Šobrīd aktīvie lietotāji: 316 Šodien ievadītie novērojumi: 52 Kopējais novērojumu skaits: 333433
Jums ir viesa statuss
Rakstu arhīvs
2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pirmo reizi Latvijā ar raidītāju aprīkots pieaudzis jūras ērglis
Pievienots 2013-05-09 13:49:16

Šī gada februāra sākumā pirmo reizi Latvijā ESTLAT programmas projekta „Ērgļi pāri robežām" ietvaros ornitologs Jānis Ķuze ar raidītāju aprīkoja pieaugušu jūras ērgli. Putni ar raidītājiem tiek aprīkoti ar mērķi pētīt to teritoriālo uzvedību gan ligzdošanas, gan ziemošanas sezonas laikā.

Jūras ērgļa aprīkošana ar raidītāju ir īpaša vairāku iemeslu dēļ. Putns, kas tika aprīkots ar raidītāju, ir tikko pieaudzis tēviņš (šogad paliks piecus gadus vecs), kas nozīmē, ka tas ligzdošanu ļoti iespējams sāks jau šajā sezonā, līdz ar to ir labas iespējas iegūt datus nevis par putna migrācijas ceļiem laikā līdz ligzdošanas vecuma sasniegšanai, bet gan tā teritoriālo uzvedību jau ligzdošanas laikā. Jauno putnu pārvietošanās ir pētīta vairāku projektu laikā, gan Somijā, gan tepat Igaunijā, ESTLAT projekta ietvaros. Jaunajiem ērgļiem raidītājus piestiprināt ir salīdzinoši vienkārši - tas tiek darīts ligzdā, īsu brīdi pirms ērgļi sasniedz lidotspēju, tomēr jārēķinās ar to, ka ievērojama daļa putnu iet bojā, nesasnieguši ligzdošanas vecumu, līdz ar to samazinās iespēja iegūt datus par ērgļu pārvietošanos jau laikā, kad tie uzsāk ligzdošanu.

Pieaugušus ērgļus ar raidītājiem aprīkot ir ievērojami grūtāk - līdz šim tas Baltijas valstīs darīts tikai reizi. Pērn Igaunijā raidītāju saņēma putns, kas savārdzis noķerts uz ūdens Somu jūras līcī. Pēc atlabšanas tas ir atbrīvots, tomēr neilgi pēc tam kritis par upuri malumednieku šāvienam. Veselu, spēcīgu putnu noķeršana ir ļoti sarežģīta un tādēļ nav brīnums, ka projekta laikā gan Latvijā, gan Igaunijā šis process līdz pirmo rezultātu sasniegšanai prasīja gandrīz gadu. Jūras ērglis tika noķerts no slēpņa pie ērgļu ziemas barotavas, kas jau vairāk nekā desmit gadus tiek uzturēta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Noķertais ērglis ir gredzenots, līdz ar to mums ir zināma tā izcelsme - putns gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gada jūnijā, rajonā starp Dobeli un Saldu. Par šī putna turpmākajiem pārvietošanās ceļiem ziņosim Dabasdati.lv!



Barotavā tiek nogādāta barība.


Slēpnis, kas izmantots ērgļu gredzenu nolasīšanai, kā arī putna noķeršanai.


Ērglis brīdi pirms raidītāja saņemšanas.


Ērglis ir aprīkots ar raidītāju un atbrīvots.

Līdz šim Latvijā un Igaunijā ar raidītājiem aprīkoto putnu migrācijas ceļiem un gaitām var sekot līdzi putnu migrācijas kartē.

Informācija tiek publicēta par putnu pārvietošanos laikā ārpus ligzdošanas sezonas.

 

Jānis Ķuze, Maija Ušča, Latvijas Dabas fonds

Foto: Agris Krusts

 

Komentāri
Pēdējie novērojumi
Cygnus columbianus bewickii - 2016-09-25 IevaM
Phylloscopus inornatus - 2016-09-25 Latvju_zēns
Circus aeruginosus - 2014-06-16 Vabale
Aquila pomarina - 2014-06-16 Vabale
Turdus philomelos - 2014-06-16 Vabale
Lanius collurio - 2014-06-16 Vabale
Vanellus vanellus - 2016-09-25 putnologs
Accipiter nisus - 2014-06-17 Vabale
Lullula arborea - 2014-06-17 Vabale
Muscicapa striata - 2014-06-17 Vabale
Tringa ochropus - 2014-06-17 Vabale
Passer domesticus - 2014-06-17 Vabale
Dendrocopos minor - 2014-06-17 Vabale
Pernis apivorus - 2014-06-17 Vabale
Linaria cannabina - 2014-06-17 Vabale
Crex crex - 2014-06-17 Vabale
Acrocephalus scirpaceus - 2014-06-17 Vabale
Motacilla alba - 2014-06-17 Vabale
Lanius collurio - 2014-06-17 Vabale
Streptopelia decaocto - 2016-09-25 maariite
Clangula hyemalis - 2016-09-25 Lienek
Vespa crabro - 2016-09-25 Acenes
Egretta alba - 2016-09-25 putnologs
Grus grus - 2016-09-25 putnologs
Cygnus olor - 2016-09-25 putnologs
- 2016-09-24 Vīksna
Haematopus ostralegus - 2016-09-25 Mareks Kilups
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-25 Mareks Kilups
Podiceps cristatus - 2016-09-25 putnologs
Cygnus olor - 2016-09-25 putnologs
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Hirundo rustica - 2016-09-25 putnologs
Cygnus olor - 2016-09-25 putnologs
Podiceps cristatus - 2016-09-25 putnologs
Cygnus olor - 2016-09-25 putnologs
Laetiporus sulphureus - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Hypomecis roboraria - 2016-09-24 Vīksna
Cygnus olor - 2016-09-25 putnologs
Podiceps cristatus - 2016-09-25 putnologs
Bucephala clangula - 2016-09-25 putnologs
Cygnus olor - 2016-09-25 putnologs
- 2016-09-24 piedabas
Prunella modularis - 2016-09-25 Rallus
Prunella modularis - 2016-09-25 Rallus
Anthus trivialis - 2016-09-25 Rallus
Glaucidium passerinum - 2016-09-25 Rallus
Troglodytes troglodytes - 2016-09-25 Rallus
Capreolus capreolus - 2016-09-25 Rallus
Prunella modularis - 2016-09-25 Rallus
Phylloscopus collybita - 2016-09-25 Rallus
Phoenicurus ochruros - 2016-09-24 bišudzenis
Turdus iliacus - 2016-09-24 bišudzenis
Strix uralensis - 2016-09-24 bišudzenis
Strix aluco - 2016-09-24 bišudzenis
Glaucidium passerinum - 2016-09-24 bišudzenis
Rallus aquaticus - 2016-09-24 bišudzenis
Dryocopus martius - 2016-09-24 bišudzenis
- 2016-09-24 Līga Strazdiņa
Passer montanus - 2016-09-24 gunitak
Fulica atra - 2016-09-24 gunitak
Anas platyrhynchos - 2016-09-24 gunitak
Turdus pilaris - 2016-09-24 elektrolitr
Turdus merula - 2016-09-24 elektrolitr
Pieris brassicae - 2016-09-23 eidisss
Parus major - 2016-09-24 elektrolitr
Cyanistes caeruleus - 2016-09-24 elektrolitr
Poecile montanus - 2016-09-24 elektrolitr
Corvus corax - 2016-09-24 elektrolitr
Corvus cornix - 2016-09-24 elektrolitr
Egretta alba - 2016-09-24 elektrolitr
Ardea cinerea - 2016-09-24 elektrolitr
Anas crecca - 2016-09-24 elektrolitr
Anas acuta - 2016-09-24 elektrolitr
Anas platyrhynchos - 2016-09-24 elektrolitr
Anas penelope - 2016-09-24 elektrolitr
Cygnus olor - 2016-09-24 alexborzenko
Fulica atra - 2016-09-24 alexborzenko
Macroglossum stellatarum - 2016-09-24 kurmis2370
Podiceps cristatus - 2016-09-24 alexborzenko
Certhia familiaris - 2016-09-24 alexborzenko
- 2016-09-24 W
Anas strepera - 2016-09-24 elektrolitr
Cygnus olor - 2016-09-24 elektrolitr
Vanessa atalanta - 2016-09-24 elektrolitr
Troglodytes troglodytes - 2016-09-24 alexborzenko
Lutra lutra - 2016-09-24 Igors
Garrulus glandarius - 2016-09-24 Igors
- 2016-09-24 W
- 2016-09-24 W
Aegithalos caudatus - 2016-09-24 Igors
Periparus ater - 2016-09-24 Igors
Turdus pilaris - 2016-09-24 eksperts 3
Pluvialis squatarola - 2016-09-24 Igors
Parus major - 2016-09-24 alexborzenko
Accipiter nisus - 2016-09-24 eksperts 3
Poecile palustris - 2016-09-24 alexborzenko
Corvus corax - 2016-09-24 eksperts 3
Passer montanus - 2016-09-24 eksperts 3
Aegithalos caudatus - 2016-09-24 alexborzenko
Larus marinus - 2016-09-24 alexborzenko
Anthus trivialis - 2016-09-24 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2016-09-24 eksperts 3
Corvus cornix - 2016-09-24 eksperts 3
Mergus merganser - 2016-09-24 alexborzenko
Buteo buteo - 2016-09-24 eksperts 3
Lymnocryptes minimus - 2016-09-24 dekants
Anthus cervinus - 2016-09-24 dekants
Galerida cristata - 2016-09-24 dekants
Aythya marila - 2016-09-24 dekants
Netta rufina - 2016-09-24 dekants
Pluvialis apricaria - 2016-09-24 dekants
Falco columbarius - 2016-09-24 dekants
Strix aluco - 2016-09-24 dekants
Rallus aquaticus - 2016-09-24 dekants
Acrocephalus scirpaceus - 2016-09-24 dekants
Nucifraga caryocatactes - 2016-09-24 dekants
Dryocopus martius - 2016-09-24 dekants
Glaucidium passerinum - 2016-09-24 dekants
Phoenicurus phoenicurus - 2016-09-24 dekants
Ficedula parva - 2016-09-24 dekants
Anthus petrosus - 2016-09-24 dekants
Branta bernicla bernicla - 2016-09-24 dekants
Corvus monedula - 2016-09-24 eksperts 3
Larus ridibundus - 2016-09-24 alexborzenko
Sturnus vulgaris - 2016-09-24 eksperts 3
Poecile montanus - 2016-09-24 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2016-09-24 alexborzenko
Garrulus glandarius - 2016-09-24 eksperts 3
Anthus trivialis - 2016-09-24 Rallus
Dryocopus martius - 2016-09-24 Rallus
Dendrocopos minor - 2016-09-24 Rallus
Hirundo rustica - 2016-09-24 Rallus
Acer platanoides - 2016-09-24 apse
Calidris alpina - 2016-09-24 alexborzenko
Trichia decipiens - 2016-09-24 Vīksna
Pica pica - 2016-09-24 eksperts 3
- 2016-09-24 Vīksna
Fringilla coelebs - 2016-09-24 eksperts 3
Perdix perdix - 2016-09-24 AinisP
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Fistulina hepatica - 2016-09-24 Vīksna
Buteo lagopus - 2016-09-24 Edgars Smislovs
Gomphidius glutinosus - 2016-09-24 Edgars Smislovs
- 2016-09-24 Edgars Smislovs
- 2016-09-24 Edgars Smislovs
Exobasidium vaccinii - 2016-09-24 runagoze
Dendrocopos minor - 2016-09-10 vigulis
- 2016-09-24 sindi
Shizophyllum commune - 2016-09-24 sindi
Adalia bipunctata - 2016-09-24 sindi
- 2016-09-24 sindi
Carduelis spinus - 2016-09-24 DanaH
Fuligo muscorum - 2016-09-24 runagoze
Motacilla alba - 2016-09-24 DanaH
Pieris rapae - 2016-09-18 Matrus
Pieris brassicae - 2016-09-18 Matrus
- 2016-09-24 runagoze
Ardea cinerea - 2016-09-24 DanaH
Acer platanoides - 2016-09-24 sindi
Betula pendula - 2016-09-24 sindi
- 2016-09-24 sindi
Calidris minuta - 2016-09-24 DanaH
Limax maximus - 2016-09-24 sindi
Larus marinus - 2016-09-24 DanaH
Pluvialis squatarola - 2016-09-24 DanaH
Haematopus ostralegus - 2016-09-24 DanaH
Buteo buteo - 2016-09-24 Rallus
Phylloscopus collybita - 2016-09-24 Rallus
Buteo buteo - 2016-09-24 Rallus
Aegithalos caudatus - 2016-09-22 MoreOrLess
Periparus ater - 2016-09-23 MoreOrLess
Somateria mollissima - 2016-09-22 MoreOrLess
Nezināms
@ mazais_ezis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Ivars L. 25.septembris, 12:02

Palīdziet, lūdzu, noteikt šitam tauriņu sugu, ja vien tas ir iespējams.


Vīksna 25.septembris, 11:55

Esot gobu kokpūkaine (Hypsizygus ulmarius).


Vīksna 25.septembris, 10:22

Paldies !


Vīksna 25.septembris, 10:10

Tur superīgs mežs ar lielām kritalām, kādu ozolu.


dziedava 25.septembris, 08:22

Super novērojums, neredzēts! Gļotsēne tā nez vai būs. Aļģe? Sēne? Te vēl jādomā!


OKK 25.septembris, 00:40

Kaut gan, acainais sfings nebūs


dziedava 25.septembris, 00:39

Paldies! :)


OKK 25.septembris, 00:37

Ir ir tauriņa kūniņa, naktstauriņa, varētu būt sfingu dzimta, priežu vai acainais sfings.


Līga Strazdiņa 24.septembris, 23:12

Paldies!


dziedava 24.septembris, 22:19

Ir tāda sēne, kas brūkleņu lapas "pataisa" sarkanbaltas, - saucas brūkleņu eksobazīdija Exobasidium vaccinii. Citiem augiem ir līdzīgas eksobazīdijas, bet citas sugas - katra piemērojusies konkrētajam augam.


dziedava 24.septembris, 22:16

Priekš parastajām Trichia decipiens un Hemitrichia clavata dīvaini, ka nav redzami kātiņi, jo parasti tie tomēr ir saskatāmi, kas rada aizdomas par citu sugu, tomēr domāju, ka būs vien parastās. Abas minētās sugas šajā stadijā gandrīz neatšķiras, visvairāk tās atšķiras jaunas. Tagad būtu jāsagaida sporu stadija - Hemitrichia clavata izlien lielāks sporu mākonītis, Trichia decipiens - mazāks. Un ja tomēr nav ne viena, ne otra, tad sporu stadijā vajadzētu būt pavisam atšķirīgai un viegli nosakāmai formai :)


Vīksna 24.septembris, 22:06

Paldies !


dziedava 24.septembris, 21:35

Domājams, paciņu ragansviests


dziedava 24.septembris, 21:33

Parastais ragansviests


dziedava 24.septembris, 21:32

Gļotsēne Trichia decipiens


Ivars L. 24.septembris, 21:31

Varbūt bifeļādas samtbeka?


Ivars L. 24.septembris, 21:26

Varbūt lāču samtbeka.


dziedava 24.septembris, 21:21

Tu esi vnk fantastiska !!! Atrast sīku sēni kaut kur - nezin kur (bez precīzām koordinātām) - tūlīt pat uz pieprasījuma! Jautājums tagad kūniņu ekspertiem - tā taču ir tauriņa kūniņa, vai ne? :)


Vīksna 24.septembris, 19:54

Julitas sēne Pilsrundālē.


sindi 24.septembris, 16:38

Ticu, ka Tu zini labāk! :) Priekš manis tā joprojām ir tikpat kā ķīniešu ābece. Paldies!


nekovārnis 24.septembris, 16:28

Šī visdrīzāk Nicrophorus investigator. N.vespilloides vālīšu gali melni, N.vespillo stipri ieliekti mugurkāju stilbi.


Wija 24.septembris, 14:58

Paldies!


dziedava 24.septembris, 13:20

Šobrīd (septembrī) kāreiz tās sēnes sāk līst ārā, foto ir jaunas. Augustā meklēju, neredzēju. Pēc tam ilgi turās, līdz pat vasarai (redzēta jūnijā). Te ir tās attīstība, vēlāk galviņas paliek tumšākas, brūnas: http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=1579&ftips1=77


dziedava 24.septembris, 13:17

Dižskābaržu fleogena. Man prieks, ka laiku pa laikam kāds šo sugu ieziņo, jo es gribēju to par Gada sēni, bet mikologi neatbalstīja tādu sīko. Bet man tā šķiet Latvijā nenovērtēta suga - labi atpazīstama, raksturo labus mežus, ir gana reta, vairākās valstīs Sarkanajās grāmatās.


dziedava 24.septembris, 12:31

Tādas baltas žļurgainas koraļveidīgās sēnes, par kurām ir sajūta, ka tās pašas lāga nevar kājās nostāvēt, ir Clavulina rugosa. Konsistence šajā foto izskatās īstā, mani gan mulsina, ka šīs ir tik sazarotas, parasti zaru mazāk. Bet lentārijas gan tās visdrīzāk nav, jo lentārijas akurāt ir tādas cēlas un patstāvīgas, pieturēt neprasās. :)


dziedava 24.septembris, 11:46

Kaut kas uz sēnes Hypoxylon multiforme pusi, bet tā it kā telpiskāka, ne tik plakana, varbūt ir kas cits. Tām cietajām sēnēm uz kritalām ir daudzas līdzīgas sugas.


dziedava 24.septembris, 11:39

Skaists melns klājums :), parasti sanāk redzēt, kad sporas izkaisītas, un tad viss ir sarkans vai oranžs. Ja godīgi, atšķirību starp M. vesparia un M. floriformis īsti neesmu izpratusi. Viena no hipotēzēm ir sporu krāsa - floriformis oranžīgas, bet vesparia - koši sarkanas, šādā foto to tāpat nevar noteikt. Šīs ir vēl pētāmas sugas :)


sindi 24.septembris, 10:11

Paldies, Julita! :)


dziedava 24.septembris, 09:47

Nu man izskatās, ka var pieņemt, ka ir Hymenoscyphus monticola. Tālāk jau būtu jāskatās mikroskopiski. Šādas sēnes nav īpaši pētītas ne LV, ne arī, šķiet, citur tuvākajā apkārtnē. Katrā ziņā šis būs LV pirmais fiksētais šīs sugas novērojums.;) Vispār būtu vērts tādās slapjās vietās uz lapu koku kritalām papētīt, vai vēl kur tādas "podziņas" atrodas, kam kātiņš/apakšpuse nav vienā krāsā ar dzelteno cepurīti, bet gaišāks. Un censties foto uzņemt bez zibspuldzes, citādi grūti saprast. Toņu nianses sēnēm mēdz būt ļoti būtiskas. Tiesa, zinu, ka ne vienmēr aparāts atspoguļo tā, kā ir īstenībā, bet vismaz jāmēģina. :)


roosaluristaja 24.septembris, 08:46

parastā apmalpiepe.


Ivars L. 24.septembris, 01:38

Izskatās, ka ir adatiņas, nevis sašķēlušās poras. Vai tik tomēr nav kaut kas cits? Piemēram, ja tas ir uz apse, tad varētu būt Radulodon eriksonii.


sindi 24.septembris, 00:50

Un vēl vienu, ar tuvplānu no pirmās bildes.


sindi 24.septembris, 00:45

Tonis varbūt nedaudz izmainījies zibspuldzes ietekmē, tādēļ pievienoju vēl vienu bildi, kas ir uzņemta bez zibspuldzes. Vieta mitra, varētu teikt pat slapja - pats krasts, uzreiz blakus ir niedres un tālāk sākas ūdens.


dziedava 23.septembris, 22:55

Gļotsēne tā nav, ir sēne. Vispirms jautājums - tas oranžais tonis ir dabīgs vai izskatās kādu gaismas apstākļu ietekmē? Dzeltenas "podziņas" ar mazu kātiņu uz kritalām parasti pieņem kā sēni citronu bisporellu Bisporella citrina, bet nav tiesa, ka visas sīkās dzeltenās ir šī sēne, ir arī citas līdzīgas sugas. Šajā gadījumā domāju par sēni Hymenoscyphus monticola. Citronu bisporella visa ir vienmērīgi dzeltena, bet sēnei Hymenoscyphus monticola kātiņš ir gaišāks, kā te arī izskatās. Tai būtiski augt uz lapukokiem mitrās vietās. Bērzs puslīdz der (labāk gan patīkot ozoli), un blakus ir ezers. Bija mitra tā vieta?


dziedava 23.septembris, 19:25

Rīt kāreiz sola lietu


Vīksna 23.septembris, 18:53

Tad jau laikam būs jāpameklē. Vienīgi tagad pārāk sauss.


dziedava 23.septembris, 16:54

Tiesa, Latvijā zīdtauriņi droši vien nav, tāpēc būtu nepieciešams dabūt paraudziņu un noskaidrot, uz kā tad te īsti parazitē sēne :)


dziedava 23.septembris, 16:50

Pēc foto spriežot, man izdevies atrast vēl vienu jaunu Cordyceps sugu Latvijā - Cordyceps polyarthra, kam internetā foto biežāk ar syn. Paecilomyces tenuipes un Isaria tenuipes. Parazītiska sēne, kas parazitē uz tauriņu kūniņām. Spriežot pēc internetā pieejamās info, sēne tiek izmantota Ķīnas medicīnā: "Paecilomyces tenuipes is one of the famous Chinese medicinal entomopathogenic fungi that parasites in the lavae of silkworm.". Dānijā - 2 atradnes, Nīderlandē atzīmēta kā ļoti reta, 6 atradnes (no tām 5 pēc 1990 g.); ļoti lielajā Zviedrijas datubāzē nav minēta vispār. Mums interesējošā apkārtnē vairāk datus neizdevās atrast. Valdai Ērmanei - specuzdevums! :) Man ir ievākti eksemplāri, bet nezināju, ka tā ir parazītiska sēne, neesmu rūpīgi rakusies - vajadzētu dabūt paraudziņu ar visu kūniņu apakšā (un foto iesākumam ielikt Dabasdatos:) ). Pilsrundāles mežā, kur staigāju, šī sēne bija ļoti bieži !!! Agrāk, protams, neesmu redzējusi.


JDreimanis 23.septembris, 16:05

Kā kolēģis no blakustelpas ziņo - Baltkrievijā arī piefiksēts, šogad vismaz seši novērojumi https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1127878607251195&set=a.1110725265633196.1073741832.100000871989479&=3&theater


Ivars L. 23.septembris, 14:08

Paldies!


CerambyX 23.septembris, 12:23

Kāda no lielzvīņenēm. Latvijas sugu sarakstā it kā ir atzīmēta tikai Lepismachilis notata, bet nezinu vai šī dzimta maz ir tā nopietni pētīta - varbūt ir vēl kādas sugas, kas pie mums varētu būt. Kopumā gan droši vien nav īpaši bieži sastopams radījums - pats ko līdzīgu esmu tikai 3 reizes redzējis.


CerambyX 23.septembris, 12:11

Ok varbūt ar, ka 'dzejošana' droši vien bija epitets par spilgtu un piekrītu, ka tādam enigmātiskam radījumam kāds ir dievlūdzējs atvēlēt vien kādas dažas rindiņas kādā citā rakstā arī nebūtu pienācīgs veltījums, taču joprojām palieku pie viedokļa, ka 10 lapas zinātniskā žurnālā par 6 novērojumiem ir stipri par izvērstu. T.i. manā pirmajā komentārā es vairāk liktu uzsvaru uz 'grūti lasāms' - g.k. piņķerīgās angļu valodas dēļ un ļoti izstieptā izklāsta dēļ. Protams, ja jau recenzenti ir šādu rakstu izlaiduši cauri, tad ko tur daudz es varu teikt - iespēajms, ka neko nesaprotu no zinātniskiem rakstiem :) Bet nu, manuprāt, ja arī kādas jaunas sugas atradumam tiek veltīts atsevišķs raksts, tad tas var būt tikai kā 'Short note' 2lpp (max 4, ja klāt bildes un garāks literatūras avotu saraksts) garumā. Mēģināt izspiest no 6 atradumiem 'zinātnisku pētījumu' ar visām no tā izrietošajām sadaļām (materiāli un metodes, rezultāti, diskusija)... Kā redzams, tad varēt jau var, bet vai vajag? :)


dziedava 22.septembris, 20:51

Interesants skats uz koka stumbra. Tādas oranžas, kam augļķermeņi veidošanās stadijā, grūti noteikt. Pagaidām atstāšu nenoteiktu, vēlāk, kad būs vairāk laika, mēģināšu papētīt, kā tur īsti ir, varbūt var precizēt.


Martins 22.septembris, 20:34

Runājot par to vai dievlūdzēji ir maldu viesi vai pastāvīga populācija - maz ticams, ka pieagušas, apaugļotas mātītes veic simtiem kilometru pārlidojumus un sasniedz Latviju nevainojamā stāvoklī. Interesanti, ka šads jautājums - maldu viesi vai pastāvīga populācija - gadrīz NEKAD netiek apspriests atrodot jaunu vaboļu sugu Latvijai... Ādas krāsai ir nozīme! :)


Martins 22.septembris, 20:29

Nu nevaru atturēties no komentāra! Protams, ir labāki un sliktāki raksti, bet komentārs par "dzejošanu" utt. man nešķiet korekts. Šo rakstu ir recenzējuši un akceptējuši vairāki recenzenti, tostarp arī viens mūsu cienīts un godāts cilvēks. 10 lapas par 6 novērojumiem - laikā, kad cilvēki lasa citu viedokļus un pieņem tos, kā absolūto patiesību (bez faktu pārbaudes un savas analīzes) - nu tā... Tur ~5 lapas būtu jārēķina uz attēlu, karšu un žurnāla formatējuma rēķina. Labi dokumentēti pirmie novērojumi, manuprāt ir labāk, nekā 1 teikums par jaunas sugas atradumu - datums, vieta, eksemplāru skaits, atradējs un... ...viss. Bet OK, mēs esam dažādi - dažādi viedokļi! :)


CerambyX 22.septembris, 13:39

Tādu rakstu biju pat palaidis garām. Tas raksts gan tāds stipri "interesants" - varētu pat teikt, ka grūti lasāms. 10 lapas par 6 novērojumiem sadzejot ir jāprot :D Bet nu katrā ziņā tiešām pastāv pieņēmums, ka dievlūdzēji var pie mums nokļūt dabiskā veidā kā maldu viesi. Vai eksistē pastāvīga populācija? Kas to lai zin - tad vasaras pirmajā pusē jāatrod nepieauguši īpatņi :)


nekovārnis 22.septembris, 13:21

Paldies par saiti! Man šis ar bija pārsteigums, zināju, ka dievlūdzēji sastopami kaut kur Vācijas dienvidos, bet Latvijā...?:)


Nora 22.septembris, 12:43

Šajā rakstā guvu kādu skaidrību :) http://leb.daba.lv/082_KalninsEtall_2012.pdf


tomsendzins 22.septembris, 12:40

Nezināms taurenis.


Nora 22.septembris, 12:01

Par šo man pirmā dzirdēšana, ka Latvijā arī sastopami dievlūdzēji! Dabīgā ceļā ieceļojuši, vai no nebrīves izkļuvuši laukā?


kamene 22.septembris, 11:42

Paldies!


dziedava 22.septembris, 10:02

Droši vien arī šī tad ir samtainā onnija


dziedava 22.septembris, 10:02

Paldies! :)


Ansis 22.septembris, 09:37

Šī ir retāka suga - zilganā baltsamtīte


roosaluristaja 22.septembris, 07:54

Laikam jau egļu cietpiepe (Phellinus chrysoloma).


Vīksna 21.septembris, 22:17

Paldies ! Mums vairāk lapu koki, bet kur ir arī egles vecākas, nu jau vairākās vietās redzu, gan ne bieži.


roosaluristaja 21.septembris, 21:13

Manuprāt samtainā onnija. Dabā nav bijusi iespēja šo sēni redzēt, bet, spriežot pēc internetā pieejamajiem attēliem, vajadzētu būt.


Vīksna 21.septembris, 19:32

Apsveicu !


Fuatra 21.septembris, 18:16

varbūt kazeņu vērpējs


dziedava 21.septembris, 17:51

Vajadzētu būt sekstainajai Geastrum pectinatum, jo izteikts kātiņš zem galviņas


forelljjanka 21.septembris, 17:09

Tiešām pazīme R ?;)Stipri šaubos vai redzēji TO, kas tagad atbilst ELPA-a pazīmei R !:DD Ja nopietni,iet vaļā pillā sparā,vakar Stūrpurva apkaimē varēja dzirdēt 3 no viena punkta,tuvākais bija labi ja 100 m no manis.


dziedava 21.septembris, 13:16

Zilā kāpnīte Polemonium caeruleum, biežāk Latvijas A daļā, citur diezgan reti


dziedava 21.septembris, 12:04

Paldies :)


zemesbite 21.septembris, 11:55

Apsveicu! Urā, Julitai!!!


dziedava 21.septembris, 11:46

Liels un skaists atklājums! Izskatās nezināma.


kamene 21.septembris, 10:45

Paldies!


roosaluristaja 21.septembris, 08:38

Tā tam vajadzētu būt.


Vīksna 20.septembris, 23:04

Mums vakar arī bauroja, tagad klusums. Bet iepriekšējo mednieki jau nošāva.


Vīksna 20.septembris, 22:58

Pilsrundālē tādas līdzīgas paskatīšos. Ir vairākas labas vietas, kur derētu ko pameklēt,kamēr nav izzāģēts,tikai nav laika, jāstrādā.


Vīksna 20.septembris, 22:09

Tad šādām arī apakšas skatīšos. Ja laiks ļaus, tad darbā pusdienā tur aizbraukšu.


dziedava 20.septembris, 22:03

Iespējams, ka riktīgam profam zīmīga, bet iesācējam ir vairākas līdzīgas - onnijas ir piepes, bet ir arī adatiņsēnes visādas, tad pēc apakšas uzreiz droši atšķirotu, piepe vai adatiņsēne. No piepēm vēl Šveinica filcene Phaeolus schweinitzii aug uz skujkoku pamatnēm, arī kaut kādā ziņā līdzīga var būt. Man liekas, ka onnija, bet droši nejūtos, labāk, ja var no visām pusēm apskatīt. :)


Vīksna 20.septembris, 21:56

Paldies !


Vīksna 20.septembris, 21:54

Domāju, ka tik zīmīgas, pat neskatījos.Pie tam vairākās vietās redzētas, kur egles uz zemes aug. Vai tur vairākas sugas ?


felsi 20.septembris, 21:45

Paldies!


Vīksna 20.septembris, 21:40

Paldies !


dziedava 20.septembris, 20:59

Bumbieru-kadiķu rūsas sēne


Vīksna 20.septembris, 18:56

Paldies !


dziedava 20.septembris, 16:13

Varbūt sēne Hypomyces aurantius? Kaut kas uz to pusi ir, lielas pārliecības nav.


dziedava 20.septembris, 14:39

Kāda ir apakšpuse? Varētu būt samtainā onnija


dziedava 20.septembris, 14:35

Man šķiet, samtainā mietene Paxillus atrotomentosus


dziedava 20.septembris, 14:27

Varbūt Thuidium tamariscinum kopā ar Eurhynchium angustirete?


dziedava 20.septembris, 14:25

Manuprāt, ķieģeļsarkanā sērsēne Hypholoma lateritium


CerambyX 20.septembris, 13:40

Kur tad 20. septembrī sugai, kas ziemo Āfrikā un līdz ar to pašreiz ir aktīvā migrācijā, var būt pazīme B?


Irbe 20.septembris, 12:15

Varbūt kajaka jaunulis?


ievag 20.septembris, 10:23

Jā, pārsteigums bija milzīgs, it īpaši zinot, cik cilvēku dienas laikā jau dīķus bija ķemmējuši.


roosaluristaja 20.septembris, 09:47

purpura sīkpiepe


roosaluristaja 20.septembris, 09:42

Akmeņčakstīte.


roosaluristaja 20.septembris, 09:36

gaišā šņibīša jaunais putns.


roosaluristaja 20.septembris, 09:19

Papeļu zvīnene (Pholiota populnea).


Rallus 20.septembris, 06:50

Ieva, ar šo jums tur riktīgi noveicās - dubultot pārsteigumu!


Rallus 20.septembris, 06:41

Ļoti labi foto!


Rallus 20.septembris, 06:38

Bildē stepes lijas T raksturīgie spārnu gali labi redzami. Apsveicams novērojums!


Vīksna 20.septembris, 00:17

Paldies !


CerambyX 20.septembris, 00:12

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 20.septembris, 00:12

Kāds no jātnieciņiem


CerambyX 20.septembris, 00:12

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 20.septembris, 00:12

Kārklu rudenspūcīte


CerambyX 20.septembris, 00:12

Ozolu zaļā vērpējpūcīte


Vīksna 19.septembris, 23:56

Tikai sēnes atlūzas izdevās nobildēt.Cepurītes platums ap 15 cm. Papelēm pāri 3 m apkārtmērs.


CerambyX 19.septembris, 23:22

Parastā ziempūcīte


CerambyX 19.septembris, 23:22

Tinējs Archips podana


CerambyX 19.septembris, 23:20

Te gan to izmēru grūti saprast, bet šķiet ka lielā niedrsakņu pūcīte, kas ir savas 2x lielāka par vairumu Mithymna sp.


CerambyX 19.septembris, 23:18

Kāda no makstenēm


CerambyX 19.septembris, 23:18

Parastā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:18

Augšējā attēlā - dzeltenā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:17

Astainais zilenītis


CerambyX 19.septembris, 23:17

Lielais ozolu sprīžmetis


CerambyX 19.septembris, 23:15

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:15

Zaļā zaigspāre


CerambyX 19.septembris, 23:14

Sarkanā kaljumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:13

Vienīgais variants - ozolu ordeņpūcītes kāpurs


CerambyX 19.septembris, 23:07

Kāda no makstenēm


CerambyX 19.septembris, 23:07

Melnā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:06

Zaļās zaigspāres


CerambyX 19.septembris, 23:06

Zaļganā zaigspāre


CerambyX 19.septembris, 23:06

Zaļā zaigspāre


CerambyX 19.septembris, 23:06

Tā kā linu krāšņpūcīte, bet nu zīmējums tāds izplūdis. Pūcīte sp.


CerambyX 19.septembris, 23:05

Zilzaļā dižspāre, mātīte


roosaluristaja 19.septembris, 22:26

Zīlīte. Bet lielā vai zilzīlīte nemācēšu pateikt.


Edgars Smislovs 19.septembris, 21:32

Paldies!


alexborzenko 19.septembris, 21:24

Paldies!


roosaluristaja 19.septembris, 21:18

Ja sarkans uz labās, tad Somija, Botnijas līča krasts. Viņiem tur valsts piecos dažādos reģionos ir sadalīta priekš jūras ērgļa. Kur ir Botnijas līča krasta robežas, nezinu.


roosaluristaja 19.septembris, 21:09

Kā rakstīts literatūrā, skropstainā zemeszvaigzne raksturojas ar to, ka daivas nesadalās līdz galam. Tas te izpildās. Vainagotajai savukārt ir tikai četras vai piecas daivas. Te acīmredzami ir vairāk. Varbūt šī patiešām nav skropstainā (man gan izskatās, ka nekas šai sugai neatbilstošs te fotogrāfijā nav), bet vainagotā jau nu galīgi neder.


Laimeslācis 19.septembris, 20:24

Paldies!


Laimeslācis 19.septembris, 20:22

Paldies! Bet nevaru nosaukt to sviestiņu vārdā, jo nav sarakstā, t.i. nevaru nomainīt sugu.


dziedava 19.septembris, 20:19

Ar tik izteiktu vainadziņu man nepavisam pēc skropstainās neizskatās, kāpēc domā, ka skropstainā? Drīzāk varētu būt vainagotā zemeszvaigzne Geastrum quadrifidum, bet derētu zināt galviņas un "zvaigznes" diametru.


roosaluristaja 19.septembris, 19:58

skropstainā.


Edgars Smislovs 19.septembris, 16:41

Parastā pūkpīle.


Jonis 19.septembris, 15:08

Šī arī pēc melnās klajumspāres izskatās.


Jonis 19.septembris, 15:08

Melnā klajumspāre.


Ansis 19.septembris, 11:45

Varētu būt sašaurinātā kažocene


Ivars L. 19.septembris, 11:42

Varbūt arī reti sastopamā melnā bērzubeka, jo zemsedze izskatās tā kā sausā meža tipā, bet raibā tā kā augot slapjos mežos. Melnā - griezumā nezilē, raibā - zilē.


Ansis 19.septembris, 11:35

Tumšplēkšņainā ozolpaparde (DD datubāzē ir senāk lietotais latviskais nosaukums) - Dryopteris expansa


roosaluristaja 19.septembris, 10:50

Izskatās pēc melnās samtpiepes (Ischnoderma benzoinum).


roosaluristaja 19.septembris, 08:28

Viena no bērzu bekām. Varētu būt raibā.


roosaluristaja 19.septembris, 08:22

Te ir divas dažādas sugas. Augšējās ar plašo oranždzelteno malu ir smaržīgās sētaspiepes, apakšējās ar tumšākajām cepurītēm ir kaut kas cits. Droši neņemos pateikt, kas.


roosaluristaja 19.septembris, 08:19

zvīņene (Pholiota sp.)


roosaluristaja 19.septembris, 08:18

bumbieru pūpēdis


felsi 19.septembris, 00:02

Paldies!


Ivars L. 18.septembris, 23:58

Vajadzētu būt sniegbaltajai baltenei Skeletocutis nivea.


felsi 18.septembris, 23:11

Paldies!


roosaluristaja 18.septembris, 22:26

Šīm arī vajadzētu būt posas piepēm.


roosaluristaja 18.septembris, 22:22

Domāju, ka posas piepes.


Vīksna 18.septembris, 22:17

Paldies !


roosaluristaja 18.septembris, 22:13

bumbieru pūpēdis.


dziedava 18.septembris, 21:55

Tieši tā, izskatās, ka visas ir viena suga :) - paciņu ragansviests Fuligo muscorum, kas no tāda lielāka klājuma pamazām saveido atsevišķas "paciņas", kas vislabāk novērojamas īsi pirms un sporu (melnajā) stadijā.


dziedava 18.septembris, 21:51

Paldies, pievērsīšu purvos tādām piepēm uzmanību!


Ivars L. 18.septembris, 21:49

Izskatās, ka reti sastopamā smalkā mīkstpiepe Postia floriformis.


Ivars L. 18.septembris, 21:38

Skandināvijā visai reta. Iekļauta apdraudēto sugu sarakstos: Zviedrijā un Norvēģijā - VU, Somijā - NT. Pie mums skaitās bieži sastopama, bet vai tā tiešām ir?Pats dabā esmu to atradis tikai vienreiz, bet varbūt par maz sanācis staigāt pa purvainiem priežu mežiem.


gunitak 18.septembris, 19:18

Paldies!


roosaluristaja 18.septembris, 19:15

Lielais ķīris. jaunais putns.


felsi 18.septembris, 19:00

Paldies!


felsi 18.septembris, 19:00

Paldies!


felsi 18.septembris, 18:58

Paldies!


Irbe 18.septembris, 16:09

Paldies!


dziedava 18.septembris, 15:36

Aicināju citus meklēt un fotografēt gļotsēni Badhamia lilacina, kad tā ir mainījusi krāsu, bet izdevās atrast pašai. Te var apskatīt, kāda tad ir tās krāsa "vecumdienās", un pie viena drīkst diskutēt - kāds tad būtu labākais tās latviskais nosaukums latīniskajam "lilacina" - vai der violetā vai labāk lietot kādu citu vārdu tās krāsas apzīmēšanai, kam būtu sakars arī ar latīnisko "lilacina"


dziedava 18.septembris, 12:15

Paldies, nu re, hipotēze apstiprinās :)


Daiga 18.septembris, 12:11

Paldies! Mežs bija diezgan smuks - ar kritalām, dažāda vecuma kokiem un daudz piepēm, šūnām, tāds mazietekmēts izskatījās.


dziedava 18.septembris, 12:01

Jauna sēne - dižskābaržu fleogena. Pēc maniem novērojumiem tās aug labos, t.i., cilvēku maz ietekmētos mežos. Kāds bija šis?


roosaluristaja 18.septembris, 11:58

Kaut kāda zvīnene (Pholiota sp.)


elektrolitr 18.septembris, 11:10

ir, ir meža un pelēkā. nav šoreiz tik svarīgi ap to māju zeme gandrīz vai nobērta ar beigtiem putniem- 4-5 ķermeņi 15 m posmā, un tas vēl speciāli nemeklējot. īsāk sakot, klasisks putniem bīstamais 'akvārijs"


Vīksna 18.septembris, 11:05

Paldies !


roosaluristaja 18.septembris, 09:04

Manuprāt šī arī ir smaržīgā sētaspiepe. Nekas cits tādā paskatā nevarētu būt.


roosaluristaja 18.septembris, 08:59

Vajadzētu būt zaķu ausenei.


roosaluristaja 18.septembris, 08:55

Hymenochaete tabacina.


roosaluristaja 18.septembris, 08:49

zvīņainā kātiņpiepe.


Wija 18.septembris, 08:08

Paldies par atpazīšanu un iedvesmu!


felsi 17.septembris, 23:00

Izpildīju mājasdarbu, tiešām smaržo pēc anīsa, izaugusi, tad jau laikam Gloeophyllum odoratum.


dziedava 17.septembris, 22:25

Domāju, ka jā


dziedava 17.septembris, 22:21

Parastā kreimule Pinguicula vulgaris, reta un aizsargājama


dziedava 17.septembris, 22:13

Jā, ir īstā sēne Sporophagomyces chrysostomus :)) Tie rūsanie kaisījumi ir plakanpiepes sporu nosēdums.


Vīksna 17.septembris, 20:00

Paldies ! Ko redzu bildēju, gandrīz visu pēc kārtas.


roosaluristaja 17.septembris, 19:51

Jā, neapšaubāmi parastā aknene. Ļoti reta, aizsargājama suga.


gunitak 17.septembris, 18:23

Paldies!


Rallus 17.septembris, 17:46

alu pūcīte


roosaluristaja 17.septembris, 15:42

rudens bisīte.


roosaluristaja 17.septembris, 15:39

Bumbieru pūpēdis.


roosaluristaja 17.septembris, 15:35

Sēne ir īstā posas piepe. Kas ir to veidojumu autors, nav ne jausmas.


roosaluristaja 17.septembris, 15:32

Gugatnis. Jaunie putni.


roosaluristaja 17.septembris, 15:31

parastā cinobrpiepe.


Vīksna 17.septembris, 08:28

Tad suga apse.


roosaluristaja 17.septembris, 08:11

Tā nav nekāda bioloģiska suga. Māzers, veidojums uz koku stumbra. Īsti nezinu, kā viņi veidojas.


dziedava 17.septembris, 08:07

Arcīrijas sporu stadijā. Ja tās "vālītes" ir tik izstieptas, tad tās visdrīzāk ir t.s. maltās gaļas arcīrijas, jo atgādina "desiņas", kas rodas, kad maļ gaļu. Arcyria oerstedii


Vīksna 17.septembris, 03:58

Ozoldārzā piltuveņu maz, bet ozolu un kritalu daudz.


Vīksna 17.septembris, 03:49

Tajā vietā tāds parets mežs, bet ir pleķīši palikuši ar smuku mežu+ nelielas mitrākas interesantas vietas. Daudz gan tādu izzāģēts kur vēl ozoli bija.


Vīksna 17.septembris, 03:38

Aizsargājamā teritorija. Daudz ozolu, labas kritalas, lapkoku praulgrauži, bet tikai pie viena nokaltuša, pat gandrīz celma atradu čemureni, lai gan vismaz trešdaļai ozolu apkārt apstaigāju.Dzirdēts. ka viņas ēšanai vāktas un arvien mazāk tur palikušas.Arī mežā trešā ko bildēju vairs nebija. Tur medniekiem zvēru barotava, varbūt zvēri apēda.


Vīksna 17.septembris, 03:11

Rundāles pusē ir arī 90 % izzāģēti meži. Svitenes pusē man tuvākais mežs, kur atradu sakņkāta kserulu un sakņkāta soverbiellu, ja zāģēs jau iezīmēto tas pats.Līdz dižkokiem neviena tur nav. Vismaz Pilsrundālē ir, bet mežinieki teica, ka visu mežu izzāģēs, pat aizsargājamo mikroliegumu gribēja. Pat jau robs izzāģēts pie melnā stārķa ligzdas, kur stārķa vairs nav.Vēl abās meža pusēs grāvji iepriekš bija noindēti. Tik indētās teritorijās pat nelielos mežus aizsardzībai nevar atstāt. Kur tad tie lielie Latvijas meži, jau izsaimniekoti ? Te pat briedis kā iebaurojas, tā nošauj. Izcirtumi izbraukāti, vēl izar kā tīrumus- bojā zemsedzi. Pat cauri nevar iziet. Vēl paresnas apses ar tehniku retina, sēnes vairs nebija.


Rallus 17.septembris, 00:22

Tas te gan pārsteigums! Paldies par erudīto slēdzienu. Ciešami sanāca nobildēt, tāpēc jau sugu laikam arī vieglāk varēja pateikt. Vismaz kaut kas jauns Gaujas NP būs, ja iepriekšsējie trīs nebija tepat kaut kur.


Rallus 17.septembris, 00:20

Gaidim paveicies ar šo - kaut arī mērķtiecīgi jau arī meklēts. Es Jankas teiktajam par koku čipsti noteikti pievienotu vēl vieglu "r" pa vidu - tsrīī. Sarkanrīkles čipste paliek nepamanīta. Taču ne arī masveidīgi. Jau vismaz no 20 augusta vaktēju šo skaņu Gaujas senlejā. Koku čipstes un peļkājītes migrē pāri katru rītu. Pļavu čipstes daudz retāk, bet šo šoroden te vēl nav nācies dzirdēt. Taču labi ir iespējami precīzi dokumentēt. Tikai ar vienu vai diviem saucieniem man ir kādas 4 kā Anthus sp. pagaidām.


Ivars L. 16.septembris, 23:22

Labais atradums! Reta skaitās ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.:)


dziedava 16.septembris, 23:08

Laikam jau nekas cits nevar būt!


Ivars L. 16.septembris, 23:00

Šitā arī nav Hydnellum aurantiacum?


Ivars L. 16.septembris, 22:24

Droši vien, ka rūgtā.


dziedava 16.septembris, 22:14

Paldies! :)


Ivars L. 16.septembris, 22:09

Krāšņā sarene Trametes trogii.


nekovārnis 16.septembris, 21:44

Ja tas vispār ir Epuraea:D


nekovārnis 16.septembris, 21:42

Ar šo es ar padodos. No 28 Latvijas Epuraea spīduļiem puslīdz droši izdevās atsijāt tikai pusi:)


nekovārnis 16.septembris, 21:40

Njā, šis variants man nebūtu ienācis prātā:) Iesviedīšu sev sēņgružu sp. mapītē, nez vai tādā bildes kvalitātē liela jēga vilkt līdz sugai:)


CerambyX 16.septembris, 21:22

Mans variants - tumšs Litargus connexus. Cits nekas pagaidām nenāk prātā. Forma un punktējums tā kā atbilst - un vietās kur būtu jābūt izteiktajām joslām/palnkumirm kaut kādi nelieli pleķīši manāmi.


Anete PB 16.septembris, 21:18

Nu jā, redzēt var tikai tad, ja zina, ka tur bija tauriņš :) Pierakstīju piezīmēs sīkāk; es, protams, neliktu novērojumu vispār, ja dabā nebūtu identificējams (tādu "kaut kas plivinās koka galotnē" ir redzēts gana daudz, bet šis bija pietiekami labi apskatāms, lai pārliecinātos par sugu).


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts