau neesam slepkavas!


CerambyX 27.augusts, 23:55

Nekas baigi diži labāks man nav, bet sliecos domāt ka sūnpurvu dižspāre (A.subarctica).


Solweiga10 27.augusts, 23:35

Pats kā "dāvana!" :)


CerambyX 27.augusts, 23:14

Divspārņi :) Ticamāk, ka trīsuļodi, bet tik pat labi kādi citi x-odi :)


anitra 27.augusts, 23:11

Help, kas tie par citplanētiešiem???


CerambyX 27.augusts, 22:09

Papuves raibenis


roosaluristaja 27.augusts, 21:55

Pēc teorijas mazajam cirslim pie astes pamata jābūt sašaurinājumam un astes garums ir ~70% no ķermeņa garuma. Te nekas tāds nav, tā ka šim jābūt Sorex araneus. Bet neesmu šo lopiņu eksperts. Varbūt dzīvē viss nav īsti pēc teorijas.


CerambyX 27.augusts, 21:43

Parastais silsamtenis


CerambyX 27.augusts, 21:42

"Nekāds dižais" pagalms būtu kā Anitra raksta - Rīgas centrā, kur virs 5 sugām jau būtu sasniegums :) Tā ka 27 sugas priekš nelielas platības tādā daudz maz apdzīvotā teritorijā (kā noprotu tad Engurē) ir pat ļoti ok. Lai virs 40 sugām dabūtu tad tiešām ir jādzīvo meža vidū ar pietiekami daudzveidīgiem biotopiem tuvīnā apkārtnē kā Anitrai, Gaidim u.c. :)


CerambyX 27.augusts, 21:36

Brūnais zeltainītis


CerambyX 27.augusts, 21:36

Ošu ordeņpūcīte


dziedava 27.augusts, 21:32

Nu tā, Anitra, man Engures pagalmā no 2011.g. uz ātru roku sanāca vien kādas 27 sugas; ja pieķer klāt jūrmalu tieši pie pagalma, nu tad līdz kādām 31 vien var aizvilkt, un tas ar pārsvarā uz 2011.g. rēķina (šogad ne tuvu tik daudz), tā ka izrādās, nekāds dižais pagalms man nav.


CerambyX 27.augusts, 21:09

Tādas dīvainas ir, bet acīmredzot tad tiešām arī ir nobružājušās - pats tauriņš jau ar tāds dzīves 'saburzīts' :) Jebkurā gadījumā - zilenīšiem ūsu vālītes var tik rūpīgi nepētīt, jo Lv sugu kontekstā to krāsa nevienam sugu pārim nav kā noteikšanas pazīme. Tā pa lielam tik Thmelicus pļavas resngalvīšiem tas būtiski. Zilenīšiem spārnu zīmējums 'pāri visam' :)


anitra 27.augusts, 20:45

Mani izbrīnīja bēšās vālītes taustekļu galos. vai tad tās arī uz vecumu maina krāsu?


CerambyX 27.augusts, 20:32

Specifičeskijs :) Bet laikam jau tomēr stipri padzīvojis parastais zilenītis - vīķu tomēr īsti nesanāk (citas sugas ne tik).


CerambyX 27.augusts, 19:42

Lielais atraitnīšu raibenis


CerambyX 27.augusts, 19:34

Tā kā kazrožu sfinga kāpurs


anitra 27.augusts, 19:23

Bučas, Marek! Ja nebūtu pieminējis atraitnīšu raibeni, es nebūtu attapusi, ka arī šo sugu nobildēju!


nekovārnis 27.augusts, 18:45

Mazliet uz ziemeļiem no tās vietas (1-2 km) manīju atraitnīšu raibeni. Gar to ceļu tie ganās, bet reti var pamanīt:(


anitra 27.augusts, 18:36

Es arī zefīru krustojumā redzēju vien lērumu admirāļu, parastos nātru raibeņus, acainos raibeņus un lielos meža raibeņus. un neviena zefīra. tas bija ap 16


CerambyX 27.augusts, 18:32

Rāceņu baltenis


nekovārnis 27.augusts, 18:28

Tie ir šodienas beidzamie km:) Nostaigāju no Ģipkas līdz Pilsupēm, tad caur saviem tauriņmežiem līdz Melnsilam. Smuka jau tā vieta, kur bērzu zefīru redzēji. Drusku par agru tur biju - ap 9. Neko darīt, bij jākustas, lai nenokavētu autobusu. Varbūt nākamreiz (nākamgad):)


anitra 27.augusts, 18:18

O, tu, Marek, jau pilnveido Rojas pagasta listi? :) es nupat no Purleju dambja, ko esmu nosaukusi par Mareka zelta bedri :)


anitra 27.augusts, 18:17

O, prieks lasīt par citu pagalmu daudzveidību! Rīgā ap māju varētu 100 gadus iet, bet vairāk par 10 sugām nesavāktu. bet ceru, ka nākamgad dzīvošu pie LU Botāniskā dārza un skats būs krāšņāks :)


Gaidis Grandāns 27.augusts, 18:04

Tikai šogad Druvienas pagasta "Aizupju" pagalmā' ir reģistrētas 43 tauriņu sugas, tajā skaitā arī sila brūnulis (vismaz pagaidām 2015. gadā vienīgais šīs sugas ziņojums DD). Kopējais reģistrēto tauriņu sugu skaits ir 46, tajā skaitā pērn Uģa sabildētie lielie vijolīšu purvraibeņi (šogad neparādījās, regulāri uzvaktēju).


CerambyX 27.augusts, 16:30

Man šķiet, ka dzeguzes 1cy/m


nekovārnis 27.augusts, 16:29

Anitrai pamatīga tauriņliste:) Man ap māju esošajā putnu atlanta 5211-14. kvadrātā savākti tikai 35. Un tie ir apm. 350 hektāri:)


roosaluristaja 27.augusts, 16:26

Igaunijā šogad arī izteikta invāzija. Daudzas iet veļos, nositoties pret stikla logiem. No Estbirdinga -"Läänemaal Puises 3340 musttihast (Parus ater) rändel. Ka mujal Eestis on täheldatud musttihase arvukat esinemist ja sadade isendite rännutee on lõppenud Tallinna kõrghoonete klaasidesse lennates."


Klintslejas 27.augusts, 16:17

Zinu vienu pagalmu, kur ir lidinājies gan apšu raibenis gan cīrulīšu un čemurziežu dižtauriņi, gan sausseržu raibenis, gan plūmju un gobu astainīši, gan ozolu un bērzu zefīri, gan abi zaigraibeņi, gan augļkoku un kārklu raibeņi ... :)


Edgars Smislovs 27.augusts, 15:41

Arī pie mums pie salu tilta lidoja gar daugavu apm. 5 putnu bariņš ar saucieniem.


CerambyX 27.augusts, 12:40

Mjā, šodien te pa Ķengaragu lidinās šķiet vairāki bariņi - lielākais vismaz 20-30 putni.


dziedava 27.augusts, 12:07

Hmm, platdaivu var būt arī tumši zaļa un es to esmu atradusi tikai uz kritalām ;) Galvenais jautājums ir par izmēru.


Mimi Serada 27.augusts, 12:06

Paldies par labojumu!


Edgars Smislovs 27.augusts, 12:02

Tā ir Purva tilbīte.


Ivars L. 27.augusts, 11:52

Šī ir tumši zaļa (varbūt bildē tik labi neredz), platdaivu - blāvi zaļa. Auga uz egles kritalas gravas vērī strautmalā. Platdaivu arī ir atrastas uz kritalām, pārsvarā slapjajos mežos (Pv, Nd, Ks, Kp), purvos, uz melnalkšņu un no skujukokiem galvenokārt uz priežu kritalām, tomēr uz kritalām reti, vairāk uz augsnes. Palikšu pie pirkstainās.:) Bet nu Tev taisnība, kopumā šīs abas var sajaukt.


EL 27.augusts, 11:47

Nē, balss ieraksta nav. Nebija aparāts pa rokai.


CerambyX 27.augusts, 10:44

Labs sasniegums :) Pieņemu, ka vairāk par 40 varētu būt Gaidim Aizupēs - tur tas pagalms arī stipri izcils no tauriņu viedokļa.


dziedava 27.augusts, 10:28

Vai nav drīzāk platdaivu rikardija Riccardia latifrons? Ja saliktu abas sugas blakus, pirkstainā būtu uz aci tievāka, šī tik tieva man neizskatās(?). Pirkstainā ir arī daudz retāka par visai biežo platdaivu.


anitra 27.augusts, 10:13

Gribu palepoties: no 2011.gada, kopš uzpasēju tauriņus, Mazirbes Siliņos esmu nobildējusi 39 sugas ar metodi: apeju katru dienu ap māju! Kuram vairāk? :)


CerambyX 27.augusts, 09:35

Par šo atkal teiktu - drīzāk brūndzeltenais pļavas r. Pilnīgi melni tie ūsu gali tomēr neizskatās :)


CerambyX 27.augusts, 09:33

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 27.augusts, 09:33

Brūnais zeltainītis


CerambyX 27.augusts, 09:33

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 27.augusts, 09:32

Ķīķis


CerambyX 27.augusts, 09:32

Tā kā melnūsainais pļavas resngalvītis


CerambyX 27.augusts, 09:32

Melnā klajumspāre


dziedava 27.augusts, 00:15

Paldies arī no manas puses! Santa man jautāja, nebij ne jausmas, ko atbildēt, bet ieinteresēja.


CerambyX 26.augusts, 23:33

Zirnekļu tēviņiem jau grūta dzīve - tie izmēros parasti ir krietni mazāki par mātītēm un, ja neizdodas kaut kādā veidā mātītēm pielabināties (ar maigiem glāstiem, 'pārdomātām' dāvanām utt.), tad pastāv drauds, ka mātītes tos ņem un vienkārši apēd :)


didzisj 26.augusts, 23:32

Paldies par komentāru!


CerambyX 26.augusts, 23:31

Koksngrauzis Aegomorphus (=Acanthoderes) clavipes - kādreiz skaitījās reta suga.


CerambyX 26.augusts, 23:30

Varētu būt griezējbites Osmia bicolor roku darbs - vismaz meklējot info internetā šo atzīmē kā vienu no plēvspārņu sugām, kas veido ligzdas tukšās gliemežu čaulās.


Mimi Serada 26.augusts, 23:24

Paldies!


Mimi Serada 26.augusts, 23:22

Paldies!


Solweiga10 26.augusts, 23:10

Paldies! ..izrādās tas ir ļoti interesants zirneklītis, kas mēdzot būt itin šarmants! -" Uzvedībā ļoti savdabīgs ir tēviņu paradums pasniegt mātītei "dāvanas" - rūpīgi tīmeklī ietītu barību: notvertu kukaini" ! (latvijasdaba.lv) :)


CerambyX 26.augusts, 23:05

Neesmu pārliecināts, ka būs šī suga - vēdera zīmējums tomēr atšķiras. Pagaidām pārliekam uz zirneklis sp.


CerambyX 26.augusts, 23:04

Melnai klajumspārei kājas pilnībā melnas (u.c. pazīmes) - šī drīzāk dzeltenā klajumspāre, jo pakaļspārnu pamatnē dzeltenīgs laukums


CerambyX 26.augusts, 23:02

Putcikāde Lepyronia coleoptrata


roosaluristaja 26.augusts, 22:48

lielais ķīris.


CerambyX 26.augusts, 22:38

Parastais perlamutra raibenis


CerambyX 26.augusts, 22:36

Lielais meža raibenis


CerambyX 26.augusts, 22:36

Dižzirneklis Pisaura mirabilis


Mimi Serada 26.augusts, 21:26

Nebēdājieties, Julita, šoreiz viņš izvēlējās mani, nākamreiz parādīsies Jums :) Lai veicas!


CerambyX 26.augusts, 21:19

Julita - gan jau kādreiz izdosies pamanīt, jo Tev jau tomēr tiešām daudz gar ozoliem sanāk dzīvoties :) Cik ar GG un ES Druvienā tagad paskatījām, tad kopumā kādu 30min laikā tauriņš (drīzāk jau tomēr bija viens pats tajā ozolā) veica varbūt tik kādus 10-15 izlidojumus starp zariem uz max 5 sekundēm pēc kā parasti nosēdās kādas lapas virspusē kur no apakšas to bieži vien vairs nevar pamanīt pat binoklī. Nav jau ar nemaz tik liels tas tauriņš - līdz ar to principā var viegli ar var palaist garām (3 acu pāri tādā ziņā izdevīga kombinācija). Ja ozolā vairāki tauriņi tad gan parasti viņu tur biežāk virpuļo. Tā ka kopumā šīs sugas pamanīšanā laikam galvenais pacietība, neatlaidība un veiksme :)


Mimi Serada 26.augusts, 21:07

Binokļa man arī nav :) Ozols gan nebija vecs, šķiet vispār vienīgais ozols kempinga teritorijā, tiesa, neliela attālumā pāri ceļam ozoli aug.


dziedava 26.augusts, 21:02

Šitie man nekad neredzētie papuves raibeņi un zefīri novedīs mani pilnīgā depresijā - nu kur es tik akla, ka visi redz, tikai es ne :DD


Mimi Serada 26.augusts, 20:59

Šis uz īsu mirkļi apsēdās man priekšā, kad bildēju citu tauriņu, tāpēc varēju ātri uzņemt pāris kadru. Vēlāk un arī nākamajā dienā pētīju to ozolu, bet vairs nekā...


dziedava 26.augusts, 20:58

Nez, nez, daudz dižozolu Ziemeļvidzemē pēdējā laikā skatīts un galotnēs lūkots, bet neviena zefīra :(. Binokļa gan man nav, bet nez vai tas izskaidrotu to, ka arī nekādus virpuļus neesmu manījusi.


CerambyX 26.augusts, 19:53

Parastā daiļspāre


CerambyX 26.augusts, 19:53

Priežu sfinga kāpurs


CerambyX 26.augusts, 19:53

Ceriņu sfinga kāpurs


forelljjanka 26.augusts, 19:41

Vēl viena tāda laba pazīme 1 cy putniem-kukaiņu galvas virsa ir gaiša,gaišāka kā bezdelīgu.Konkrētais gan nemaz nav jaunais putns,bikses un zemaste sarkanbrūna.Sarkana zemaste gan arī 2cy un vecākam kukaiņu piekūna T,bet tam vairs nav sejas maskas,galva praktiski vienā krāsā ar rumpi,nu un bikses ar nav sarkanbrūnas.;)


CerambyX 26.augusts, 19:03

Laikam jau viņi tiešām ir visur, kur ir vairāk pavecu ozolu (alejas, parki, viensētas utml.) - bet tik tiešām tā pētīšanai, kā forelljjanka minēja, labāk noder binoklis :) Ar neapbruņotu aci gan ar tīri labi manāmi starp zariem virpuļojot. Pēc pašreizējās manas pieredzes (4 novērojumi) labākais laiks ir siltu/karstu saulainu dienu pievakarē (plkst 17-19), kad tie laikam ir visaktīvākie. Raksta, ka karstu dienu agros rītos tie nolidojot zemāk, bet neko tādu pieredzējis vēl neesmu. Ja šie barotos uz ziediem, tad jau droši vien būtu vieglāk tos ieraudzīt, bet šiem tāds nelāgs paradums, ka ziedu nektāru tie nemīl.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts