Aktīvie lietotāji: 183 Šodien ievadītie novērojumi: 32 Kopējais novērojumu skaits: 2268424
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2016. gada putnu vērošanas janvāra izaicinājums noslēdzies
Pievienots 2016-02-16 07:33:28

Noslēdzies 31 dienu ilgušais janvāra putnu vērošanas izaicinājums. Lai arī kaimiņos Igaunijā un Somijā līdzīga ideja no decembra turpinās trīs mēnešu garumā, janvāri var pamatoti uzskatīt par ziemīgāko Latvijas mēnesi. Pagājušā gada janvāra cīņas rezultāti bija tik augstvērtīgi (četri saraksti virs 100, bet 12 – virs 80 sugām!), ka jau iepriekš bija nojaušams – ko tādu atkārtot būs visai sarežģīti. Lai arī gads iesākās daudzsološi – ar trijām brīvdienām, tomēr laikapstākļi gādāja par atbilstošo: stiprs un ilgstošs sals un vietām bieza sniega sega. Tas mazināja iespējas ieraudzīt vēlo migrējošo rudens sugu pārstāvjus: ķīvītes, dzeltenos tārtiņus, mazos gulbjus, vairāku sugu zosis u.c., kas dažu gadu sastopami arī janvāra pirmajā pusē. Attiecīgi arī šī gada rezultāti ir pakāpi pieticīgāki (divi saraksti virs 100 un 6 saraksti – virs 80 sugām), kas gan nemazināja putnu vērošanas azartu un ziemīgos piedzīvojumus dabā. Lūk, 15 garākie novēroto putnu sugu saraksti šajā janvārī*:

1. Ritvars Rekmanis 114
2. Uģis Piterāns 111
3.** Gaidis Grandāns 89
3.** Sandis Laime 89
5. Andris Klepers 87
6. Mareks Kilups 81
7. Imants Jakovļevs
80
8. Edgars Laucis
76
9.** Ieva Mārdega 73
10.** Ivars Brediks 73
11. Kristaps Vilks 69
12. Edijs Haberkorns 69
13. Mārcis Tīrums 67
14. Jānis Ķuze 56
15. Jurijs Siliņēvičs 46

* Janvārī novēroto sugu kopējais saraksts veidots no ziņojumiem Dabasdati.lv, gan iekļaujot atsevišķi iesūtītos sarakstus, atbilstoši šīs tradīcijas nolikumam.
** Augstāka vieta dalībniekam / -cei ar lielāku īpatsvaru pašatrastu putnu sugu kopējā novērojumu sarakstā, par kurām iepriekš no attiecīgās teritorijas nav ziņojuši citi.

Kā redzams, tad šogad garāko sarakstu izdevās savākt un līdz ar to uzvaras laurus plūc – Ritvars Rekmanis! Viņa uzrādītais rezultāts – 114 sugas ir viens no visu laiku labākajiem rezultātiem, vien Kārlim Milleram ir divas reizes izdevies janvāri sasniegt šādu novēroto sugu skaitu (114 sugas un 2 pasugas – 2012. gadā un 115 sugas – 2015. gadā). Ņemot vērā, ka šis nebija “siltais janvāris” – sniegums vērtējams kā izcils sasniegums! Otrajā vietā ierindojās Uģis Piterāns, kas no Ritvara atpalika vien par 3 sugām, taču, ja šo cīņu vizualizējam, tad redzams, ka, atskaitot divas dienas (13. un 22. janvāri) Ritvars visu mēnesi stabili turējās priekšā un uz pašās mēneša beigās šī starpība bija pietiekami liela (29. janvārī – 114 pret 108), lai to vairs nebūtu iespējams sadeldēt.

Šajā gadā janvāra putnu cīņas dalībniekiem tika dota arī iespēja sacensties līdz šim nebijušā kategorijā – kuram izdosies mēneša laikā nofotografēt visvairāk putnu sugas? Šajā gadījumā netika vērtēta fotoattēlu mākslinieciskā kvalitāte – galvenais, lai putns attēlā būtu nosakāms līdz sugai. Kopējā dalībnieku aktivitāte varētu būt vēl lielāka, taču labākais rezultāts ir ļoti augstvērtīgs – Sandim Laimem janvāri izdevās nofotografēt 81 putnu sugu! Tātad Sandim bija izdevies kvalitatīvi dokumentēt 91% no saviem janvāra novērojumiem (81 no 89). Starp tiem, kas bija ziņojuši vismaz 20 sugas ar foto, bija arī rezultāti ar augstāku % - piemēram, Gatis Vilbrants, Igors Deņisvos un Visvaldis Šteinbergs, kuri visas janvārī redzētās sugas bija arī nofotografējuši. No visiem janvārī ziņotajiem putnu novērojumiem ar foto pierādījumiem bija 25%. Protams, ne katrai meža pīlei un lielajai zīlītei vajadzīgs kvalitatīvs foto (šīm abām sugām novērojumu % ar foto attiecīgi – 17% un 12%). Tomēr, kopumā vērts kāpināt ziņojumu kvalitāti, vairāk iekļaujot aprakstus piezīmju laukos, pievienojot skaņu vai video ierakstus, dažkārt uzskatāmas biotopu bildes.

DD ziņoto sugu
skaits ar foto
DD ziņoto sugu
skaits
Fotogrāfēto sugu %
1. Sandis Laime 81 89 91%
2. Andris Klepers 41 87 47%
3. Uģis Piterāns 39 111 35%
4. Gatis Vilbrants 34 34 100%
5. Igors Deņisovs 29 29 100%
6. Gaidis Grandāns 23 47 49%
7. Visvaldis Šteinbergs 23 23 100%
8. Juris Kambars 22 23 96%

Neskatoties uz vērotāju aktivitāti, jo sevišķi mēneša sākumā, 2016. gada janvāris aizvadīts bez ornitofaunistikas jomā īpaši izceļamiem novērojumiem. Pārsvarā ziņotas klasiskas ziemotāju sugas no zināmām vietām. Izvērtējot saņemtos ziņojumus, sugu sastopamību ziemas mēnešos, novērojumu vietas u.c., par vērtīgāko janvāra novērojumu atzīta sarkanā klija Milvus milvus, kuru pirmajā mēneša dienā Ventspils novada “Pentuļu” atkritumu poligona apkārtnē pamanīja Māris Jaunzemis un Jānis Jansons. Latvijā līdz šim sarkanā klija ziemas mēnešos novērota tikai astoņas reizes, citustarpā sešas no tām janvārī (ieskaitot šo novērojumu). Pirmo reizi sarkanā klija kā ziemojoša suga reģistrēta samērā nesen - 24.01.2009. Vēl pie interesantākajiem novērojumiem būtu izceļamas tādas sugas kā pelēkā pīle Anas strepera, ausainais cīrulis Eremophila alpestris un purva pūce Asio flammeus.

Izvērtējot Dabasdati.lv ziņoto 3301 putnu sugu novērojumu mēneša laikā, tika gūts apstiprinājums jau zināmajām kopsakarībām par ziemojošo putnu ziņā daudzveidīgākajām teritorijām. Austrumlatvijā ar lielāku novērojumu skaitu (1813 novērojumi) izdevās redzēt 98 sugas, kamēr Rietumlatvijā (1487 novērojumi) kopējais novēroto sugu skaits bija 115. Tiesa gan, tādas meža sugas kā urālpūce, riekstrozis, arī klinšu ērglis tika atzīmēts tikai A Latvijā. Līdzīgi arī tundras sējas zoss, vistilbe un Kaspijas kaija, kas netika atzīmētas R Latvijā. R Latvijā pavisam bija 24 sugas, ko neizdevās novērot A Latvijā, ieskicējot lielāku atšķirību – gan daļēji saistīti ar Rīgas līča aizsalšanu, gan tradicionāli ar atsevišķu sugu sastopamību vien DR Latvijā. Vēl lielāka sugu daudzveidība ir jūras piekrastē visā tās garumā – līdz 10 km attālumam no jūras kopumā (1320 ziņojumi) janvārī reģistrētas 117 putnu sugas. Starp populārākajām vietām, kur novērotāju skaits bijis lielāks par reģistrētajām sugām, jāizceļ Daugavas atteka pie Dārziņiem. Tāpat uzskatāmi redzams, ka pārsniegt 100 sugu latiņu bez DR Latvijas apmeklējuma ir sarežģīti – līdz šim nevienam nav izdevies. Šādā kontekstā izceļama vērotāju aktivitāte mazāk zināmās un jaunās vietās.

No 181 dalībnieka, kas savus putnu sugu novērojumus bija ziņojuši Dabasdati.lv, 139 attiecās uz iekšzemes teritorijām – vairāk nekā 10 km attālumā no jūras krasta. Lai arī kopējā sugu daudzveidība šeit bija mazāka (attiecīgi 97 sugas), novēroto sugu saraksts iekšzemē nevienam no putnu vērotājiem nesasniedz 80, iespējams arī – ne visi iekšzemes novērojumi ziņoti, tiem, kuri vairāk koncentrējas uz kopējo sarkastu veidošanu. Labākais iekšzemes rādītājs izdevies Sandim Laimem – 65 sugas. Starp interesantākajiem novērojumiem iekšzemē vērts izcelt Melnkakla gārgales Gavia arctica novērojumu Daugavā pie Daugavpils, kas janvārī līdz šim ārpus Rīgas ezeriem nebija novērota.

1. Sandis Laime 65
2. Andris Klepers 60
3. Uģis Piterāns 57
4. Imants Jakovļevs 49
5. Jurijs Siliņēvičs 44
6. Maija R 36
7. Gatis Vilbrants 34
8. Jānis Ķuze 34
9. Andris D 32
10. Gaidis Grandāns 31

Paldies visiem, kuri piedalījās janvāra putnu vērošanas izaicinājumā un dalījās ar saviem novērojumiem. Interesantus piedzīvojumus vēlam vēl ziemas izskaņā. Ar idejām par līdzīgu apkopojumu arī nākamajā janvārī.

Rezultātu apkopojums un teksts: U.Piterāns, A.Klepers / Dabasdati.lv un K.Millers / Latvijasputni.lv 2016

Pēdējie novērojumi
Ardea alba - 2025-12-13 jpriedn
Parus major - 2025-12-13 adata
Cyanistes caeruleus - 2025-12-13 adata
Fringilla coelebs - 2025-12-13 Rallus
Picus canus - 2025-12-13 adata
Capreolus capreolus - 2025-12-13 Kiwi
Garrulus glandarius - 2025-12-13 Kiwi
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 13.decembris, 08:36

Paraphotistus nigricornis izskatās tas pats kas Selatosomus nigricornis. Šobrīd Dabasdatos abi. Ja pareizi sapratu Selatosomus nigricornis ir sinonīms un pareizi Paraphotistus nigricornis. Vismaz ornitho derētu apvienot.


dziedava 12.decembris, 18:53

4. foto pa labi tumšās ap caurumu ir spuraingreizā pilienīte, bet pa kreisi dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte (viņas tiešām mēdz augt kopā). Bet laikam te domāta ir daudzveidīgā.


dziedava 12.decembris, 17:00

No vienas puses daudzveidīgajai ir tendence būt daudzveidīgai, bet no otras, var tiešām palīdzēt arī laika apstākļi.


Mary1979 12.decembris, 15:31

Novērots ceļa malā uz liepas


dziedava 12.decembris, 11:36

Paldies! :)


Mari 12.decembris, 11:05

1.,2., 3. foto tapuši dabā 29.okt., pārējie foto no mājas paraudziņa: ceturtais - 30. okt., piektais - 1. nov.; pārējie 5.nov. Attīstījās plastmasas kastītē uz mitras salvetes.


dziedava 12.decembris, 09:51

Kad ir bildēta kura bilde? Tās izmaiņas bija pāris dienu laikā no 29. oktobra, un vai nobrieda dabā vai mājās?


dziedava 11.decembris, 22:14

Piekrītu noteiktajai sugai! Sporas identiskas, izvilku arī Vijas paraugu, saliku kopā, tik līdzīgi, pat uz tādām pašām sūnām aug, ka gandrīz sajaucu, kurš ir kurš :D


adata 11.decembris, 20:57

Un tas plazmodijs, tiešām tāds Mmmm!


adata 11.decembris, 20:54

Apsveicu! Jau atkārtošos, bet Maritai novērojumi tādi "pabeigti", noslēgti, no sākuma līdz galam. Patīkami, pamācoši, pārskatāmi!


Mari 11.decembris, 20:46

Oho, paldies Julita!! Šis gan ir pārsteigums! :))


dziedava 11.decembris, 20:42

Un kā nereti jaunos sugu aprakstos (aprakstīta 1967. gadā) minēts - plazmodijs nav zināms. bet Maritai, kā parasti, plazmodijs IR zināms! :))


dziedava 11.decembris, 20:37

Marita, apsveicu, Tev šogad izcili atradumi!!


dziedava 11.decembris, 20:33

Varētu būt mulsinoši, ka citas atradnes pasaulē ir uz dienvidiem, bet vismaz viena :)) ir arī Eiropā, Spānijā. gbif.org atradnes ir piejūras valstīs (nezinu, vai tam var būt nozīme, bet kāpēc ne). Bet esmu diezgan pārliecināta, jo, pirmkārt, sporas nelīdzinās nekam no man līdz šim Latvijā redzētām. Viena puse gaišāka ir pārliecinoši. Liels izmērs ir pārliecinoši. Tuvākās sugas, kam tā ir, izskatās pilnīgi citādāk. Diderma subincarnatum aprakstā ir minēta "netīra miesaskrāsa". Cik nu es no netīras miesas saprotu :D, te tāda varētu būt. Var būt arī košāk sarkanbrūna (un tāda dominē internetā), bet tas nav obligāti. Par Gliemežu olīti nosaucu, jo zinātniskā nosaukuma skaidrojumā ir uzsvērta līdzība ar miesaskrāsu. Tātad svarīgākais ir virsmas krāsa. Domāju, kas ir tāds "netīri" brūngans jeb brūngans ar plankumiem, un tad iedomājos Latvijas brūnos gliemežus. Dažiem toņi ir ļoti līdzīgi! Un gliemežu oliņas savukārt varētu būt līdzīgas šīs gļotsēnes kolumellām. Tā ka gliemežu olīte man šķiet ļoti piemērots nosaukums. :)) Ja arī ir dažas sīkas atšķirības no sugas apraksta (izmēri nedaudz, bet tikai nedaudz atšķiras), tad to var skaidrot ar to, ka mēs tomēr esam mazliet citur (suga aprakstīta Kalifornijā). Aprakstā arī minēts, ka aug uz trūdošām lapām, bet paraugā novēroju, ka auga uz sūnām, vai tuvu tām. Tas nav gluži tas pats, bet sugas, kas aug uz lapām, nereti aug arī sūnām, bet varbūt tāda pārliecība bija tikai mazā novērojumu skaita dēļ, jo internetā arī figurē foto ar šo sugu uz koksnes.


Ziemelmeita 11.decembris, 18:10

Paldies,Baiba!


dziedava 11.decembris, 17:55

Varbūt var pielikt foto? Vai foto nav? Jo oktobrī dzeltenais ragansviests ir ļoti reti. Ticamāks būtu dažādsporu ragansviests, ja dzeltens, jo tas aug tieši rudenī.


mufunja 11.decembris, 15:28

:):)


mufunja 11.decembris, 15:27

viņš nobriedis mājās un pārvērties par Dzeltenais ragansviests :)


kamene 11.decembris, 09:21

Paldies, Julita, par visiem ragansviestiem!


dziedava 11.decembris, 07:57

Šis arī nav Tas bēšais, kaut tonis nešaubīgi nav parastais baltais.


dziedava 11.decembris, 07:53

Bēšajam ir maza un bēšīga pakāje. Domāju, ka šis drīzāk agri savecējis baltais.


dziedava 11.decembris, 07:35

Apskatījos, jā, tā pati situācija, mums aug ne-pēcsniedzītes ar pēcsniedzīšu sporu izmēriem.


Ivars Leimanis 10.decembris, 23:58

https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/wp-content/uploads/2020/12/Lophocolea-heterophylla.pdf


Vīksna 10.decembris, 22:32

Paldies !


Osis 10.decembris, 18:37

Paldies Edgar!


ekologs 10.decembris, 17:00

Varētu būt kāds dumbrainis (Cyphon sp.).


Vīksna 10.decembris, 15:38

Paldies !


dziedava 10.decembris, 11:37

Un šim paraugs?


dziedava 10.decembris, 11:29

Šis paraugs nav saglabājies, kam sporas izmērīt? Būtu vērtīgi.


dziedava 10.decembris, 10:40

Tur no iekšām nespīd kas dzeltens?


dziedava 10.decembris, 10:32

Ļoti neparasts tonis. Priekš baltā pārāk tonēts. Priekš dzeltenā nav īsti Tas tonis. Es teiktu, ka tā ir kāda neparastāka varietāte


dziedava 10.decembris, 10:26

Pakāje izskatās rozīga. Plus oktobris un augšana uz vertikāla stumbra velk uz licentii


adata 10.decembris, 08:39

Paldies, Julita!


dziedava 10.decembris, 07:17

Ja darbojas zināmo sugu ietvaros, tad sanāk dzeltenais. Bet līdz galam tā sistemātika nav skaidra, un drīzāk jau jāgaida, kad šai grupai ķersies klāt DNS pētnieki, nevis jāmēģina "pa fikso" pašai jaunas sugas izdalīt no pazīmēm vien :))


Mary1979 10.decembris, 06:44

https://www.youtube.com/watch?v=-Hast6NBnTM


Mary1979 10.decembris, 06:43

https://www.youtube.com/watch?v=25-zw8qZ4J8


VijaS 09.decembris, 21:03

Nevar izslēgt tādu varbūtību. Bet parauga nav, nepārbaudīšu.


VijaS 09.decembris, 20:57

Nav parauga, neievācu.


VijaS 09.decembris, 20:52

Jā, piekrītu, visticamāk tā arī ir.


Vīksna 09.decembris, 20:48

Paldies !


VijaS 09.decembris, 20:39

Nē, netika ievākts.


dziedava 09.decembris, 17:43

Tā pirmā bilde!! Paradīzes mežs..


dziedava 09.decembris, 17:09

Kur tieši tas ir novērots? Man ir aizdomas, ka tur Rīgā nav tik skaists mežs kā izskatās foto.


dziedava 09.decembris, 13:22

Kāda gludā atliekas nevar būt?


dziedava 09.decembris, 13:18

Noteikt plazmodiju līdz sugai tomēr ir riskanti, turklāt sugai netipiskā laikā :)


dziedava 09.decembris, 13:04

Vai nevar būt paliekas no kāda gludā?


dziedava 09.decembris, 12:59

Pēc novērojuma laika (rudens) ticamāks ir gludais, kuru tādu pusjukušu no rūsganā pagrūti atšķirt


Amanda 09.decembris, 11:45

Meža pūce


dziedava 09.decembris, 11:40

Brūnbaltais ir sēne. Par sarkano pa gabalu nevar saprast, kas tas ir.


dziedava 09.decembris, 09:17

Sfagni, izskatās, ka varētu būt kāda interesanta suga, bet no plazmodija vien noteikt nav iespējams. Noteikti ne pārslainā cukurīte. Tā arī nav tādu purvainu vietu suga.


dziedava 09.decembris, 08:34

Izskatās gluda un spīdīga virsma, tad būtu jābūt gludo grupai, kas jāmikroskopē


dziedava 09.decembris, 08:20

Ļoti tumšas iekšas, nav rūsganā toņa. Rūsganā pakāje toties stīgo


dziedava 09.decembris, 08:16

Jautājums, vai šis nav dzeltenais..


Ivars Leimanis 08.decembris, 23:23

Vai Lophocolea heterophylla.


Ivars Leimanis 08.decembris, 22:39

Vairāk pēc Antrodia albida izskatās.


dziedava 08.decembris, 22:01

Kā es sasmējos - titulbilde kādai kriminālziņai :DD


adata 08.decembris, 21:45

Pirmajā attēlā noteikti ir šī. Pārējos att var ieziņot atsevišķā novērojuāmā kā citu pilienīti (vai izdzēst), jo tā ir savādāka, kā jau Julita teica.


dziedava 08.decembris, 21:14

Man ar tā bija pirmā doma, bet sporas atkal sanāk par lielu. Vai nesen nebija kas līdzīgs? Es šobrīd esmu pilnīgā sviestā :)), ātrumā neatceros, vai bija tāda pati situācija un kāds bija rezumē


dziedava 08.decembris, 20:26

Vai nevar būt savecējis dzeltenais? Sporas dikti lielas, iekšas dzeltenas. Kapilīcijs gan man atgādina licentii, bet ir tikai jūlija vidus un sporas tomēr izskatās apaļas un laikam gaišas?


dziedava 08.decembris, 20:04

Te vēl viens identiskās krāsās un visādi citādi dvīņubrālis, ar 2 gadu starpību, bet vieta druuuusku cita laikam: https://dabasdati.lv/lv/observation/c284216670c72575f2a916c1d03addda/


dziedava 08.decembris, 19:59

Šis man hipotētiski ietu uz licentii. Es te tagad spēlējos pa smilškasti, bet man vajag uzreiz ielikt hipotētiskajā kastītē, citādi es tajā simtu novērojumu haosā netikšu galā


dziedava 08.decembris, 19:42

Šim vajadzētu būt licentii. Papildus tam, ka oktobris (rufas tipiski ir agrā pavasarī), sporu masa ir tumšbrūna (ne sarkanbrūna kā rufai), pakāje plaši stīgo (rufa, šķiet, nestīgo, tāda gluda neliela apmalīte), bet vēl arī tās baltās "pūciņas". Riskēju minēt, ka tas baltais ir kapilīcijs, jo licentii parasti ir bagāts ar kapilīciju, ka pirmā brīdī tāds izjucis izskatās kā sapelējis, bet nav.


Mari 08.decembris, 19:38

Varbūt sirmā?


dziedava 08.decembris, 19:30

Ja šim būtu paraugs, tad būtu lieliski paskatīt, cik tādam sporas lielas.


dziedava 08.decembris, 19:29

Šis varētu būt tāds piemērs, kad sāk dzīvi uz koksnes un tad uzplešas virsū sūnai. Man izskatās, ka šai vajadzētu būt rufai, nu tāds sarkans. Pat divi perīdiji 2. foto no apakšas tīri pārliecinoši - dzeltenais plānais un tad pa virsu malā var redzēt tumšo.


dziedava 08.decembris, 19:25

Šis izskatās drīzāk savecējis. rufa arī nelabprāt aug uz augiem, resp., tā ir tāda koksnes suga un uz kādas sūnas uzlīdīs tikai tad, ja to nekādi nevarēs apiet plešanās procesā. dzeltenie savukārt labprāt aug uz sūnām.


dziedava 08.decembris, 18:48

Ja ir paraugs, var pārbaudīt, bet es domāju, ka flava


dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.


dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!


Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli


Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.


dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.


AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.


VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.


Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)


dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..


MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?


VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.


VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..


dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.


VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.


Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)


adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.


dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!


Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto


Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)


dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas


dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)


Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.


dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.


Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?


dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)


dziedava 07.decembris, 14:58

sēne


dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug


dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.


dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?


dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum


dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju


nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.


nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.


dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?


dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!


dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.


mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.


adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...


adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.


adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.


dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))


dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)


dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas


dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))


dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.


dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.


adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.


adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.


adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".


dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)


dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?


dziedava 06.decembris, 15:36

Liels paldies! :) Tieši tāpēc, ka ir tik ilgi, ir īpaši interesanti.


zemesbite 06.decembris, 13:29

Domāju, ka pietiek fiksēt periodu, bet pievienošu arī datumus. Nesaprotu tikai no kāda datuma ir otrais foto, tāpēc pievienošu 3 līdzīgus, bet ar atšķirīgiem datumiem. Kas to būtu domājis, ka attīstība ir tik ilga, žēl, ka neredzēju sākumu. :)


IlzeP 06.decembris, 13:28

Vilnis Skuja uzskata, ka lapsa - "lapsas gaita un purns". Kašķainu asti varot neredzēt šajā video.


DaceK 06.decembris, 00:52

Paldies par noteikšanu!


Ivars Leimanis 05.decembris, 23:29

Ryvarden & Melo pie egļu sakņupiepes neraksta, kā tā aug uz vēl kādiem citiem kokiem bez egles, atšķirībā no priežu sakņupiepes, kur minēts viss, ko pirmajā komentārā minēju.


ekologs 05.decembris, 23:06

Manuprāt, daudz neskaidrību, lai 100% runātu par noteiktu sugu. Varbūt korektāk ielikt kā Mammalia sp.?


dziedava 05.decembris, 21:35

Mārīt, vai ir iespējams pierakstīt datumus, kurā kurš foto uzņemts šajā lieliskajā attīstības fiksācijā? :)


Mežirbe777 05.decembris, 19:21

Paldies par vērību, Edgar! Piezīmēs koordinātas tika precizētas.


Bekuvecis 05.decembris, 19:14

Neesmu piepju specs, bet.... pēc kā izsecināts, ka priežu sakņupiepe (Heterobasidion annosum), nevis egļu sakņupiepe (Heterobasidion parviporum)?


Bekuvecis 05.decembris, 19:09

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: lai arī nav skaidrības par koordinātu mērījuma precizitāti, šī noteikti ir JAUNA atradne, kas nesakrīt ne ar vienu iepriekš un ne ar vienu vēlāk konstatēto, t.sk. ar Daces Vēveres turpat netālu uzieto, kas ieziņota iNaturalist (https://www.inaturalist.org/observations/312948672). Tātad, kopumā bij. Krimuldas mežaparkā šobrīd ir zināmas 4 savstarpēji visai tuvas, tomēr atšķirīgas atradnes (pēc starptautiskiem standartiem tās gan visas skaitītos kā viena...).


Bekuvecis 05.decembris, 18:58

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir tā pati kopš 2021. gada zināmā atradne, kuru četras dienas iepriekš novērojusi Guna Taube (https://dabasdati.lv/lv/observation/4bcf380310958ca8c977a7831844bb98/), tikai šoreiz izīmēta PAREIZAJĀ vietā (lai gan piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


Bekuvecis 05.decembris, 18:52

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: gan sakomunicējis pašu novērotāju, gan apsekojis uz vietas, pārliecinājos, ka tā tiešām ir 2021. gada atradne (DabasDatos nav ieziņota), tikai "aizbraukusi" par 100+ metriem uz ziemeļaustrumiem no patiesās vietas. Četras dienas vēlāk to, man klātesot, novērojis Raivo Ivulāns un ieziņojis DabasDatos (https://dabasdati.lv/lv/observation/i6u8b1t1411oup15o8nbroneg6/) jau PAREIZAJĀ vietā (taču piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


dziedava 05.decembris, 18:39

Iveta, protams, ka es skatījos plašā nozīmē, kas tas ir, jo ja nu ragansviests :)). Tīklsporu būtu pārāk neticami, jo tas ir tuksnešu taksons, brīnums jau, ka to atradu kāpā pie jūras. Marinas cieša cukurīte ir otrā atradne pasaulē (aiz Meksikas), kas pēc būtības arī ir neticami (ticamāk, ka tā ir vēl zinātnē neaprakstīta suga). Šī pēc augšana zemsedzē uz augiem ir pat ļoti tipiska pārslainā cukurīte. Bet ārēji var sajaukt ar ragansviestiem un kas zin vēl kādām baltām sugām, tāpēc pārbaudīt man pašai bija interesanti, bet šaubu par noteikšanu nav.


adata 05.decembris, 17:32

Julita, šim, kaut arī noteikta suga no bildes, ņēmu paraugu ar domu, ja nu tīklsporu vai cita, lai aplūkojat. Bet tīklsporu ir lauzītas sporas, kas te gan droši nav.


dziedava 05.decembris, 15:27

Paldies, tad viss saprotams. Pašas sporas lieliskas, domāju, vai neizmantot šīs sugas sporu titulbildei kādu ne tik lielo :))


dziedava 05.decembris, 15:16

Šim Vijas paraugam iekšas precīzi tādas pašas - baltdzeltenas, ar kapilīciju ar maziem mezgliem, un virsma balta. Sporas gan lielākas: https://dabasdati.lv/lv/observation/b146f03a39b8789e2897007d9e464255/


adata 05.decembris, 15:10

Jā, nebija nobriedis. Vēl "mīksts", bail bija, ka lietū neizšķīst.


zemesbite 05.decembris, 14:54

Jā, Julita, tiešām bija bēšs. :)


zemesbite 05.decembris, 14:51

Paldies, Ansi!


nekovārnis 05.decembris, 13:55

Paldies, Uģi! :)


dziedava 05.decembris, 13:31

Pašreizējā pētniecības fāzē, protams, visvairāk interesēja šis paraugs. Iespējams, lietus būs pārtraucis attīstību, jo sporas ir nenobriedušas līdz galam, ļoti gaišas, līdz ar to sporu izmērs sugu pārliecinoši priekšā nepasaka. Būs jāpēta vēl, jāpameklē kāds nobriedušāks fragments. Varbūt lietus ietekmē notiek kāda ķīmiska reakcija un tāpēc balts? Par to arī vēl būs jāpadomā, jo Vijai ar, šķiet, bija kas līdzīgs.


dziedava 05.decembris, 13:03

Liels paldies par pamatīgo sūtījumu! :)) Tā nu sanāca, ka šo paņēmu pirmo. Viss jau pareizi, tik sporas palielas (12-15(17) mkm 11-14 mkm vietā). Vai tika ievākts ne pilnībā nobriedis?


Ziemelmeita 05.decembris, 12:58

Paldies,Ansi!


Vladimirs S 05.decembris, 12:31

Krāsu gredzens: 085T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany Krāsu gredzens: 319E Dzimums: female Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 07.01.2020 Gredzenošanas vieta: Loosbroek, Noord-Brabant, Netherlands Krāsu gredzens: 034T transmiter Dzimums: female Vecums: adult Gredzenošanas datums: 16.12.2021 Gredzenošanas vieta: Groß Fullen, Emsland, Germany Krāsu gredzens: 069T transmiter Vecums: 3y Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Atrašanas datums: 24.11.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Vladimirs S 05.decembris, 12:25

Krāsu gredzens: 072T 1cy Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany Krāsu gredzens: 074T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany


dziedava 05.decembris, 11:52

Jautājums tikai, vai tiešām bija bēšs, varbūt bija balts, tikai tumšāk nobildējies?


Vladimirs S 05.decembris, 11:40

YELLOW 088T ad.M., YELLOW 057(+sat).2cy Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Gunitiii 05.decembris, 09:59

Video https://failiem.lv/u/stwzdsh6bt


Vīksna 05.decembris, 09:15

Paldies !


ekologs 05.decembris, 09:01

Stopējot kadrus, var redzēt, ka seja ir izstiepta, gareneska. Iespējams video kvalitātes jautājumi


kamene 05.decembris, 09:00

Paldies, Ansi! Vajadzēs vēlreiz to kļavu pie stacijas labāk apskatīt.


IlzeP 05.decembris, 07:23

Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts uzskata, ka lūsis - izkāmējis lūsēns.


zemesbite 04.decembris, 22:48

Paldies, Julita!


Mari 04.decembris, 21:54

Nē, diemžēl sporas toreiz nenomērīju.


Vīksna 04.decembris, 21:44

Paldies !


Inita 04.decembris, 19:49

Veca!


Inita 04.decembris, 19:46

Neredz lapiņas. Varbūt pienaine.


ekologs 04.decembris, 18:46

Esmu iepazinies ar video. Kvalitāte ir kāda ir, tā viennozīmīgi grūti teikt. Mans sniegtais komentārs video - ",,,, te nevar saprast. Protams, ka pilsētvidē lapsas ir nu jau ļoti bieži ciemiņi, pat iemītnieki, bet, arī zeltainie šakāļi var dzīvoties tuvu cilvēkiem. Video tāds neliels dzīvnieks. Zeltainais šakālis izmēros ir lielāks par lapsu, protams, nevar izslēgt jaunus dzīvniekus. Lapsām šajā laikā jau jābūt kuplam tērpam, ja vien nav slima utt., kā arī tai ir pietiekoši gara aste, garāka par zeltainā šakāļa asti. Zeltainam šakālim kažoks ir salīdzinoši īss. Video, dzīvniekam aste kārtīgi nav saskatāma, varbūt pieslieta vai vispār nav. Video sākumā, gaita kā lapsai. Grūti saprast". P.S. Liepājā, Karosta ir vieta, kur satikt lapsu, stirnu u.c. dzīvniekus nav nekas neparast, jo apkārt ir atbilstoši biotopi. Šajā teritorijā laikam jau bija novēroti zeltainie šakāļi, bet jā, pēc video viennozīmīgi grūti spriest.


Ivars Leimanis 04.decembris, 16:48

Iespējams, ka medainā antrodija Antrodia mellita.


Bekuvecis 04.decembris, 15:26

Nav mūsu Gada sēne 2025!


IlzeP 04.decembris, 12:28

Vai būtu iespējams video kaut kur ielikt (YouTube vai kur citur) un šeit komentāros iekopēt saiti?


Lemmus 04.decembris, 11:41

Liels paldies,Renāte!


adata 04.decembris, 08:21

Paldies! Tāds bija mērķis. Lai cik es tur vazājos, nu agrāku/šķidrāku plazmodiju nesaķēru.


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:50

Tad sanāk interesants novērojums.:) Es pats to uz lapu kokiem neesmu redzējis, tā ir informācija no literatūras.


VijaS 03.decembris, 21:32

Cik atceros, nē,viss bija sauss. Arī paraugā neko pūkainu nemanīju.


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


dziedava 03.decembris, 19:15

Cik skaisti, visa attīstība! :)


Ziemelmeita 03.decembris, 18:25

Paldies,Ivar, pie lapu koka redzu pirmo reizi.


Ivars Leimanis 03.decembris, 17:25

Heterobasidion annosum. Parasti uz priedēm, retāk uz citiem skuju kokiem, vēl retāk uz lapu kokiem, t.sk. uz bērziem.


dziedava 03.decembris, 15:33

Varētu būt grubuļainais (Fuligo luteonitens), bet jāmikroskopē sporas, lai būtu droši


dziedava 03.decembris, 15:06

Žēl, ka mikroskopijā neviens kapilīcija mezgls (un vnk pavedieni) nav "aizķēries" (bet varbūt citos foto ir?), jo varētu būt F.licentii. Ovālo sporu gan jau arī netrūkst, kam šādā stadijā varētu arī nepievērst uzmanību un nesamērīt (bet būtu vajadzējis).


dziedava 03.decembris, 14:57

Nav pierakstīti sporu izmēri. Sporas netika mērītas?


dziedava 03.decembris, 14:46

Jā nu šis dīvains un ar lielām sporām. Baltais augšpusē varētu būt pelējums?


Ziemelmeita 03.decembris, 09:50

Paldies,Inita!


Ziemelmeita 03.decembris, 09:48

Paldies, Raivo, par skaidrojumu!


Mežirbe777 03.decembris, 00:47

DD sugu listē šī būtne atrodama zem vārda Caloplaca flavorubescens. Gan Gyalolechia, gan Caloplaca pašlaik ir sinonīmi. Aktuālais nosaukums, balstoties Index Fungorum ir Opeltia flavorubescens (Huds.) S.Y. Kondr. & Hur.


zemesbite 02.decembris, 19:19

Paldies, Inita!


ekologs 02.decembris, 18:30

Ok. Paldies!


ekologs 02.decembris, 18:25

Paldies!


nekovārnis 02.decembris, 18:11

Šim tas foto leņķis tāds, ne pārāk labs noteikšanai. Būtu albi redzēt no augšas. Priekškrūšu vairogs izskatās tāds apaļīgāks, kā P.melanarius, bet, no pieredzes, tas var tāds optiski mānīgs priekšstats.


ekologs 02.decembris, 17:57

Marek, un ko par šo domā?


ekologs 02.decembris, 17:42

Paldies, Marek! :)


Inita 02.decembris, 17:33

Varbūt Crinipellis scabella ?


Inita 02.decembris, 17:28

Varbūt pūkainā makstaine Volvariella hypopithys, bet jaŗedz , vai bija maksts.


nekovārnis 02.decembris, 17:19

Arī par P.niger.


nekovārnis 02.decembris, 17:17

Šī manuprāt P.niger. Priekškrūšu vairoga platākā daļa izteikti priekšējā daļā nevis plusminus vidū. Tuvāk vidum esošās rievas uz priekškrūšu vairoga izteikti garākas par malējām. Arīgalva attiecībā pret priekškrūšu vairogu izskatās salīdzinoši šaura.


ekologs 02.decembris, 12:57

Uģi, Marek, 2. jautājums, kas līdzīgs pirmajam :).Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kopā mežā novēroju 4 skrejvaboles zem viena akmeņa, un dotajai vabolei, vienīgai bija tāds savādāks priekškrūšu vairogs. Un te arī, jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


ekologs 02.decembris, 12:51

Uģi, Marek, 1. jautājums. Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kājas tuvplānā nenobildēju, vien priekškrūšu vairogu, uz kuru jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


Vīksna 02.decembris, 11:23

Paldies !


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:07

alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:05

sarainā tauriņpiepe Trametes hirsuta


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:04

raibā tauriņpiepe Trametes versicolor


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:03

smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens


dziedava 02.decembris, 09:49

Uz kā auga? Tās sūnas ir uz kritalas?


dziedava 02.decembris, 08:25

Iveta, šobrīd man ir milzīga tabula ar mikroskopētajiem ragansviestiem un visādām pazīmēm. Mēģinu tos "sašķirot". Līdz galam vēl neesmu tikusi. Bet šitos dažādsporu beigās jau varēju uzminēt bez mikroskopēšanas. Mikroskopija tikai apstiprināja. Es jau rakstīju, ka šitas pētījums prasītos uz zinātnisku rakstu, jo zinātnē arī ir juceklis un reti kāds vispār ir iedziļinājies (tāpēc arī maz valstu, kur vispār noteikts). Ja skatās tikai beidzamo sporu stadiju, tad to kopainu arī ir grūti saprast. Bet mums par laimi ir ar visām attīstības stadijām, un tad tā aina kļūst skaidrāka. Un kronis visam, ka KOH mikroskopijā maina krāsu, un tāpēc ir vēl grūtāk saprast, kas atbilst aprakstam un kas nē. Bet vēlreiz atgriežoties pie noteikšanas - man ir hipotēze, ka ragansviestus var atšķirt bez mikroskopēšanas, bet tā ir vēl līdz galam jāpārbauda, jo viss vēl nav sašķirots.


adata 02.decembris, 08:13

Sanāk, ka vairs ragansviestus bez mikroskopēšanas noteikt nemaz nav droši... Visādi brīnumi atrodās!


adata 02.decembris, 08:07

Riktīgi smuks, kā vēršacs uz pannas! Apsveicu!


VijaS 01.decembris, 22:10

Parakņājos pa bilžu krājumiem, bet neko no vēlākām stadijām nākamajās dienās diemžēl neatradu.


VijaS 01.decembris, 21:58

Opā! Labs pārsteigums! Paldies! :)


VijaS 01.decembris, 21:53

Piedod, tas tā nebija speciāli :D Julita, Tu esi vienkārši fantastiska! Paldies par visiem izrevidētajiem paraudziņiem! :)


dziedava 01.decembris, 21:27

P.S. Un Paldies, Vija, par daudzajiem ragansviestu vākumiem tajos pirmsākumos. Kas to būtu domājis, ka tie tik ļoti noderēs!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts