Vecgada vakars ir īpaša diena daudziem cilvēku tūkstošiem, kuri vieglu uztraukuma trīsu sabiedrībā gaida šo nelielo gadumijas brīnumu. Stundām ritot, rosola smaržā tīts, šampānieša glāžu šķindoņas un laba vēlējumu pavadīts ierodas arī ilgi gaidītais Jaunais gads. Paies kādas dažas dienas un vairākums cilvēku būs atgriezušies savā ierastajā dzīves ritmā. Taču ne visi. Ir neliela grupa ļautiņu, kurus 1. janvāris ietekmē nedaudz vairāk kā citus - reizēm pat ļoti smagi. Nē, šis nebūs stāsts par tiem, kuriem ir izdevies pamatīgi pārsvinēties Jauno gadu - šis būs stāsts par cilvēkiem, kuri ir krituši Janvāra putnu vērošanas kārdinājumā. Par cilvēkiem, kas 1. janvāra rītā domā nevis par glāzi ūdens, bet par to kura būs viņa pirmā putnu suga Jaunajā gadā - pelēkā vārna vai lielā zīlīte?
Ritvara Rekmaņa janvārī novēroto putnu foto kolāža (šeit attēls nedaudz lielākā izmērā).
Labi, metīsim liriku nedaudz pie malas - kas tad janvārim ir tik ļoti atšķirīgāks, ka putnu vērotāji speciāli veido tieši janvārī redzēto putnu sarakstu? Jūnija putnu saraksti kaut kā šādu popularitāti nav ieguvuši. Atbilde droši vien slēpjas tajā apstāklī, ka, skatoties gada šķērsgriezumā, ziemas mēnešos Latvijā uzturas salīdzinoši vismazāk putnu sugu. Droši vien ka kādus dažus gadu desmitus atpakaļ zināšanas par šiem ziemotājiem bija visai trūcīgas, taču laika gaitā ornitologiem un putnu vērotājiem kļuva aizvien interesantāk uzzināt kādas sugas un kādā skaitā pie mums uzturas ziemas mēnešos. Un tā soli pa solim, šāda ziemotāju meklēšana ir pārvērtusies par tādu tradicionālu "sacensību" - kurš janvārī ieraudzīs vairāk putnu sugu! Vārdu "sacensība" lieku pēdiņās, jo, lai arī iegūtos sarakstus var sarindot pēc to garuma, tomēr galvenā "Putnu janvāra" pievienotā vērtība ilgo gadu gaitā būtiski nav mainījusies - joprojām tā rezultātā tiek iegūti daudz interesanti un reizēm pat unikāli novērojumi par putniem ziemotājiem Latvijā. Tāpat jāatzīmē, ka gara saraksta savākšanā galvenie priekšnoteikumi ir - brīvs laiks, nedaudz lieka nauda, veiksme un, protams, arī zināšanas un katram, kurš janvārī izdomā vērot putnus, šo četru komponenšu savstrpējā attiecība ir atšķirīga - līdz ar to šos sarakstus nemaz nav tā korekti salīdzināt. Taču ja nu tomēr salīdzinam, tad 2013. gada janvāra "rangs" izskatās lūk šādi:
Ritvars Rekmanis |
108 |
Uģis Piterāns |
107 |
Andris Avotiņš jun. |
92 |
Māris Jaunzemis |
88 |
Gaidis Grandāns |
87 |
Mārtiņš Briedis |
86 |
Kristaps Vilks |
76 |
Andris Klepers |
72 |
Dāvis Drazdovskis |
71 |
Edgars Laucis |
68 |
Ilze Bojāre |
68 |
Mareks Kilups |
65 |
Igors Deņisovs |
59 |
Sandis Laime |
56 |
Ainars Mankus |
54 |
Ivars Brediks |
54 |
Mārcis Tīrums |
53 |
Ieva Mārdega |
52 |
Kopumā sarakstus virs 50 sugām iesūtīja 18 cilvēki (spiežot uz novērotu sugu skaita, var apskatīt precīzu katra cilvēka sugu sarakstu sistemātiskā secībā, bez pasugām), bet pašu garāko sarakstu šajā janvārī sīvā cīņā izdevās iegūt Ritvaram Rekmanim ar visai iespaidīgu "ciparu" - 108, kas ierindojas visu laiku garāko janvāra sarakstu galvgalī (Kārļa Millera 2012. gadā iespētais rekords - 114 sugas - gan paliek nepārspēts). Tikai par vienu sugu atpalika šo vārsmu autors - šī spraigā "cīņa" attēlota grafikā zemāk. Kā redzams, mēneša šķērsgriezumā abi saraksti ir pildījušies visai līdzīgi un mēneša pēdējās dienās pat ir bijis neizšķirts rezultāts - līdz brīdim, kad Rekmanis ar baltpieres zosi 31. janvārī nosvēra svaru kausus savā labā. Kā sacīt jāsaka - cīņa līdz pēdējiem metriem.
Ja pievēršas galvenajai janvāra vērtībai - dažādiem interesantiem putnu novērojumiem, tad, neskatoties uz to, ka šis bija tāds visai tradicionāls janvāris (drīzāk auksts nevis silts. Katrā ziņā ne tik "tropiski" silts kā 2012. gada janvāra pirmā puse), var droši teikt, ka šis janvāris bija pilns ar šādiem novērojumiem! Bet sāksim vienkārši ar apkopojumu - kopumā šajā janvārī tika konstatētas 130 sugas (127 sugas iesūtītajos sarakstos + 3 sugas ziņotas www.latvijasputni.lv), kas arī ir gana daudz. Šeit ir aplūkojams KOPĒJAIS SARAKSTS - sistemātiskā secībā un secībā pēc sugu novērošanas biežuma. Kā ir redzams, tad ir bijušas tikai 20 sugas, kuras izdevās novērot visiem, kuri iesūtīja sarakstus. Ja pieskaita vēl sugas, kuras iztrūka tikai vienā no sarakstiem, tad to skaits pieaug jau līdz 35 sugām.
Bet mums jau tās parastās sugas varbūt tik ļoti neinteresē - interesantāki jau ir tie retie ziemotāji! Un ja, skatās sarakstu no otra gala, tad tur tiešām g.k. ir ļoti interesantas un vērtīgas sugas. Pa vienam novērojumam: mazā polārkaja (2. novērojums Latvijā!) gaišais ķeģis (reti Latvijā), Stellera pūkpīle (34. novērojums Latvijā), ragainais dūkuris (reti ziemas mēnešos), pelēkā pīle (10. novērojums ziemas mēnešos), reņģu kaija (reta ziemotāja), vistilbe (grūti konstatējama ziemotāja). Šajā kompānijā gan nedaudz ārā lec mednis un urālpūce, kas pie mums ir samērā parasti nometnieki piemērotos biotopos - taču katru sugu novēroja tikai viens cilvēks. Ja skatās tālāk sugas, kuras parādās vairākos sarakstos, tad tur joprojām ir daudz kas interesants - pelēkvaigu dūkuris, pļavu čipste, peļkājīte, sila cīrulis, lauku cīrulis, Kaspijas kaija, ausainais cīrulis, lapzemes stērste (reti ziemotāji), Svītrainā pūce, Lielā polārkaija (reti Latvijā), ziemeļu svilpis (reti Latvijā, bet šogad izteikta invāzija - arī janvārī parādās veselos 8 sarakstos) un tad vēl kaudzīte it kā parastāku ziemotāju, kas varbūt citos gados būtu ne mazāk interesanti kā daži iepriekš nosauktie - lauku balodis, purva piekūns, lielais piekūns, lauku piekūns, kalnu ķeģis, dziedātājstrazds, dumbrcālis, lielais dumpis, niedru stērste u.c. Nu galīgi nevar sūdzēties! Grūti gan tagad tā salīdzināt ar citiem gadiem, bet, piemēram, starp 2004., 2006. un 2008. gadiem augstākais kopējais sugu skaits bija 124 sugas 2008. gadā. Tā ka visticamāk, ka šis gads arī janvārī kopēji novēroto sugu rangā atrodas kaut kur TOPā - iespējams piekāpjoties netipiskajam 2012. gada janvārim.
Tā lūk! Tagad mirklis atpūtas un drīz jau sāksies putnu pavasara migrācija, kas noteikti liks puntu draugiem nemierīgi dīdīties savās sēžamvietās. Ne spalvas!
Uģis Piterāns, Dabasdati.lv