Šobrīd aktīvie lietotāji: 147 Šodien ievadītie novērojumi: 19 Kopējais novērojumu skaits: 231821
Jums ir viesa statuss
Novērojuma dati
Izdrukāt

Garkaklis, Anas acuta


Novērojuma laiks 05-Mar-2013 plkst. 00:00
Pievienots05-Mar-2013
Iepriekš saglabātās vietasVecmīlgrāvis
Skaits1
StatussUzturas lokāli
NovērotājsIgors
Piezīmes

Pievienotie foto:


Komentāri
Pēdējie novērojumi
Ranunculus cassubicus L. - 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-26 Vīksna
Salix sp. - 2016-04-26 Vīksna
Lamium maculatum - 2016-04-26 Vīksna
Padus avium - 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-26 Vīksna
- 2016-04-27 Vīksna
- 2016-04-27 Vīksna
- 2016-04-27 Vīksna
Sylvia atricapilla - 2016-04-28 Kurmata
Coccothraustes coccothraustes - 2016-04-28 Kurmata
Viola mirabilis L. - 2016-04-29 Vīksna
Dendrocopos minor - 2016-04-28 Kurmata
Hirundo rustica - 2016-04-28 mazais_ezis
Oxalis acetosella - 2016-04-27 Vīksna
Cuculus canorus - 2016-04-28 Vīksna
Podiceps cristatus - 2016-04-28 Laimeslācis
- 2016-04-28 Laimeslācis
Leucodonta bicoloria - 2015-06-20 kokolize
- 2016-04-28 Laimeslācis
Phylloscopus trochilus - 2016-04-28 Laimeslācis
- 2016-04-28 Laimeslācis
Hirundo rustica - 2016-04-28 Laimeslācis
Buteo buteo - 2016-04-28 Laimeslācis
Certhia familiaris - 2016-04-28 Laimeslācis
Chloris chloris - 2016-04-28 Madara_Ozola
- 2016-04-28 Laimeslācis
Aquila pomarina - 2016-04-10 Madara_Ozola
Jynx torquilla - 2016-04-28 Laimeslācis
Adoxa moschatelina - 2016-04-28 Laimeslācis
Cygnus cygnus - 2016-04-28 Laimeslācis
Inachis io - 2016-04-28 Laimeslācis
Fringilla coelebs - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Turdus pilaris - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Passer montanus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Carduelis carduelis - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Motacilla alba - 2016-04-28 Jānis Ķuze
- 2016-04-28 agnese.l
Cuculus canorus - 2016-04-28 Laimeslācis
Psyllobora vigintiduopunctata - 2016-04-28 agnese.l
Falco tinnunculus - 2016-04-28 Laimeslācis
Fringilla coelebs - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Pica pica - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Regulus regulus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Dendrocopos medius - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Gallinula chloropus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Phylloscopus sibilatrix - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Garrulus glandarius - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Erithacus rubecula - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Corvus cornix - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Turdus pilaris - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Anas platyrhynchos - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Ficedula hypoleuca - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Turdus merula - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Phoenicurus ochruros - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Sturnus vulgaris - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Saxicola rubetra - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Parus major - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Passer montanus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Alauda arvensis - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Phylloscopus collybita - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Coccothraustes coccothraustes - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Dendrocopos major - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Grus grus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Turdus philomelos - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Sitta europaea - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Linaria cannabina - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Carduelis spinus - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Motacilla alba - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Ciconia ciconia - 2016-04-28 Jānis Ķuze
Pyrrhula pyrrhula - 2016-04-28 eksperts 3
Turdus philomelos - 2016-04-28 eksperts 3
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 eksperts 3
Poecile montanus - 2016-04-28 eksperts 3
Jynx torquilla - 2016-04-28 eksperts 3
Accipiter nisus - 2016-04-28 eksperts 3
Buteo buteo - 2016-04-28 eksperts 3
Motacilla alba - 2016-04-28 eksperts 3
Columba livia domestica - 2016-04-28 eksperts 3
Larus canus - 2016-04-28 eksperts 3
Cygnus olor - 2016-04-28 gunitak
Fringilla coelebs - 2016-04-28 eksperts 3
Passer domesticus - 2016-04-28 eksperts 3
Turdus pilaris - 2016-04-28 eksperts 3
Delichon urbicum - 2016-04-28 eksperts 3
Cygnus olor - 2016-04-28 gunitak
Cygnus cygnus - 2016-04-28 eksperts 3
Vanellus vanellus - 2016-04-28 eksperts 3
Parus major - 2016-04-28 eksperts 3
Fringilla coelebs - 0000-00-00 Latvju_zēns
Pica pica - 0000-00-00 Latvju_zēns
Cyanistes caeruleus - 0000-00-00 Latvju_zēns
Regulus regulus - 0000-00-00 Latvju_zēns
Chloris chloris - 0000-00-00 Latvju_zēns
Erithacus rubecula - 0000-00-00 Latvju_zēns
Prunella modularis - 0000-00-00 Latvju_zēns
Troglodytes troglodytes - 0000-00-00 Latvju_zēns
Bonasa bonasia - 0000-00-00 Latvju_zēns
Sylvia atricapilla - 0000-00-00 Latvju_zēns
Turdus merula - 0000-00-00 Latvju_zēns
Parus major - 0000-00-00 Latvju_zēns
Corvus frugilegus - 0000-00-00 Latvju_zēns
Corvus corax - 0000-00-00 Latvju_zēns
Phoenicurus phoenicurus - 0000-00-00 Latvju_zēns
Sitta europaea - 0000-00-00 Latvju_zēns
Turdus philomelos - 0000-00-00 Latvju_zēns
Emberiza citrinella - 0000-00-00 Latvju_zēns
Coccothraustes coccothraustes - 0000-00-00 Latvju_zēns
Phylloscopus collybita - 0000-00-00 Latvju_zēns
Oenanthe oenanthe - 0000-00-00 Latvju_zēns
Turdus merula - 2016-04-28 eksperts 3
Circus cyaneus - 2016-04-28 eksperts 3
Grus grus - 2016-04-28 eksperts 3
Bufo calamita - 2016-04-27 ER
Phylloscopus collybita - 2016-04-28 EL
- 2016-04-28 Mierss
Aglais urticae - 2016-04-28 Jonis
Aglais urticae - 2016-04-28 nekovārnis
Anthocharis cardamines - 2016-04-28 nekovārnis
Gonepteryx rhamni - 2016-04-28 nekovārnis
Pieris napi - 2016-04-28 nekovārnis
Prunella modularis - 2016-04-28 Igors
Aegithalos caudatus - 2016-04-28 Igors
Phylloscopus trochilus - 2016-04-28 EL
Jynx torquilla - 2016-04-28 Igors
Turdus pilaris - 2016-04-27 Ilona_rasa
Fulica atra - 2016-04-27 Ilona_rasa
Cuculus canorus - 2016-04-28 Palsa
Hirundo rustica - 2016-04-28 Wija
Inachis io - 2016-04-28 Wija
- 2016-04-28 Wija
Ulota crispa - 2016-04-28 Wija
- 2016-04-28 Wija
Aquila pomarina - 2016-04-28 mardzh
Oenanthe oenanthe - 2016-04-28 EL
Fringilla coelebs - 2016-04-28 Latvju_zēns
Ardea cinerea - 2016-04-28 Latvju_zēns
Chloris chloris - 2016-04-28 Latvju_zēns
Larus argentatus - 2016-04-28 Latvju_zēns
Erithacus rubecula - 2016-04-28 Latvju_zēns
Corvus cornix - 2016-04-28 Latvju_zēns
Turdus pilaris - 2016-04-28 Latvju_zēns
Cygnus olor - 2016-04-28 Latvju_zēns
Columba livia domestica - 2016-04-28 Latvju_zēns
Parus major - 2016-04-28 Latvju_zēns
Larus ridibundus - 2016-04-28 Latvju_zēns
Corvus frugilegus - 2016-04-28 Latvju_zēns
Ciconia ciconia - 2016-04-28 Latvju_zēns
Motacilla alba - 2016-04-28 Latvju_zēns
Bellis perennis - 2016-04-28 Mierss
Cuculus canorus - 2016-04-28 Mierss
Padus avium - 2016-04-28 Mierss
Arianta arbustorum - 2016-04-28 Mierss
Upupa epops - 2016-04-27 LailaG
Inachis io - 2016-04-28 Elfiņš
Cuculus canorus - 2016-04-28 viicupadziina
Sylvia curruca - 2016-04-28 bišudzenis
Corvus cornix - 2016-04-28 Madara_Ozola
Oenanthe oenanthe - 2016-04-28 Putnu_Būris
Phoenicurus phoenicurus - 2016-04-28 Putnu_Būris
Turdus iliacus - 2016-04-28 mardzh
Oenanthe oenanthe - 2016-04-28 mardzh
Motacilla flava flava - 2016-04-28 mardzh
Cuculus canorus - 2016-04-28 Gunārs Jānis
Hirundo rustica - 2016-04-28 Gunārs Jānis
Columba oenas - 2016-04-28 Mežinieks
Fringilla coelebs - 2016-04-28 vigulis
Sturnus vulgaris - 2016-04-28 Rallus
Hirundo rustica - 2016-04-28 Rallus
Oenanthe oenanthe - 2016-04-28 Rallus
Erithacus rubecula - 2016-04-28 vigulis
Dendrocopos minor - 2016-04-27 Ragaste
Delichon urbicum - 2016-04-28 JurisKa
Phoenicurus phoenicurus - 2016-04-28 Platacis
Auricularia mesenterica - 2016-04-27 dziedava
Xylaria polymorpha - 2016-04-27 dziedava
- 2016-04-27 dziedava
Cuculus canorus - 2016-04-27 AAvj
Ptilium crista-castrensis - 2016-04-27 dziedava
Ptilium crista-castrensis - 2016-04-27 dziedava
Erithacus rubecula - 2016-04-28 ElizeS
Larus argentatus - 2016-04-28 Matrus
Fringilla coelebs - 2016-04-28 ElizeS
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 ElizeS
Phoenicurus phoenicurus - 2016-04-28 ElizeS
Larus argentatus - 2016-04-28 Matrus
Serinus serinus - 2016-04-28 ElizeS
Regulus ignicapilla - 2016-04-28 ER
Gonepteryx rhamni - 2016-04-27 dziedava
Vanellus vanellus - 2016-04-28 IevaM
Carduelis spinus - 2016-04-28 Saulcite
Phoenicurus phoenicurus - 2016-04-28 EL
Turdus viscivorus - 2016-04-27 bišudzenis
Turdus iliacus - 2016-04-27 bišudzenis
Carduelis carduelis - 2016-04-27 bišudzenis
Phylloscopus sibilatrix - 2016-04-27 bišudzenis
Phylloscopus sibilatrix - 2016-04-27 bišudzenis
Motacilla flava flava - 2016-04-28 Putnu_Būris
Fringilla coelebs - 2016-04-28 Latvju_zēns
Hirundo rustica - 2016-04-28 Latvju_zēns
Actitis hypoleucos - 2016-04-28 Saila
Chloris chloris - 2016-04-28 Saila
Alnus glutinosa (L.) Gaertn. - 2016-04-27 visvaldis.s
Columba palumbus - 2016-04-28 Saila
Parus major - 2016-04-28 Latvju_zēns
Alauda arvensis - 2016-04-28 Latvju_zēns
Corvus frugilegus - 2016-04-28 Latvju_zēns
Carduelis carduelis - 2016-04-28 Latvju_zēns
Motacilla alba - 2016-04-28 Latvju_zēns
Hirundo rustica - 2016-04-27 galene
Hepatica nobilis - 2016-04-20 galene
Anemone ranunculoides - 2016-04-20 galene
Ficedula hypoleuca - 2016-04-28 bišudzenis
Anemone nemorosa - 2016-04-20 galene
Sturnus vulgaris - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Columba livia domestica - 2016-04-28 putnologs
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Columba livia domestica - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Columba livia domestica - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Dendrocopos major - 2016-04-28 putnologs
Cuculus canorus - 2016-04-27 galene
Sturnus vulgaris - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Cuculus canorus - 2016-04-28 Benita Štrausa
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-27 Vabale
Pica pica - 2016-04-27 Vabale
Accipiter nisus - 2016-04-27 Vabale
Cyanistes caeruleus - 2016-04-27 Vabale
Phylloscopus trochilus - 2016-04-27 Vabale
Jynx torquilla - 2016-04-27 Vabale
Pyrrhula pyrrhula - 2016-04-27 Vabale
Garrulus glandarius - 2016-04-27 Vabale
Turdus viscivorus - 2016-04-27 Vabale
Tetrao tetrix - 2016-04-27 Vabale
Falco columbarius - 2016-04-27 Vabale
Anthus pratensis - 2016-04-27 Vabale
Poecile montanus - 2016-04-27 Vabale
Troglodytes troglodytes - 2016-04-27 Vabale
Tringa ochropus - 2016-04-27 Vabale
Anas platyrhynchos - 2016-04-27 Vabale
Turdus merula - 2016-04-27 Vabale
Alauda arvensis - 2016-04-27 Vabale
Columba palumbus - 2016-04-27 Vabale
Vanellus vanellus - 2016-04-27 Vabale
Anthus trivialis - 2016-04-27 Vabale
Linaria cannabina - 2016-04-27 Vabale
Turdus philomelos - 2016-04-27 Vabale
Emberiza citrinella - 2016-04-27 Vabale
Dendrocopos major - 2016-04-27 Vabale
Phylloscopus collybita - 2016-04-27 Vabale
Motacilla alba - 2016-04-27 Vabale
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Pica pica - 2016-04-28 putnologs
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Pica pica - 2016-04-28 putnologs
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-27 Vabale
Pica pica - 2016-04-27 Vabale
Regulus regulus - 2016-04-27 Vabale
Phylloscopus trochilus - 2016-04-27 Vabale
Jynx torquilla - 2016-04-27 Vabale
Garrulus glandarius - 2016-04-27 Vabale
Tringa totanus - 2016-04-27 Vabale
Anthus pratensis - 2016-04-27 Vabale
Buteo buteo - 2016-04-27 Vabale
Poecile montanus - 2016-04-27 Vabale
Corvus cornix - 2016-04-27 Vabale
Troglodytes troglodytes - 2016-04-27 Vabale
Anas platyrhynchos - 2016-04-27 Vabale
Dryocopus martius - 2016-04-27 Vabale
Turdus merula - 2016-04-27 Vabale
Sturnus vulgaris - 2016-04-27 Vabale
Saxicola rubetra - 2016-04-27 Vabale
Parus major - 2016-04-27 Vabale
Passer montanus - 2016-04-27 Vabale
Alauda arvensis - 2016-04-27 Vabale
Columba palumbus - 2016-04-27 Vabale
Vanellus vanellus - 2016-04-27 Vabale
Corvus corax - 2016-04-27 Vabale
Anthus trivialis - 2016-04-27 Vabale
Linaria cannabina - 2016-04-27 Vabale
Turdus philomelos - 2016-04-27 Vabale
Emberiza citrinella - 2016-04-27 Vabale
Motacilla flava flava - 2016-04-27 Vabale
Dendrocopos major - 2016-04-27 Vabale
Carduelis carduelis - 2016-04-27 Vabale
Phylloscopus collybita - 2016-04-27 Vabale
Hirundo rustica - 2016-04-27 Vabale
Motacilla alba - 2016-04-27 Vabale
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Pica pica - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Dendrocopos major - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Erithacus rubecula - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Turdus merula - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Columba palumbus - 2016-04-28 putnologs
- 2016-04-27 Rallus
Columba palumbus - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Erithacus rubecula - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Columba palumbus - 2016-04-28 putnologs
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 putnologs
Fringilla coelebs - 2016-04-28 putnologs
Sturnus vulgaris - 2016-04-28 putnologs
Emberiza citrinella - 2016-04-28 putnologs
Parus major - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Passer montanus - 2016-04-28 putnologs
Pica pica - 2016-04-28 putnologs
Columba livia domestica - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Pica pica - 2016-04-28 putnologs
Turdus merula - 2016-04-28 putnologs
Larus argentatus - 2016-04-28 putnologs
Cyanistes caeruleus - 2016-04-28 putnologs
Larus ridibundus - 2016-04-28 putnologs
Corvus cornix - 2016-04-28 putnologs
Nezināms
@ Siona
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Vīksna 29.aprīlis, 00:27

Muskusa bezslavīte.


Wiesturs 29.aprīlis, 00:18

Atvaino, Foreļjanka, bet nevajag salīdzināt niedrāju ligzdas ar paceplīša viegli pieejamu ligzdu, kurā pie veiksmes var saskatīt olas, pat ligzdai nepieskaroties un neizmīņājot arī augāju neko vairāk, kā tas izdarīts jau ligzdai pieejot un fotografējot :) Niedrājos un slīkšņās pats esmu bradājis, un zinu, cik viegli ir applūdināt vai citādi kaitēt turienes ligzdām. Tāpat arī man reiz ir gadījies, ka mežā pa pēdām pēc tam pastaigā cauna - šo iespēju nekad nevar izslēgt, bet tāpēc arī nevajag pilnībā atteikties no ligzdu apskates. Kur ir garantija, ka tās ligzdas tāpat neizēdīs arī bez cilvēka klātpieiešanas? Vai Tev ir neapgāžami pierādījumi, ka visas Tavas atrastās ligzdas izēda tikai tāpēc, ka Tu tām piegāji? Dabā ļoti daudzas ligzdas tiek izpostītas, un varbūt Tu atradi tikai tizlāk paslēptās, kuras arī plēsējam vieglāk atrast? Pilnīgi pierādīt to neviens nevar. Tas nu tā, pārdomām. Konkrētā novērojuma gadījumā (vismaz, kā tas ir aprakstīts), paceplītis tikai novērots samērā netālu no gatavas ligzdas, uztraucies. Varbūt ne par ligzdu uztraucies, bet vienkārši neapmierināts par iebrucēju savā teritorijā - kas to var pierādīt? Vismaz pēc apraksta tas nav novērots izlidojam no ligzdas, kas arī liecina, ka ligzdā, iespējams, vēl nekas nav. Pēc sniegtā novērojuma apraksta (ir svaigi būvēta ligzda, tuvumā neapmierināts (bet acīmredzot ne pārāk) pats ligzdas autors) ar pilnu pārliecību saku, ka ligzdošana ir TICAMA, bet ne pierādīta. Tātad - G vai U. AU, manuprāt, varētu lietot tad, ja ceplis cilvēkam tuvojoties burtiski trakotu pie ligzdas, acīmredzami lecot ārā no ādas. Ja ceplis tiešām bija pār mēru satraucies, tad AU lietošana šeit ir attaisnojama - bet tas ir paša novērotāja interpretācijas jautājums. Šajā ziņā U un AU ir draņķīgas, jo vienmēr stipri paškritiski jāizvērtē, vai putns tiešām ir tik ļoti uztraukts, ka tas var liecināt jau par olām/mazuļiem. Atšķirība ir tieši ligzdošanas ticamībā.


Wiesturs 28.aprīlis, 23:40

Šeit ir skaidrs - ja redzēts ligzdā sēdošs(guļošs) putns, tas tiek interpretēts kā perējošs, attiecīgi - AL. Protams, ar zināmu piesardzību dažām sugām (pamatā - lielie plēši, reizēm arī stārķi).


Jānis Ķuze 28.aprīlis, 23:25

AL ir viena no pazīmēm, kas pieļauj zināmas manevra iespējas pēc definīcijas - ja pietiek ar to, ka redzēts perējošs putns, nav nepieciešamības viņam bāzt apakšā roku, lai sačamdītu olas. Situācijas, protams, ir ļoti dažādas (piemēram, pavērojiet, ka šogad notiek Durbes jūrnieka ligzdā - putns ik pa laikam "perē", lai gan nekādas olas tur nav un ligzdošana nenotiek) un būs gadījumi, kad apstākļi tiks iztulkoti nepareizi, tomēr metodika šeit pieļauj zināmu interpretāciju un iemesli tam ir daudzi, biežākais - ligzdošanas konstatēšana "pa īstam" var nebūt iespējama tehnisku iemelsu dēļ (ligzda augstu kokā vai citā nepiekļūstamā vietā). LL pazīme ir kaut kas pilnīgi cits, tur "brīvdomības" iespējas ar metodiku ir samazinātas līdz minimumam. Pērno ligzdu atlanta kontekstā NEDRĪKST likt kā LL, ja vien neesi pilnībā pārliecināts, ka tur ir ligzdots (atrodi čaumalas vai mazuļu atliekas). Ja es pateikšu, ka jūtos liels eksperts un tikai paskatoties uz vecu vārnas ligzdu varēšu pateikt, ka šādā vietā vārnai taču noteikti ir jāligzdo, es diskreditēšu atlanta ideju kā tādu - tikpat labi es varu pateikt, ka pie manas mājas dziedošā žubīte taču noteikti šeit kaut kur ligzdo, tāpēc varu likt pierādītu ligzdošanu. Atlanta metodika pieļauj interpretāciju, taču tikai metodikas ietvaros, un to ir ļoti svarīgi saprast. Savādāk rezultāti būs tāds ķīselis, ka neviens to nevarēs izstrēbt.


anitra 28.aprīlis, 23:19

Manuprāt - ķērsu balteņu meitene!


forelljjanka 28.aprīlis, 22:58

Ar to arī viss izteikts-tiek pieņemts!;) Ko es arī no paša sākuma cenšos pierādīt:Nevar ielikt pazīmes tik striktos rāmjos,ka viss jāpierāda 100 %,tā vienkārši nenotiek,un tas arī nav vajadzīgs.Nu nebāzīšu es pirkstus paceplīša,somzīlītes,vītīša ligzdā,tas ir kā ar auto iebraukt zaru slietnī! Tāpat ,ka varu neuzkāpjot pieņemt,pilnīgi gatava pērnā ligzda ir LL,nevis G,kas vispār ir gatavo ligzdu,kāds hren gatavo,tā uzbūvēta pagaišgad!!!


dekants 28.aprīlis, 22:47

nekur nav teikts, ka tikai :) bet atbildot uz Imanta jautājumu žagatas aste, pūces ausis, ligzdā esošs pelēkais strazds tiek pieņemts kā perējošs - AL, nevis G. EBBA2 (ELPA) metodikā rakstīts: Adults entering or leaving nest-site in circumstances indicating occupied nest (including high nests or nest holes, the contents of which cannot be seen) or adult seen incubating.


forelljjanka 28.aprīlis, 22:42

AL-tikai perējoši putni? Kur kaut kas tāds ir rakstīts???Sēdošs putns ligzdā var būt arī dējošs,pie kam ligzdā var vispār nebūt olu,jo tieši tobrīd spiež ārā pirmo!


dekants 28.aprīlis, 22:29

Forši!


dekants 28.aprīlis, 22:27

Šī ir Aizņemta/Apdzīvota ligzda. Ja perē, tad arī AL - kā metodikā. Taču ar lielajiem, piemēram, ērgļiem ligzdā nav tik viennozīmīgi, ka uzreiz perē, bet par to forumā turpināsim.


Mareks Kilups 28.aprīlis, 22:18

perējoši putni = AL. nu pēc šī apraksta gan tas ka perējoši nav konstatēts, attiecīgi paliek novērotāja interpretācijai drusku vieta. bet nu tās astes visas augšākminētās ir perējoši putni, attiecīgi AL.


dekants 28.aprīlis, 22:11

Diemžēl man nav forumā iespēja izveidot atsevišķu ELPA sadaļu. Var taisīt daudzās diskusijas zem "Putniem", bet tur tās ātri vien pazudīs starp citām putnu diskusijām. Kad būs pieejams kāds administrators, tad sadaļu uztaisīsim un turpināsim tur. Īsumā - ja izlidotu uztraucies no ligzdas vai redzētu paceplīti ligzdā, tad AL, jo tas norādītu uz aizņemtu/apdzīvotu ligzdu. Vēl līdz galam šīs nianses noskaidrošu pie viedajiem, bet tad nopublicēšu vēlreiz visas pazīmes un kad/kā tās lietojamas Eiropas Ligzdojošo putnu atlantā.


forelljjanka 28.aprīlis, 21:58

Pirmkārt-interesanti,netipiski sīlim!Otrkārt,es liktu AL! Treškārt,es pilnīgi noteikti nerāptos augšā,lai noskaidrotu vai nav LO,šoreiz ne traucējuma vai izēšanas draudu deļ,bet savas veselības dēļ! Vienīgais līdzīgais putns kam es kāptu tādā kokā, būtu bēdrozis Latvijā!:DD


mazais_ezis 28.aprīlis, 21:40

Tad nākamais jautājums. Ko daram ar šādu ligzdu? Kā arī ja redz Balto stārķi ligzdā, Vārnai asti, Žagatai asti, Ausainai pūcei galvu, Klijānam asti?? Gatava ligzda G!!!


forelljjanka 28.aprīlis, 21:19

Es liktu AL!:DD Protams,paceplītis var būvēt vairākas ligzdas,tomēr,jāņem vērā vēl viens būtisks(manuprāt visbūtiskākais) aspekts:Vai jebkādas Tavas veiktās dārbības nebūs par iemeslu ligzdas pamešanai vai izpostīšanai!!!Tieši ši iemesla deļ speciāli nemeklēju ligzdas raļļiem(kaut arī tieši ši putnu grupa(vai kā nu to sauc)man vienmēr škitusi visinteresantākā.Tāda milzīga lopa,kā cilvēks graušanās pa niedrāju,īpaši pa tuvāk ūdenim sakritušajām vecajām niedrēm,automātiski nozīmē ligzdas atklāšanu potenciālajām tās izēdājam.Cilvēks pat nenojauš cik daudz viņa darbības Dabā vēro lērums ļoti redzīgu acu.Var jau būt tikai sakritība,tomēr piemēram Vārtājas lankā un Stūru purva apkaimē visas manis atrastās ligzdas,apmeklējot atkārtoti bija izpostītas,pie kam ne visas tika bildētas un beidzot bildēt augājs sakārtots kā iepriekš,tie bija gan strazdi,gan ķauķi,gan žubīšveidīgie,gan čipstes.Vienīgā suga ko nepiemeklēja šāds liktenis bija brūnā čakste!Tātad,arī par šo aspektu ELPA neapgāžamo LO un LM ir vērts padomāt!Joprojām gaidu Forumā sadaļu,kur par šo un citiem aspektiek pakasīties!:DD


Siona 28.aprīlis, 21:15

Paldies! :)


Wiesturs 28.aprīlis, 21:11

Es būtu iebāzis tomēr pirkstu vai vismaz iespīdinājis gaismu - ja būtu olas, tad būtu viennozīmīgi LO bez jebkādiem tālākiem jautājumiem - pilnīgi droši pierādīta ligzdošana. Šajā gadījumā sliecos, ka jāliek G, vismaz pats tādu liktu, ja nebūtu pataustījis. Ceplis, mazs un nervozs būdams, var satraukties arī par iesāktu vai tukšu uzbūvētu ligzdu, ir tā ne reizi vien gadījies.


mazais_ezis 28.aprīlis, 20:24

Paceplīts turpat 10m attālumā uztraucās, mazuļi nečiepstēja, pirkstu ligzdā nebāzu, nezinu vai olas ir. Kādu pazīmi jāliek? Cik saprotu tādas mistiskas pazīmes kā LL un AL NEKAD nevar likt, labākajā gadījumā AU vai G vai U.


ER 28.aprīlis, 19:53

Meža zīlīte.


ER 28.aprīlis, 19:47

Sonogramma - otrajai dziesmai.


ER 28.aprīlis, 19:14

Beigās izsecināju, ka šis sārtgalvītis ir cits putns, nekā iepriekšējā punktā (atgriezos tur un pirmais putns bija savā vietā gan 27., gan 28.04.). Tātad 27. aprīlī - divi dziedoši putni.


LailaG 28.aprīlis, 13:34

Laukā dzēru kafiju-10 minūtēs redzēju-pupuķus,sīļus,balodi(diemžēl neatšķiru kuru),kovārni,melno dzilnu...ir ko pavērot


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:53

Apmeklējot 16.04 (paldies par precīziem X,Y!), gadījās pamanīt vēl vairākas nelielas grupas, tā ka a/ķ kopskaits sanāca jau pie 100. Apmeklējot 20.04 - vēl nedaudz. Iepriekš bija zināma tikai viena tik varena sugas atradne - pie Baldones Atomkalna (2004). Bet varbūt kādam ir info par vēl kādu?


dziedava 28.aprīlis, 11:29

Paldies!


dziedava 28.aprīlis, 11:28

Nē, egles tur nebija, tīrs lapukoku mežs, vīksnas, ozoli, ievas


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:25

Krāsa un augtene. Dižajai ļoti patīk egles! Plus krokojuma nianses, kuras es īsti nemāku vārdos noformulēt.


dziedava 28.aprīlis, 11:23

Jā, šai audzē redzēju divās vietās, abās daudz, tāpēc arī ieziņoju :)


dziedava 28.aprīlis, 11:21

Pēc kā to var pateikt?


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:21

Atšķirība nr.1 ir augļķermeņa piestiprinājumā pie substrāta. Dziedzerainā (E.glandulosa) - ar visu a/ķ apakšējo virsmu, nošķeltā (E.truncata) un saplacinātā (E.recisa) - tikai ar a/ķ malu, tā ka diezgan brīvi "plivinās".


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:15

Skaisti. Ārpus GNP, kur tā "skrien pakaļ", nebūt nav bieži sastopama, vien izolētās "kabatās".


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:13

Būs tomēr nediža dižā (G.gigas)... Bet G.esculenta oficiāli ir 'parastā'.


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:10

Korķainā ozolpiepe (Daedalia quercina).


Bekuvecis 28.aprīlis, 11:06

Ja būtu uz egles kritalas, tad es teiktu, ka ļoti jaunas Discina perlata. Bet laikam jau nav egle...


dekants 28.aprīlis, 10:26

paldies!


dziedava 28.aprīlis, 09:23

Saplacinātās būtu vairāk katrs eksemplārs atsevišķi, gaišākas brūnas. Tādi recekļaini tumši kalni raksturīgi dziedzerainajai.


Līga Strazdiņa 28.aprīlis, 09:20

meža zeltstarīte Gagea lutea


dziedava 28.aprīlis, 09:18

Jā, bisīte, parasta pavasara sēne. Visdrīzāk pavasara bisīte Gyromitra esculenta, bet ir arī dižās bisītes, kas dižākas ;)


dekants 28.aprīlis, 09:13

vai šī īr kāda sēne?


roosaluristaja 28.aprīlis, 07:57

dziedzerainā eksīdija.


roosaluristaja 28.aprīlis, 07:49

Nein. Tā ir eksīdija. Pēc substrāta un izskata vajadzētu būt saldajai (Exidia saccharina).


Ansis 27.aprīlis, 22:17

parastā vīgrieze


Ansis 27.aprīlis, 22:14

Lai noteiktu sugu, vajag čiekuru bildi


Rallus 27.aprīlis, 22:13

Akmeņčakstīte


galochkin 27.aprīlis, 21:56

Paldies!


Anete PB 27.aprīlis, 21:55

Varētu būt pa ziemu nomelnējusi sērapiepe?


Latvju_zēns 27.aprīlis, 21:54

Prīkšķe


forelljjanka 27.aprīlis, 21:36

Pilnīgi noteikti-kuitalas!;)


forelljjanka 27.aprīlis, 21:35

Aha.;)


anitra 27.aprīlis, 21:20

Korķainā ozolpiepe?


Latvju_zēns 27.aprīlis, 21:05

Purva tilbīte


Latvju_zēns 27.aprīlis, 21:03

Iespējams kuitalas.


Mareks Kilups 27.aprīlis, 20:21

pirmajā bildē ir arī žubīte.


visvaldis.s 27.aprīlis, 20:19

Žubīti neredzu, bet ir melngalvas ķauķu pāris.


visvaldis.s 27.aprīlis, 20:16

Ziemas žubīte.


IevaM 27.aprīlis, 18:50

Ir gan baltie gārņi, bildē var redzēt ielocītos kaklus un garas kājas :)


tatia 27.aprīlis, 16:45

Vairāk līdzinās gulbjiem.


Saulcite 27.aprīlis, 08:26

Mīlie-Mārupītes otrā krastā!!!Vēl nekad es neesmu bijusi tik tuvu pupuķim.Varbūt satikšu,gatava pat neiet līdz tumsai istabā.


roosaluristaja 27.aprīlis, 08:07

Domāju, ka dižā bisīte (Gyromitra gigas). Pēc skata atbilst. Izmēri pēc apraksta arī der.


roosaluristaja 27.aprīlis, 07:59

Tuvākā ir akmeņčakstīte. Otru neriskēšu minēt.


mazais_ezis 26.aprīlis, 22:41

Žēl ka Atlanta sacencību dalībnieki nesatiekas sacencību laikā, tad šīs pazīmes un citus problemsituācijas varētu uzreiz pārunāt dabā. Vēl arī tas lai visas komandas būtu godīgas pret sevi un pret konkurentiem un lieto vienādas pazīmes vienādās situācijās. Domāju ka arī iesācēji nebūtu pret ja kādu darba dienas vakaru LOB telpās varētu uztaisīt diskusijas par pareizu ELPA pazīmju lietošanu, kā iesēcējiem to varētu arī paradīt reāli dabā.


forelljjanka 26.aprīlis, 19:57

:DD,nu tas tikai manā galvā.Pie kam nepretendēju uz 100 % taisnību,teiksim,tā ir mana putnu bildētāja pieredze ar konkrētiem putniem un dobumiem.Nekā jau tur tāda nav,vienmēr cenšos nākamajā gadā apmeklēt sev zināmos dobumus,cerībā atrast apdzīvotus(kas protams arī gadās),interesanti,vairums veco dzeņu dobumu tomēr netiek izmantoti!!!Es domāju citu putnu sugu.Te gan jaatceras dzeņi uztur vairākus dobumus savā teritorijā,pie cāļiem nakšņo M,T kādā no citiem dobumiem.Iespējams tas arī ir iemesls,dižraibais gan jau ka izēd olas,vai nomušī cāļus.Melnā dzilna izmantojot vienu dobumu vairākus gadus arī ligzdošanai,manā praksē gan neko tādu neesmu novērojis.


dekants 26.aprīlis, 19:41

Forši, paldies. Un, kur šādas zināšanas var izlasīt? Vai tikai no pieredzes?


forelljjanka 26.aprīlis, 19:21

Kaut kas nobruka,bij domāts:Mazais savā teritorijā,protams ja nenāc pie apdzīvota dobuma,nav tik skaļš,pavasarī bikk pabļaustās,bungošana jau ar tik tāds burkšķis vien ir.


forelljjanka 26.aprīlis, 19:09

Nu tak maziņš tas courumiņš,apm. 30 x 35 mm,80 % gadījumu nokaltušā alksnī,otrais biežākais koks,kāds vītolveidīgais,parasti 1.5-2 m.augstumā no zemes,ja dobums ir pērnais ,iekšējā izkaltā daļa pēc krāsas atšķiras no pārējās stumbeņa daļas,kas bez mizas,parasti stipri gaišākā tonī,vecākiem ,neapdzīvotiem dobumiem kaluma krāsa neatšķiras ,vai maz atšķiras no pārējās stumbeņa daļas kas bez mizas.Pie kam mazā dzeņa dobums,ņemot vērā ,ka kalts nokaltušā,pustrupējušā alksnī,trešo gadu piedzīvo reti,apgāžas koks,vai citi lielāki dzeņi izkaļ sānos lielākus caurumus.Stumbenis var būt dažāda resnuma,esmu atradis mazajam dobumu arī alkšņa šķēpelē,kas palikusi kokam krītot.Vidējais arī gadās kaļ nokaltušā alksnī,var būt arī samērā zemu(Sātiņos viens tāds ir saglabājies joprojām),tam skreja būs lielāka,apm.37x 43,pie kam vidējais gandrīz vienmēr pamanāms,skaļš,apdzīvo samērā kompaktas teritorijas gadu gadiem,faktiski kā vairums dzeņu.Mazais savā teritorijā,protams ja nenāc apdzīvota dobumaMazajam dzenim baigi raksturīgs ūdens tuvums,dīķa,ezera,strauta,upes krasts,dobums var būt tieši pie ūdens,tā daudzus esmu atradis ,kadreiz kad vēl ķēru foreles.;)


dekants 26.aprīlis, 18:33

Padalieties pēc kā pārliecinoši var noteikt mazā dzeņa dobumu? Un vecumu?


forelljjanka 26.aprīlis, 16:52

Viestur,nemaz neesmu sasprindzis!:D Kā reiz atslābis,pēc grūtas darba dienas!;)Strīdos(te gan tikai tāds disputs)tak dzimstot patiesība!Man starp citu priekšā stāv no muteres aizlienētas pazīmes papīra formā,arī tur figurē tie mistiskie-šajā gadā,kaut gan nesakrīt ar LOB lapā publicētajām pazīmēm.Melluķa ligzda pažobelē un mežā nav gluži viens un tas pats,pie kam Tu tak zini cik viņa veca un godīgi neieziņosi atlantā,bet paiesies tos 50-100 m un atradīsi ar pazīmi LO!;)Par tām atkārtotām ligzdošanām,neticu ka putni ligzdas nepielaboja,vai pat neuzkrāmēja virsū jaunu!;) Kā Tu varbūt pamanīji,es arī neaicinu lietot LL katrai vēja slotai,tomēr,ja ir pārliecība un pietiekama pieredze ar konkrētās sugas,ne retas,ne aizsargājamas,bet visparastākās kā pelēkā vārna,žagata,mellais meža strazds,dziedātājstrazds,mazais dzenis un t.t.ligzdām vai dobumiem,konkrētā putna suga kvadrātā konstatēta ar vājāku pazīmi,pilnīgi noteikti,pat nerāpjoties 20 metrīgā bērzā,kuram no apakšas 10 m nav zaru,vai neuzbrūkot ar cirvi alkšņa stumbenim,var lietot pazīmi LL! ;)


Ivars L. 26.aprīlis, 16:17

O, jau maija beigās!? Ļoti labi, jo ātrāk jo labāk. Paldies par infu un īkšķa turēšanu!:)


Wiesturs 26.aprīlis, 15:47

Jāni J., nesaspringsti, neesmu es autors nevienai putnu metodikai, tikai dažām sikspārņu :D Dažādas nepilnības ELPA metodikā redzēju jau no sākta gala un reizēm esmu arī par vienu otru no tām rakstījis DD komentāros, kuri ar laiku, protams, pazūd. Tā kā nebrīnies, ka neesi redzējis - visu laiku jau mēs neviens te DD nesēžam. Par LL gan laikam līdz šim netiku neko teicis, tas tiesa, bet pats šo pazīmi lietoju, kā jau rakstīju. Cita starpā, aizmirsu vakar pierakstīt, ka labi pasargātas mežastrazdu ligzdas VAR saglabāties vairāk kā 3 gadus. Man pašam viens pierādījums stāv dārzā, katrs var atbraukt apskatīties - ligzda ir būvēta pirms 6 gadiem un izskatās kā "pērnā", jo atrodas zem šķūņa jumta pārkares. Piedevām - tajā vispār nekad netika iedētas olas, izvesti mazuļi - tikai uzbūvēta gatava ligzda. Cilvēkam, kas to nezina, te nu ir pierādītā ligzdošana atlanta periodā tikai spriežot pēc vecas ligzdas, ja LL pazīmi lieto bez papildus informācijas. No otras puses, man ir zināmas vismaz 2 mežastrazdu ligzdas (abi melnie), kurās putni ligzdoja un sekmīgi izveda mazuļus atkārtoti arī nākamajā gadā. Tā kā nekas nav akmenī cirsts un aicinu visus būt piesardzīgiem pazīmju izvēlē.


Bekuvecis 26.aprīlis, 15:28

Bikiņ paķērcu, taču turu īķšķi! :-) Turklāt silti iesaku (arī Gaidim!) neatlikt savas atradnes apmeklējumu uz rudens pusi. Manējā pie Krimuldas bija pilnā plaukumā jau 22. maijā! Bet par "diez vai" iesaku kontaktēties ar komenta autori pa tiešo, jo DabasDatos viņa ir visai reti.


Ivars L. 26.aprīlis, 13:11

"Ķērc" vai "neķērc", saceros vai nē, jāpārbauda jau tik un tā.:))) Un tomēr jautājums, kāpēc šobrīd diez vai H.aurantiacus (pēc kādām pazīmēm vai citiem apsvērumiem), paliek atklāts.


dziedava 26.aprīlis, 11:57

O, paldies, gandrīz palaidu garām sveicienu! :))


Bekuvecis 26.aprīlis, 10:22

Ir U.craterium, turklāt nebūt ne vecas. Tikai dažas, šķiet, ir bijušas iepriekš mehāniski apskādētas.


Bekuvecis 26.aprīlis, 10:17

Negribu "ķērkt", tomēr dikti sacerēties uz atkārtotu izaugšanu nevajadzētu. Saku no paša pieredzes ar šīs sugas atradumu pie Krimuldas, kurš bija uz svaigas, tātad barības vielām bagātas kritalas...


dziedava 26.aprīlis, 10:09

Varētu būt veca krātera urnula??


Ivars L. 25.aprīlis, 22:55

Kāpēc diez vai? Doma pārbaudīt, protams, ir, tikai rudenī. Šobrīd tās atliekas ir zemē un pilnībā sadalījušās.


baibar7 25.aprīlis, 22:33

Būs vien taisnība par racējblakti. Secinājums man pašai - laiks atgriezties pie kukaiņu atpazīšanas, nevis tik ļoti praktiskajā virzienā strādāt. :)


Ansis 25.aprīlis, 22:19

Šķiet Kobus magnolija - Magnolia kobus


maariite 25.aprīlis, 22:09

o! paldies! šo tikai sausu pazinu :)


Inga S 25.aprīlis, 21:53

Oi! Liels paldies!


dekants 25.aprīlis, 21:30

Man pie MMS pierakstīts, ka "Ligzdas ārpusē parasti nav zaļās sūnas". Tādēļ ar nesapratu. Paldies!


forelljjanka 25.aprīlis, 20:58

Nebūs melnais,būs vienkārši-erickiņš!;)Paps!:D


forelljjanka 25.aprīlis, 20:55

Melluķis jau vienīgais kas tādos apjomos krāmē sūnas, olas jau ar atpazīstamas.Ja nav pieredzes,baigi forši aprakstīts un ir olu bildes mūsu pašu Latvijas lauku,Latvijas mežu putni.Dziedātājstrazdam olas gaiši zilas,ar retākiem tumšiem raibumiņiem,nu un obligātais praulu tapsējums,izskatās kā filca cepure,pelēkajam ir tāds dubļu,mālu tapsējums,bet praktiski nav sūnu,plukšķim sūnas izslēgtas, nav nekāda oderējuma.Sila neesmu atradis!;) Nu un,olas visiem dažādas.


forelljjanka 25.aprīlis, 20:41

Nebūs gan,tas ir me.me.strazds!;)Dziedātājstrazds pamazām maina ligzdošanas paradumus,tomēr ne jau tik dulli!;)


forelljjanka 25.aprīlis, 20:33

Viestur, palasi savus pirmos komentārus,kuros apstrīdēji pazīmes LL lietošanu pērnajām ligzdām!Interesanti,kā un kāpēc Tu(nevis es kas iepriekšējos atlantos pildīja šofera un asistenta funkcijas muterei)nepamanīji ,ka ir tādas būtiskas izmaiņas(vai nekorekts tulkojums)jaunajā atlanta metodikā? Vai tikai neesi autors?;)


dekants 25.aprīlis, 20:31

Vai šis būs dziedātājstrazds? Man šķiet īpatnēji, ka zem balkona un tas izklājums nešķiet tik izcementēts.


forelljjanka 25.aprīlis, 20:19

Tātad metodikā punkts:LL atrasta šajā gadā lietota ligzda (pamesta, izpostīta vai izvesta ligzda, kurā bijušas olas) vai olu čaumalas- jāmaina uz : = atrasta lietota ligzda (pamesta, izpostīta vai izvesta) vai olas čaumalas (ligzda lietota vai ola izdēta PĒTĪJUMA PERIODA ROBEŽĀS).Pie kam VAI olu čaumalas(ja ziņotājs spējīgs pēc tām noteikt sugu),nevis čaumalas ligzdā un arī pamesta ligzda,tātad ne obligāti ar olām. Andra 7+ variants nav slikts,tomēr ar atrunu,ka ir pārliecība- dziedošie T NAV migrējoši(plukšķi,zilrīklītes,žubītes,ziemas žubītes un t.t.) Divas dienas gan,manuprāt ,būs par īsu.


Ansis 25.aprīlis, 20:18

parastā vāverastīte (Leucodon sciuroides)


Wiesturs 25.aprīlis, 20:14

JJ, mums nav jāizgudro jauns velosipēds. Eiropas Atlanta pazīmes tika radītas un izdiskutētas jau pirms 30 vai cik tur gadiem, un LV tās ir lietotas pēc tam n-tajos vietējos atlantos (no kuriem lielākajā daļā pats arī esmu piedalījies). Jautājums šeit it tikai par to, vai visi pazīmes un ligzdošanas pierādīšanas pakāpes vienādi labi izprot un pareizi pielieto (acīm redzams, ka ne), jo atšķirībā no viena otra agrākā atlanta, ELPA sakarā masveidīga tautas izglītošana nav veikta un esošajā instrukcijā atbildes uz visādām niansēm nav iespējams atrast. Ir normāli, ka tie cilvēki, kuri pirmo reizi iesaistās Atlanta tipa datu vākšanā, lieto nepareizas pazīmes - tam vajadzīga prakse. Bet pēc visa spriežot rādās, ka nenāktu par ļaunu arī zināma kalibrācija pieredzējušāko kadru starpā. Atbildot uz jautājumu par olām ārpus ligzdas - LO vai LL sanāk loģiski pēc būtības. Olas/čaumalas bez ligzdas jebkurā gadījumā ir pierādīta ligzdošana, ligzda bez olām - tikai ticama. Atrastu izšķīlušos/izēstu čaumalu gadījumā var labi lietot LL. "Ligzdošana" Atlanta izpratnē = vairošanās, tā kā analoģija ar sievu stāvoklī nav nemaz tik tālu no patiesības. Kā zināms, ar uzbūvētu māju un nopirktu gultu nepietiek, lai tiesā neapgāžami pierādītu, ka Tev ir bērni :DD Runājot par, piemēram AU - piekrītu, ka tā varbūt nav labākā pierādītas ligzdošanas pazīme, tajā pat laikā atkal runājot analoģijās - ja degtu māja, kurā palikuši bērni, nevienam garāmgājējam nerastos šaubas, kāpēc citiem jātur tēvu un māti aiz rokām un kājām, lai tie neskrietu iekšā paši viņus glābt. AL - lietots mazbērnu podiņš, izzžauti autiņi u.tml. blakus lietas arī var nepārprotami liecināt par bērnu esamību mājā, neredzot pašus bērnus. Jā, protams, stingri ņemot tikai LO, LM un RM ir pilnīgi drošas pazīmes (pēdējā pat jau drusku slidena, jo to nereti lieto jau pārāk lielu mazuļu gadījumā, kas var būt aizblandījušies tālu no ligzdošanas vietas), bet saprāta robežās var izmantot arī šādus blakus pierādījumus, tikai katram pašam kritiski jānovērtē, vai tiešām tie apliecina, ka konkrētajā novērojumā ir runa par olām vai mazuļiem. Ja tas tā nav vai nav pietiekami droši, vai vnk. pietrūkst iespēju, zināšanu utt. u.t.jpr., lai novērtētu - tad pareizāk ir lietot zemākas ticamības pazīmes, kas vismaz nebūs melots.


dekants 25.aprīlis, 19:43

Pazīme "LL" ELPA projektā lietojama, ja ligzda ir tikusi lietota šī atlanta (pētījuma perioda) robežās (no 2013. gada).


forelljjanka 25.aprīlis, 19:40

95 % ticamība!;)


Rallus 25.aprīlis, 19:37

Man gan ir jautājums: vai atlanta darba grupa vai kāds cits ir pārcentušies un ierakstījuši: LL – atrasta ŠAJĀ GADĀ lietota ligzda (pamesta, izpostīta vai izvesta ligzda, kurā bijušas olas) vai olu čaumalas. vecajā atlantā bija: = atrasta lietota ligzda (pamesta, izpostīta vai izvesta) vai olas čaumalas (ligzda lietota vai ola izdēta PĒTĪJUMA PERIODA ROBEŽĀS) kas pats svarīgākais - tieši tas pats ir minēts Eiropas ligzdojošo putnu atlanta metodoloģija (kurai ar šiem rezultātiem būs jāatskaitās): 1. Used nest or eggshells found (occupied or laid within PERIOD OF SURVEY) Tātad vecās mežastrazdu ligzdas, peļkājīšu un ķauķu - šobrīd pilnīgi visas būs derīgas, ja var atpazīt. Kopš 2013.gada nez tās būtu saglabājušās, Tieši tas pats attiecas par pazīmju interpretāciju un salīdzinājumu ar iepriekšējo periodu atlantiem. Skaidrs, ka vajag uzlabojumus un balstīt uz jaunām zināšanām. Britiem un ASV ligzdojošiem atlantiem ar T atzīmē arī tad, ja izej maršrutu pa kvadrātu un bija 7+ dziedoši tēviņi - tātad sadalītas teritorijas (čuņčiņiem, žubītēm u.c.), britiem ir minēts, ka vairāk nekā divu dienu novērošana vienā vietā kvalificējas kā T. Somiem ir stingrāka versija (līdzīgi kā Viesturs aizstāv) - http://atlas3.lintuatlas.fi/background/indices - Pamata vienprātība ir, bet šie visi ir diskutējami jautājumi. Tas, kas minēts arī Eiropas ligzdojošo putnu atlantā - noslēgumā ir svarīgs eksperta ziņojums, kas arī balstās uz iespējamu, ticamu vai pierādītu ligzdošanu. Skaidrs, līdz tam jāievāc maksimāli kvalitatīvs materiāls. Ja ir ieviesti noteikumi - nekas netraucē tos aprakstīt garāk tīmekļa vietnes instrukcijā. Tomēr vienprātības visos jautājumos arī te nebūs.


forelljjanka 25.aprīlis, 18:25

Un vēl,ja ligzdošanu pierāda olu esamība,pazīmes AL un AU automātiski pāriet pie ticamas ligzdošanas,jo AU lieto pieļaujot,ka putns aizvilina no ligzdas vai mazuļiem,ja tas būtu skaidri redzams lietotu RM,LM,LO,savukārt AL lieto ,ja jebkādu iemeslu dēļ nav noskaidrots,vai noskaidrojams ka ir pazīme LM,LO. Nobeigumā,mans ieteikums:vai nu pie LL un G piezīme-šajā vai iepriekšējā gadā-,vai arī pie ticamas ligzdošanas jauna pazīme PL-pērnā ligzda.Es drīzāk par pirmo variantu,jo jauna pazīme visu pamatīgi sarežģīs.


forelljjanka 25.aprīlis, 17:57

Vienkārši jānodefinē kas ir par pamatu pierādītai ligzdošanai un viss.Tā ir LIGZDAS esamība,vai tā ir OLU esamība.Jeb, pārliekot uz cilvēku pasauli,es dzīvoju Latvijā,ja man ir miteklis un pieraksts tajā,vai arī sievai obligāti jābūt stāvoklī!:DD Ja tā ir olu esamība,kāda pazīme jālieto,ja ola ir,bet ligzda nav,tā bieži gadās meža pīlēm(un tās nav no ligzdām izvazātas olas),esmu to novērojis piem.arī pļavas tilbītei. Savukārt,ja ligzdas esamība,jāņem vērā ļoti būtiska lieta -pērnā ligzda,kas vairums gadījumos pierāda konkrētas sugas ligzdošanu,vai ligzdošanas meģinājumu atlanta apsekošanai noteiktajā periodā,un nav paliekama ne zem vienas no esošajām pazīmēm,gan G gan LL ir ŠAJĀ GADĀ uzbūvēta vai lietota.Var protams pērno ligzdu ignorēt,tas nu tā,kā lemsiet,tā būs!;)Tikai cik apsekotos kvadrātos paliks zvirbuļvanagu,turdu,mazo,trispirkstu un c.dzeņu novērojumu ar ļoti augstu ticamību,ka tie tur ligzdo???Manis pēc kaut vai kā ticama ligzdošana...Ne zvirbuļvanaga,ne Turdu ligzda nesaglabājas 2-us gadus,savukārt dzeņa dobuma vecums ir elemantāri nosakāms.


sandrux 25.aprīlis, 17:49

Paldies :)


dekants 25.aprīlis, 17:11

Paldies Viestur par komentāriem. Šie noteikti ir jāsaglabā un jāapkopo! Piekrītu Tev, jo būtībā ir tikai trīs pazīmes - Iespējama, Ticama un Pierādīta ligzdošana. No šīm arī jāvadās un sākumā sev jāprasa kurā kategorijā novērojums ietilpst. Ja tas ir zvirbulis ciemā, tad tā ir ticama ligzdošana, ja tas ir stārķis ligzdā, tad tā ir ticama, ja divi stārķi - ļoti ticama, bet aizvien tikai ticama. Pierādīta ligzdošana ir tieši tas - 100% pierādīta. Par pierādītu ligzdošanu nedrīkstētu kļūt 99% ticama ligzdošana. LL arī ir pierādīta, bet piekritīšu, ka ne stārķim vai citām ilglaicīgajām ligzdām. Stārķu ligzdu uzskaites projektā, ja ir divi stārķi bija ligzdā, tad tā bija Apdzīvota Ligzda, tādēļ saprotams, kāpēc to turpina izmantot atlantā. Taču ja uzdodam jautājumu vai divi stārķi ligzdā ir pierādīta ligzdošana, tad galvu likt ķīlā gan neviens neriskētu. Pajautāšu atlanta darba grupai un došu ziņu.


maariite 25.aprīlis, 15:58

saplacinātā eksīdija? vai dziedzerainā? ja zinātājiem nav slinkums, būtu jauki, ja izskaidrotu atšķirību. :)


maariite 25.aprīlis, 15:55

gliemežu skrejvabole Cychrus caraboides


Aigars 25.aprīlis, 15:27

Gredzenots 5.05.2013. tur pat.


Ansis 25.aprīlis, 13:48

Varētu būt zilganais naudulītis - Noccaea caerulescens (syn. Thlaspi alpestre); cik nu var saprast no foto - augam veselas piezemes lapas, un ziedkopas krāsa. Derētu kāds labāks foto, lai labāk redzētu piezemes un stublāja lapas. Pie mums uzskata par ļoti retu adventīvu sugu, bet Igauņiem skaitās vietējā, viņu Sarkanās grāmatas suga, augot Hīumā un Harju apriņķi, kadiķu pļavās, kaļķainā augsnē.


Bekuvecis 25.aprīlis, 10:30

Melanoleuca brevipes. Agri - parasti uzrodas maijā vidū vai tml.


Diāna 25.aprīlis, 10:29

Šis ekspemplārs ir ļoti vecs, un es teiktu, ka tas diez vai ir Hapalopilus aurantiacus. Ar Hapalopilus ir vienkāršs tests - uzpilinot KOH šķīdumu, krāsa no oranžas mainās uz skaisti violetu. Testam var paņemt nelielu paraudziņu un tad pārbaudīt.


gunne 25.aprīlis, 10:00

Vanags piefiksēts caur logu, mājas ZA pusē. Sastapu vanagu pie mājas vizmaz 3 reizes, jo tas uzglūnēja sīkajiem putniem pie barotavas. Bija 2 barotavas putniem ēkas Z un D pusēs.


nekovārnis 25.aprīlis, 08:55

Racējblakts Tritomegas bicolor, ar šīm divām man ar vienmēr jūk:)


dziedava 25.aprīlis, 08:27

Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum - mitrās vietās, t.sk. pie upēm, bieži


baibar7 25.aprīlis, 08:12

Krustziežu vairoglbats Eurydema oleracea


Wiesturs 25.aprīlis, 00:34

Varbūt ar. Sākumā arī pats domāju par sporu vācelītēm, bet tad sāku skatīties, ka tās izskatās it kā iedūrušās kāpurā. Bet nu pieņemsim, ka tā.


Wiesturs 25.aprīlis, 00:10

Andri un Jāni, atrasta pērnā vai pat tekošā gada ligzda bez satura pārbaudes (vai citām ziņām par ligzdošanu) ir tas, kas tas ir - gatava, uzbūvēta ligzda, par kuru nav citas informācijas = G. Precīzi atbilst šai pazīmei. Nav korekti vienmēr censties likt augstāko pazīmi. Korekti ir domās (ja pazīmes zināmas no galvas) vai sarakstā iziet pazīmēm "no apakšas", sākot ar zemāko, un likt pirmo visprecīzāk atbilstošo. Jā, tieši tā - tas ir Ligzdojošo putnu atlants, un pierādīta ligzdošana nenozīmē tikai ligzdas uzbūvēšanu, bet arī šīs ligzdas izmantošanu "ligzdošanai" (vienalga - sekmīgai, vai ne) - vārdu latviešu valodā diemžēl ir tik, cik viņu ir. Izlasiet vēlreiz ticamās ligzdošanas pazīmju aprakstus - tur ir runa par pāriem, pārošanos, ligzdām, ligzdvietām un teritorijām, bet NE par olām, mazuļiem un ar tiem saistītajām putnu uzvedības pazīmēm, kas tad ir īstie ligzdošanas pierādījumi augstākajā pakāpē. Lai ligzdošana tiešām būtu pierādīta, ir jābūt olām vai mazuļiem - bet ne vienmēr tos jāredz tieši, tāpēc eksistē arī tādas pazīmes kā AU, JB u.tml., kas netieši norāda uz olu vai mazuļu klātesamību - arī pazīmes AL un LL jāskatās tikai un vienīgi šajā kontekstā, nevis mehāniski pēc apraksta. Tāpēc nav pareizi lietot šīs pierādītās ligzdošanas pazīmes gadījumos, ja konkrētajam novērojumam visprecīzāk atbilst ticama ligzdošana, pat ja "kopējais konteksts" vai citi tamlīdzīgi subjektīvi vērtējumi liecina, ka putni kvadrātā ligzdo. Ir taisnība, ka situācijas ir dažādas un nereti ir grūti atrast precīzi atbilstošāko pazīmi, bet vismaz atbilstošo ticamības līmeni jau nu var izvēlēties pareizi, necenšoties to mākslīgi uzskrūvēt augstāku, nekā par to liecina reālais novērojums. Šādas radošas atkāpes no metodikas tikai padara dažādu novērotāju datus nesalīdzināmus un, kad pienāks tas laiks, vēl vairāk apgrūtinās jau tā smago darbu ELPA datu apkopotājiem.


dziedava 24.aprīlis, 23:40

Kāpēc sagāžas, nezinu, bet suga noteikta pareizi! :)


dziedava 24.aprīlis, 23:38

Nokarpavedienu usnejai ir sīki sānzari, šī ir smalka, gara, bez tādiem sānzariem. Domāju, ka smalkmatainā briorija Bryoria capillaris


baibar7 24.aprīlis, 22:59

Es teiktu, ka nekas nav apsēdis. Apakšpusē sporu vācelīte no sūnām, uz kāpura plēksne no sporu vācelītes.


Wiesturs 24.aprīlis, 22:27

Vai ir kāda ideja, kas to kāpuru ir apsēdis (pievienoju otru bildi ar palielinājumu)?


baibar7 24.aprīlis, 22:09

Izskatās, ka varētu būt.


laaga 24.aprīlis, 22:07

Paldies! Bet diez ir tik droši, ka var likt sugu novērojumam?


Wiesturs 24.aprīlis, 21:56

Šis būtu ābeļu ziedu smecernieks?


Vīksna 24.aprīlis, 21:37

Arī stārķis netālu bija ligzdā, bet varbūt nobildēšu.Arī tur apkārt nodedzināta zāle.Mums ne tikai indē zemnieki vēl vairāk, bet arī dedzina visās malās kūlu, pat no pagasta speciālisti ap attīrīšanas iekārtām( sevi jau nesodīs), drīzāk kādu pensionāru vai trūcīgo apliks ar dubulto nodokli par to, ka saglabājis dabu.


Ilze_Sa 24.aprīlis, 21:32

Šai vajadzētu būt - Nokarpavedienu usneja. Tā liekas pēc gūgles izpētes un citiem DD ziņojumiem.


Ilze_Sa 24.aprīlis, 21:27

Šī ir tā - sārtā bezlape.


Inga S 24.aprīlis, 21:21

Paldies!


forelljjanka 24.aprīlis, 21:17

Gaišais ķauķis.


mazais_ezis 24.aprīlis, 21:09

Hmm.. kāpec man bildes sagāžas uz sānu, telefona vaina vai DD


forelljjanka 24.aprīlis, 20:36

Tieši tā,piezīmēs vienmēr ierakstu -pērnā ligzda! Nevienu no pazīmēm,uzsveru-NEVIENU nevar 100 % aprakstīt,ielikt nepārkāpjamos rāmjos!!!Daži piemēri :1.Mājas baloža cālis mājas bēniņos,nelidojošs-LM? RM?Vells zin kurā kaktā viņš izperēts.2.Uz Lieknu dambja atrodu paugurnieka olu,lapsa nospērusi,tomēr pametusi,aiznesu ,nolieku atpakaļ ligzdā(starp citu kaut ko arī izperēja),ja nu ligzda tukša,es ielieku olu būs LO ??? LL? :DD Mazā zīriņa mamma staigā pa smilšu sēri,pakaš,pakaš,ieriktējas-G???:D V? Tā var dzejot par jebkuru pazīmi .Visu nosaka katra mūsu zināšanas par konkrēto putnu sugu,un ja ir pieredze un pārliecība,liek pēc iespējas augstāku pazīmi. Nekur jau nav vispār nodefinēts kas ir apdzīvota ligzda,manuprāt,tā ir ligzda(vai ligzda dobumā,daudzām kaijām tārtiņiem tā ir bedrīte augsnē)kurā dzīvo putni,tikko būs pirmā ola būs LO,tikko tā plaisās -LM! Un vēl,saliec kopā V ar U un automātiski būs AL,jo AL nav TIKAI perējoši putni,tie ir arī putni,kas pielido ligzdai vai aizlido no tās,un putnu uzvedība vai citas pazīmes(piem.kaļķojums zem plēsīgo putnu ligzdām)liecina ,ka tā ir apdzīvota ligzda. Galu galā,tas ir Ligzdojošo putnu atlants,nevis Sekmīgi ligzdojošo putnu atlants!;)


vigulis 24.aprīlis, 20:11

Konkrētais apodziņš šajā vietā man ir "pastāvīgais klients", kurš nāk uz provocēšanu un ar lielu ticamību "tur rūpi" par savu teritoriju. Tādēļ uzliku augstāku pazīmi, lai gan pirmreizējās situācijās ar pūcēm lietoju "D". Attiecībā uz teritoriālo uzvedību (pūces, dzeņi) mana saprašana ir tuva Jāņa aprakstītajai, taču to parasti nelietoju, ja vien nav kādi īpašāki apstākļi. Paldies par detalizēto diskusiju par pazīmju lietošanu, un droši vien vietā ir ieteikums potenciāli strīdīgos gadījumos izmantot iespēju atstāt kādu paplildu piezīmi.


gunitak 24.aprīlis, 19:26

Acainais raibenis


Rallus 24.aprīlis, 18:43

Atlanta mērķis ir pierādīt ligzdošanu un konstatēt, kur un kas ir izplatīts. Ja braucot pa kvadrātu redzu piecas vecas vārnu ligzdas, dučiem vārnu, kas dažādās vietās ķērc, barojas, lidinās. Lieku augstāko pazīmi - LL. Nedomāju, ka tas ir pārvērtēts, un būtu piesardzīgi jāliek G (jo visas ligzdas būtu pamestas, iesāktas, bet nelietotas), jo situācija un konteksts ļauj uzņemties atbildību par šādu pazīmi. Ne ik reiz Tad man nav jāuzlien koka galotnē vecam bērzam, lai konstatētu, vai tur viņa sēž. Vienmēr to esmu licis arī vecajām strazdu ligzdām - tā ir lietota ligzda, kā gan lai citādi to nodēvē?


dziedava 24.aprīlis, 18:27

Vou, tad jau riktīgi daudz!! Man tik vien ar bij kā 2, ko nobildēju ;)


forelljjanka 24.aprīlis, 17:56

Viestur,tas ir tikai skaidrojums kā TU saproti pazīmi AL!;)


forelljjanka 24.aprīlis, 17:44

Niedru lija izskatās!;)


Mari 24.aprīlis, 17:40

Vai,... neienāca pat prātā viņus skaitīt! :D Bet es pieliku vēl vienu miglas bildi, kur aptuveni redzams sporogonu blīvums, un ja rēķina, ka tā vecā kritala bija apaugusi ar straussūnu apmēram 1m (varbūt pat 1,5m) garumā, tad pieticīgi rēķinot, vismaz kādi 30 - 40 varētu sanākt :)


laaga 24.aprīlis, 17:33

Varbūt kāds spēj noteikt lidoni pēc šīm necilajām bildēm? Paldies!


laaga 24.aprīlis, 17:28

Manai upes tilbītei ar vispirms savilkās līdzība lidojumā ar zivju dzenīti, ar atšķirību, ka balta no apakšas. Šī mani ieraudzījusi apmetās atpakaļ aiz likuma. Bet kad vēlāk krastā rakājoties ieraudzīju, bija skaidrs, ka tā pati lidotāja vien bija


dziedava 24.aprīlis, 17:02

Paldies! :)


dziedava 24.aprīlis, 16:59

Tad jau šī šķiet bagātākā zināmā sporogonu atradne, vismaz dabasdatos! :)) Cik sporognu tai pudurītī bija?


Mari 24.aprīlis, 16:43

Protams, ka ziņkārības dēļ es vienu šķipsnu izravēju un uz salvetes tapa foto :) Ja vien neesmu kļūdījusies ar pašu sūnu, tad sporogoni noteikti pieder tam sūnu pudurim ... . Citur gan sporogonus nemanīju, kaut gan straussūnu tur netrūka, bet varbūt cītīgāk vajadzēja apskatīt, nav jau tā, ka tie sporogoni gluži acīs duras :)


Laimeslācis 24.aprīlis, 16:43

Tilbītes :)


Laimeslācis 24.aprīlis, 16:43

Izskatās pēc upes tibītes


Wiesturs 24.aprīlis, 16:39

Varu piekrist, ka tiešām daudziem putniem var pieņemt, ka tie ligzdo gandrīz katrā kvadrātā, bet, ja mēs tā pieņemam, tad kāpēc mēs vispār tagad te vācam datus Atlantam? Ieķeksējam laimīgi, ka ligzdo, un slēdzam to bodi ciet. BET, ja tomēr gribam korekti pēc metodikas VISÄM sugām, tad jābūt arī stingrākiem pret sevi un sava novērojuma izvērtēšanu arī biežajām sugām. Jā, pazīmes AL aprakstā ir viss pateikts - novēroti perējoši putni vai putni, kas pielido/aizlido no ligzdas UN, BET TIKAI TAD, ja ir vēl citas pazīmes, ka ligzdā notiek perēšana/mazuļu barošana, un ligzdu "apdzīvojošie" putni tiešām ir perējoši putni. Tas ir tas, ko mēģināju uzsvērt - ja nav šādu papildus pazīmju (uzvedība, kaļķojums utt.), tad AL lietot nav korekti. Dzērve, kas slepus aizlavās, protams, ir papildus pazīme, kas liecina, ka tāpat vien viņa tur ligzdā nesēž (bet varbūt to var tulkot kā aizvilināšanu? Tad tā ir cita pazīme - arī pierādītai ligzdošanai). Attiecībā uz Sintijas pieminēto žagatu, tā arī ir pazīme, kaut gan pārmēru uztrauktas no ligzdas izlēkušas žagatas gadījumā tikpat labi var lietot arī pazīmi AU. Attiecībā uz ligzdā "guļošiem" stārķiem, perējošām vārnām, žagatām u.c. es arī lietoju AL - tas ir adekvāti un atbilst pazīmes aprakstam. Stāvošs stārķis ligzdā gan nav AL. Tikpat labi tas var būt vientuļnieks vai (divu stāvošu putnu gadījumā) neperējošs pāris. Bez papildus pierādījumiem tā pilnīgi noteikti ir pazīme "V" vai "G" - putns(i) reāli apmeklē potenciālu ligzdošanas vietu vai būvē/papildina ligzdu, bet nav pierādījumu, ka tam ir pāris, vai pārim ir olas/mazuļi. Kā zināms, ir vientuļnieki, kas nesagaida pāri, vai pāri, kuri nesadēj olas. Ja nav citu tiešu vai netiešu pierādījumu (stārķim mazuļu gadījumā tas pats kaļķojums, piemēram) - ligzdošana ir, protams, pat ļoti TICAMA, bet ne PIERÄDīTA. Varbūt biežajām sugām tas kādam var likties pārmēru skrupulozi, bet Atlantā visas sugas ir vienlīdzīgas, un nav absolūti nekāda objektīva iemesla vienas vērtēt gaužām stingri, bet citas tajā pašā laikā "laist pa vieglo", jo "visi jau tāpat zina, ka tas tā ir". Tā mēs tikai agri vai vēlu atkal varam nonākt pie analogām situācijām kā kādreiz ar zaļo/pelēko dzilnu, ka tagad neviens vairs nepateiks, kurā brīdī zaļā kļuva reta, pelēkā - bieža u.tml.


dziedava 24.aprīlis, 16:23

Marita, - vai tika pārbaudīts, ka sporogoni auga tieši uz straussūnas, ne kādai citai sūnai?


Mareks Kilups 24.aprīlis, 16:02

forši! atrodi ligzdu!!


forelljjanka 24.aprīlis, 15:50

http://putni.info/Regulus%20ignicapilla. ;)


Ansis 24.aprīlis, 15:47

Visticamāk gaišā šķībvācelīte (Plagiothecium laetum), spriežot pēc kopskata un taisnajām vācelītēm. Tā parasta suga mežos uz koku stumbru pamatnēm.


Sintija Martinsone 24.aprīlis, 15:25

Viestur, es arī baltajiem stārķiem, kas atrodas ligzdā (vienalga - sēž vai stāv), rakstu pazīmi AL. Vakar, piemēram, ejot garām žagatas ligzdai Daugavgrīvā, no tās izlaidās žagata, un ilgi un dikti mani "lamāja". Ja nebūtu redzējusi, ka izlaižas no ligzdas, rakstītu U, bet šajā gadījumā arī lietoju pazīmi AL. Kas tad tas cits ir, ja ne apdzīvota ligzda? Prātā nenāca speciāli līst pie ligzdas, lai pārliecinātos, vai tur ir olas.


forelljjanka 24.aprīlis, 15:12

Viestur citēju AL pazīmes:novēroti perējoši putni vai putni,kas pielido ligzdai vai aizlido no tās,un putnu uzvedība vai citas pazīmes(piem.kaļķojums zem plēsīgo putnu ligzdām)liecina ,ka tā ir apdzīvota ligzda. Manuprāt ,ļoti sakarīga un saprotama pazīme!Piektdien pat,redzu bebrainē dzērve nokāpj no ligzdas un sakņupusi,kā viņas to parasti dara,kājām dodas prom.Nu nelīdīšu es pētīt(smidzināja tobrīd vēl sīks lietutiņš)olas tur vai cāļi,vai tukša,fiksi tinos uz pretējo pusi,tā ar bebraini kārtīgi neizpētot ,tik vien cik ormaņa un dumbrcāļa balsi uzsvilpu. Par LL piekrītu daļēji,var jau viņu ieziņot iepriekšējā gadā(neviena turda ligzda nesaglabājas 2 gadus;)),tikai,priekš kam tāda ķēpa,+ kāpt pie katra vārnveidīgā ligzdas lai noskaidrotu ligzdošanas sekmes(Vai Latvijā maz ir kāds kvadrāts kur šamie neligzdo?)Datu šķirotājiem pietiek jau ar sējas zosu ,garkakļu,baltvēderu un c.pāriem piemērotos biotopos.


felsi 24.aprīlis, 14:14

Paldies, sapratu!


felsi 24.aprīlis, 14:12

Nu slikta dāma, spoguļus nenēsāju. Centīšos ievērot Jūsu dotos padomus.


dekants 24.aprīlis, 13:26

nē, nē šī ir nesaprotama kļūda :) "N" bija uz lauka Un vispār tā bija kuitala


Wiesturs 24.aprīlis, 13:10

"Teritoriālu uzvedību" var attiecināt arī uz vienreizēju novērojumu, ja, piemēram, novērots teritoriāls konflikts starp 2 tēviņiem. Nosacīti varbūt to varētu arī attiecināt uz apodziņu, kas mēģina aizdzīt iebrucēju (novērotāju, kurš viņu provocē) savā teritorijā. Pareizāk gan tomēr būtu, ja vien apodziņš tiešām visā nopietnībā "nedod pa ķobi", izprovocētus/neprovocētus dziedošus putnus tomēr likt kā "D". Nav īsti korekti mākslīgi paaugstināt ligzdošanas ticamības pakāpi, ja tas nav droši. Ja runājam par pazīmēm, tad man daudz nelādzīgākas liekas tomēr pazīmes AL un LL. "LL" daudzi nepareizi lieto, ja ierauga pērnās ligzdas (vārnām, žagatām, dziedātājstrazdiem u.c.) neievācot tuvāku informāciju. Šādos gadījumos, ja vairāk nekas nav par ligzdu zināms, kā tikai fakts, ka ir bijusi ligzda, ir korekti lietot pazīmi "G". "LL" var lietot, ja tiešām pierādīts ligzdošanas process, resp., ka ligzda arī ir izmantota - tajā ir olu čaumalas vai mazuļu spalvu makstis, vai tā ir nomīcīta, piemēslota un ir skaidrs, ka mazuļi ir bijuši. AL ir vēl draņķīgāka pazīme, kura nekad nav bijusi pietiekami izskaidrota arī metodikā. Nemaz nerunājot par to, ka tā NAV attiecināma uz dobumperētājiem, kuriem ir speciāli domāta pazīme "V" gadījumiem, kad putns vai pāris apmeklē dobumu, bet nav citu norāžu, kas tajā dobumā ir iekšā, šī pazīme ir tāda, uz kuras paslīd kāja daudziem arī citos gadījumos, kur būtu jālieto zemākas ticamības pazīmes (V, G, P u.tml.). Faktiski vienīgās puslīdz drošās situācijas, kurās varētu lietot AL ir tad, kad ir redzama ligzda ar tajā guļošu (uzsveru - guļošu, ne stāvošu) putnu, kurš nepārprotami silda vai nu mazuļus vai olas, bet nav iespējams noskaidrot - ko tieši. Atsevišķos gadījumos varbūt var būt cita apstākļu kombinācija, kas netieši liecina, ka ligzdā tiešām ir olas vai mazuļi, bet bez šādiem netiešiem pierādījumiem AL lietot gadījumos, kad putni tikai apmeklē ligzdu (stāv tajā u.tml.) - nevar. Diemžēl, laiku pa laikam paskatoties DD ienākošos novērojumus, ir redzams, ka to nereti neievēro pat viens otrs atlantu lietās pieredzējis novērotājs. Faktiski, manuprāt, pareizi būtu šīs pazīmes lietošanas gadījumos piezīmju laukā vienmēr pierakstīt, kas tieši ir redzēts, lai pēc tam tiem, kas izvērtēs ELPA datus būtu vieglāk tikt skaidrībā, vai šī tiešām slidenā pazīme ir lietota korekti.


forelljjanka 24.aprīlis, 12:58

Spriežot pēc satelītattēla,tuvākais lietuvaiņa biotops drīzāk ir Salenieku purvs kur notiek izstrāde(ir dzirdēti gadījumi par iespējamu ligzdošanu purvos ar izstrādi),bet tas ar tā,aiz matiem pavilkts!;) Saldus apkaimē vienīgais putvs kur lietuvainis ligzdošanas sezonā ir sastopams ir Stūru purvs,ligzdošanu gan es apšaubu.


dziedava 24.aprīlis, 11:56

:)


Bekuvecis 24.aprīlis, 11:49

Ko nu īpaši starot :-), vairs jau nav nekāds superdižais retums - tik tiešām jau 10.atradne (ja Tukuma 1936.g. un mūsdienu ir viena un tā pati) un bezmaz katrā jaunajā - pa vair. desmitiem augļķermeņu. Būtu droši pārceļama no Sarkanās gramatas 0.kategorijas (izzudušās sugas) vismaz 1.kategoriju vai pat uz 2.kategoriju. Tikai - nav kas pārceļ...


dziedava 24.aprīlis, 10:44

Nu par šo novērojumu Bekuvecis būs starā :)) Toverīšu sarkosoma Sarcosoma globosum: http://www.senes.lv/species/sarcosoma_globosum.htm 10. atradne Latvijā?


zemesbite 24.aprīlis, 10:44

Paldies!:)


Laimeslācis 24.aprīlis, 09:59

Paldies!


roosaluristaja 24.aprīlis, 09:23

Hmm, negribas, protams, piekasīties, bet vai tiešam šāds ar mežu apaudzis purvelis, ko ieskauj l/s zemes, būt ligzdošanai piemērots biotops lietuvainim??


MJz 24.aprīlis, 00:21

Ar šo nebūs tik vienkārši. Daudz ko izsaka galvas un knābja forma. Bet šīs bildes nav diezko pateicīgas detalizētai pētīšanai. 2.bildē izskatās, ka knābis ir slaids un piere slīpa, kas vairāk velk uz Kanādas zosi. Pēc izmēriem gan mazāka par sējeni. Varbūt var izvilkt B.c.parvipes.


roosaluristaja 23.aprīlis, 23:53

Principā hibrīdi starp melno un sarkano kliju eksistē. Nezinu gan, cik reāli tādus ir sastapt dabā. Tik izplatīta lieta ka hibrīdi starp mazo un vidējo ērgli noteikti nav.


roosaluristaja 23.aprīlis, 23:49

pavasara drojenīte


forelljjanka 23.aprīlis, 23:19

Atradu es novērojumu tepat DDatos,tur no kārtējā nedaeksponētā JPG mēģināts kaut ko izvilkt,izvilkts pa gaišu,daļa krāsu tai trokšņu putrā vienkārši pazudušas...;) Ja par tiem portugāliem,vells viņ zin kas apstrādē tur ar to kadru darīts,izskatās,arī baltā balanss kruķīts,simt punkti gaišināts,varētu gan būt no RAW,ir tur links arī uz pavisam normālām melnajām klijām.Vienvārdsakot,ko tikai cilvēki ar krāsu nobīdēm redzē,monitoros,fotoaparātu uzstādīumos nedabū gatavu!:D Kā jau ne vienreiz vien esmu rakstījis,no dzeltenās līdz priežu stērstei ir divi peles klikšķi fotošopā!;)Man Dabā vēl ne reizi nav gadījies šaubīties,kas tā par kliju,sarkanā vai melnā,var jau būt,pienāks tāds brīdis,ņemšu savus vārdus atpakaļ...Un vispār,kā ar hibrīdiem?;) :D


roosaluristaja 23.aprīlis, 22:41

Loģiski, ka lielākā daļa no viņiem ir teritoriāli. Apodziņiem gan eksistē arī klenderi, kurus ne vienmēr ir vienkārši atkost. Tomēr, ja skatāmies stingri pēc metodikas, vienreizējs novērojums nevar būt "teritoriāla uzvedība" atlanta izpratnē pēc definīcijas. Mani tas personīgi īpaši neuztrauc, tik, kā to datu analizētāji vēlāk interpretēs?


CerambyX 23.aprīlis, 22:28

Skatos, ka iepriekšējais links uz Svētes putna bildi nestrādā (kārtējais i.m.g iztrūkums) - te pareizais: http://ej.uz/milvus Tā kā 6 'pirksti' pirksti, plats spārns, ne īpaši šķelta aste?


forelljjanka 23.aprīlis, 21:51

Tā jau it kā irkā Tu raksti tomēr,pagaišgad plēšputnu un pūču seminārā Gaidis ar Andri teica,ka jebkuri svilpojoši apoģeļi uzskatāmi par teritoriāliem,sliecos viņiem piekrist,un ne tikai apoģeļu sakarā,bungojoši dzeņi,jebkuri dziedātājputni kuriem jūtama teritorijas "turēšana" t.i.dziesmu kari un konflikti uz viņiem vien zināmās teritorijas robežas,galu galā visi vistveidīgie izņemot paipalu,cekulzīlītes(ir man lērums vietu kur zinu,pat kurā kokā šis mani sagaidīs,gadu no gada;)).Savukārt ir sugas ar kurām jābūt ļoti piesardzīgam,tie ir visi kas dzied migrācijā.Grūti arī ar visparastākajām sugām,kā lai pasaka čunčiņš tas pats kas pirms nedēļas?:D No otras puses,vai tad varētu rasties šaubas,kāds no 30 todien dzirdētajiem tomēr ir teritoriāls!:DD


CerambyX 23.aprīlis, 21:37

Skujkoku ligzdu koskngrauzis (Rhagium inquisitor)


CerambyX 23.aprīlis, 21:36

Jā, kājas tumšas u.c. - būs augļkoku :)


CerambyX 23.aprīlis, 21:33

Ķērpis Cetraria (=Vulpicida) pinastri


CerambyX 23.aprīlis, 21:33

Tā kā lapgrauzis Oulema sp.


CerambyX 23.aprīlis, 21:32

Mārīte Anisosticta novemdecimpunctata


roosaluristaja 23.aprīlis, 21:05

"teritoriāla uzvedība" - manuprāt ir mulsinošākā un pārprotamākā atlanta pazīme. Ja pareizi atceros, tur bija jākonstatē putns atkārtoti ar vismaz nedēļas starpību. Kā tad šeit izpaudās apodziņa teritoriālā uzvedībā vienā konkrētā dienā ceļā malā??


forelljjanka 23.aprīlis, 20:53

Sapratu es savu kļūdu,iedomājos kaut kā ,ka izmēri norādīti tikai tam bumbulim,bet jāņem tak vērā arī "stari"! ;)Tomēr agrāk redzētās(pasen gan)liekas bija lielākas.


forelljjanka 23.aprīlis, 20:48

Mainu statusu uz (T),jo šodien atradās precīzi turpat kur pirms nedēļas.Uz provokāciju tā baigi nepavilkās,lēkā dzied un barojas,ierauga zeltgalvīti un momentāli padzen,tērpies Jetijā staigāju šim pakaļ vairākas stundas,riņķo pa kokiem 2-10 m augstumā,uzdzied,uzēd,beigās sadomāju uzspēlēt zeltgalvīti,reakcija bija momentāla,uzboza cekulu un pielidoja īsai fotosesijai(pirms tam gan tapa lērums kadru tāpat),ja sagaidīs M-potenciāls ligzdotājs!Šogad gan sārtgalvīši laikam taisa lielo invāziju,jābūt vēl!!!Otro putnu nepārbaudīju,nebija vairs laika.


Bekuvecis 23.aprīlis, 20:18

Drīzāk būs pavasara sārtlapīte (Entoloma vernum). Pretstatā priežu čiekursēnei tā ir indīga... Bet, lai sugu noteiktu droši, ar šiem foto ir par maz.


Bekuvecis 23.aprīlis, 19:48

Priekš zemeszvaigznēm tās ir nevis maza/sīka, bet gan liela/vidēja! :-) Būs vien parastās Geastrum fimbriatum (syn. G. sessile). Ņemiet vērā, ka tas ir pērnās un tādēļ izskatās drusku citādi nekā svaigas. P.S. Tagad senes.lv ir fotoilustrēti apraksti visām Latvijā puslīdz sastopamajām (t.i. vairāk nekā 1 reizi) zemeszvaigznēm, vienīgi superretā G.triplex ir bez foto. Sezonas gaitā apraksti tiks būtiski paplašināti.


W 23.aprīlis, 19:39

Paldies!


Bekuvecis 23.aprīlis, 19:37

Pērnās Panellus stipticus.


Bekuvecis 23.aprīlis, 19:34

Dāmai arī uz mežu parasti līdz ir spogulītis! ;-) To var pabāzt sēnei apakšā un tā nobildēt lapiņas, sēni pat nenogriežot! Ka šī bijusi lapiņsēne, tāpat ir skaidrs, jo bekas aprīlī neaug. Tikai kādas bija tās lapiņas?


zemesbite 23.aprīlis, 19:11

Augļkoku raibenis?


asaris 23.aprīlis, 18:05

Būs tomēr žubītes tēviņš, nevis svilpis.


asaris 23.aprīlis, 18:00

Meža zosis


gunitak 23.aprīlis, 17:38

Šiem gulbjiem nav numuru.


CerambyX 23.aprīlis, 15:27

Kaņepītis


CerambyX 23.aprīlis, 15:01

Atgriežoties pie šī novērojuma - te interesants foto un komentāri par melno kliju Portugālē: http://www.birdforum.net/showthread.php?t=323327 Tādu jau gan varētu dabā mierīgi ar sarkano kliju sajaukt... Atmiņā arī man palicis viens cits dīvains sarkanās klijas novērojums, ko toreiz ar aizdomām pētīju, bet neko gudru neizdomāju: Svētes laukos 25.04.2014 (Grīnerte, Bojāre). Foto te: http://www.latvijasputni.lv/images/thumbnails/images/stories/jaunumi2014/_8886_klija.jpg Ar tāds dīvains putns.


Ilze_Sa 23.aprīlis, 15:01

Jā, nudien, uz sitiena nevarējām atcerēties, pirmā doma bija par Laimes palēcīte. Tagad salīdzināju, tiesa. paldies.


dziedava 23.aprīlis, 11:13

Pēc man pieejamiem datiem tieši pie Veģiem un pie Režām ir diezgan daudz dižozolu samērīts, bet pa vidu nekā zināma nav! Varētu būt jauns! :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 11:13

Ne, ne, itā ir kaņepene Mercurialis perennis


roosaluristaja 23.aprīlis, 10:31

blīvguma cīrulitis.


Mareks Kilups 23.aprīlis, 09:15

lieliski! jāčeko vēlāk.


Inga S 23.aprīlis, 00:33

Super!!


iljazik 23.aprīlis, 00:33

Lasiocampa quercus larva


roosaluristaja 22.aprīlis, 23:10

upes tilbīte.


Jānis Ķuze 22.aprīlis, 23:07

Melnais erickiņš


patigunta 22.aprīlis, 22:48

Paldies:)) Vismaz atpazinu, ka tās ir vaboles:))


CerambyX 22.aprīlis, 22:25

Kāds viens Meligethes ģints spīdulis tur it kā ir jā, bet pēc foto līdz sugai tie ir principā nenosakāmi radījumi. Vēl tur vismaz viens gludvaboles (Phalacridae dzimta) īpatnis - iespējams Olibrus sp.


forelljjanka 22.aprīlis, 21:45

Tas ir nevis mazā bet sīkā!:D Skatos es lērumu bilžu un vispār nevienu līdzīgu neatrodu!:(


visvaldis.s 22.aprīlis, 20:53

Skaisti!


forelljjanka 22.aprīlis, 20:52

Neko par šitām nezinu,nevarētu būt mazā?;)


roosaluristaja 22.aprīlis, 20:24

Zinātne prasa upurus:) Reizēm nevajag žēlot ari vienīgo.


felsi 22.aprīlis, 20:08

Apakšā lapiņsēne, kā vienīgo negribēju nogriezt


roosaluristaja 22.aprīlis, 19:30

Lielais piekūns. Ad.


zemcha 22.aprīlis, 15:26

Paldies!Ja nebūtu paspējis nofotografēt, droši vien pats pie sevis nodomātu, ka man rādās! ;o)


dekants 22.aprīlis, 14:47

Suga precizēta. Tas bija čuņčiņš.


žubīte 22.aprīlis, 13:36

Pagājušajā gadā sāku pastiprināti pievērst uzmanību Stāmerienas ezeram,šogad jāturpina,jo pavisam nejauši uzzināju kad vietējie braukājot ar laivu uz ūdenī iekrituša koka esot redzējuši paliela izmēra bruņurupuci gozējamies saulītē.Arī mans tētis stāstīja kad Kalnienā zivju dīķos nereti peldējuši zivju pūšļi.Lai gan laiciņš jau pagājis cerības ieraudzīt purva bruņurupuci ir visai reālas.


nekovārnis 22.aprīlis, 12:37

Pēc šī novērojuma ievietošanas un visiem komentāriem zem tā par iespējamo purva bruņrupuča populāciju Latvijā man izveidojies šāds priekšstats: Latvijas apstākļos purva bruņrupucim ir svarīga ūdens temperatūra, tādēļ vasarās tas izvēlas seklas ūdenstilpnes: bebru dīķus, platus lēni tekošus grāvjus un cits ātri un vienmērīgi uzsilstošas vasarošanas vietas. Tas varētu izskaidrot kādēļ makšķernieks ar bruņrupuci nesatiekas. Tādās bebrainēs cilvēkam nav ko meklēt un ja kāds tomēr ieklīst, tad pārvietoties tajās neizbiedējot visu dzīvo apkārt ir praktiski neiespējami. Ziemošanai šāda vieta ir par seklu, tādēļ bruņrupucim jādodas uz dziļākām ūdenstilpnēm. Parasti šāda migrācija notiek pa dabiskiem ūdensceļiem un rāpšanās pāri ceļam ir drīzāk ārkārtējs gadījums. Uģa (CerambyX) ievietotajā saitē uz apkopojumu norādīts, ka bruņrupuča ēdienkarti sastāda gliemeži līdz 90%, pārējais citi bezmugurkaulnieki un to kāpuri. Vardes un zivis tādas uzkodas vien ir. Tas liecina ka neliela bruņrupuča populācija badā īsti nomirt nevar:) Nu jā, pēc šīs diskusijas esmu no skeptiķa pārtapis par piesardzīgu optimistu:)


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts