Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada, pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta šeit 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu.
Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot. Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi.
Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte). 2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, M. Strazds un SIA “Rīgas meži” mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.
Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim. (pirmajā apraksta versijā bija norādīts ierīkošanas datums 29.03.2024)
=============
Ziņa papildināta ar Edmunda Račinska komentāriem čatā:
Priede ir zaļa (t.i.augoša), platformu zem ligzdas būvēja Jānis Ķuze.
Ligzdas augstumu no galvas nezinu, kādi padsmit metri, apmēram.
Lejā gar ligzdas koku ir neliels meža grāvis.
Apdzīvotības vēsturi vēl gaidām no MS, bet mazuļi te ir bijuši gan pēdējos gados (platformas ligzdā), gan senāk dabiskajā ligzdā uz sānzara.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Pēc Māra Strazda lūguma, šeit ir viņa atsūtītā ziņu tiešraides skatītājiem:
"1. Pēc apspalvojuma, t.sk. galvas krāsas, knābja un kāju sarkanuma melno stārķu vecumu noteikt NEVAR. Tas ir tikpat gudri, kā spriest, ka, teiksim, cilvēks ar līku degunu ir vecāks par cilvēku ar īsu un spicu degunu. Pēc izskata ir atšķirami putni līdz 2 gadu vecumam, bet tad vēl viņi neligzdo.
2. Tehniski ligzdošanas vecumu sasniedzis putns (kādi ir visi kamerās redzamie) VAR ligzdot. Mazākais vecums, kādā ir zināms, ka jauna M ir izdējusi olu, ir pilni 2 gadi (trešais kalendārais gads). Neviena ligzdā esoša M, kas ir pieaugušā putna tērpā, nav par jaunu, lai izdētu olu.
3. Lai izdētu olu, M nepietiek ar apaugļotu olšūnu. No olas svara un tilpuma lielāko daļu veido barības vielas, kas M ir „jāsagādā” ļoti īsā laikā. Ola veidojas 48 stundu laikā. Ja šajā laikā nav pieejams pietiekams daudzums augstvērtīgas barības, iespējams, ka olas neveidojas tikai tāpēc – jo nav no kā to izveidot (bet ir zināms, ka putni var neligzdot, tāpēc, ka „negrib”, tāpat kā cilvēki, kam ne visiem ir bērni). Laba liecība tam, cik labā kondīcijā M ir, ir viņas mēslu strūklas garums (un nokārtošanās biežums) – labi paēdušam putnam strūkla ir krietni garāka par 1m (vērtējums aptuvens, pēc fotoslazdu un webkameras bildēm), t.i. garāka par paša augumu. Ja ar to viss šķiet kārtībā, tad neligzdošanai visdrīzāk ir citi iemesli, kurus kamerās redzēt nevar."
Edmunds Račinskis wrote: ↑15 Apr 2024 10:11
Vēl viens komentārs no Māra, ko saņēmu 12.04., un ar viņa atļauju "pārsūtu" visiem:
"Par (šo) putnu atšķiršanu. Spīdums un/vai tā krāsa ir pilnīgi neizmantojama pazīme. Melnajam stārķim visu spalvu krāsa ir tumši brūna („melnais” ir ĻOTI muļķīgs nosaukums, ko, acīmredzot putnu tuvumā neredzot, savulaik radījis Kārlis Linnejs un visi citi, neko nedomājot, to kopē), svaigām spalvām ir optiskā krāsa, kas dod spīdumu – atkarībā no apgaismojuma intensitātes un leņķa tas var izskatīties vara zaļš, zilgans vai purpurviolets. Šī „krāsa” variē pat dažu minūšu laikā – atkarībā no spalvu novietojuma (pieglauztas, saboztas utt.). Saulē, miglā, krāslā utt. viens un tas pats putns izskatās ļoti dažādi. Nodilušas spalvas nespīd un tas rada svītrkoda rakstu uz spārniem (lielo segspalvu rindas un lidspalvas atplestiem spārniem, bet tādā attālumā, kā te ir kamera, šīs atšķirības ir ļoti slikti redzamas un, lai salīdzinātu putnus, vajag bildes, kas ir pilnīgi vienādā pozā (vai tuvu tam). Vecās / jaunās spalvas labi redz atstarotā gaismā (TK nakts režīmā), bet arī saulē pie noteikta leņķa tās var labi atšķirt. Šis raksts katram putnam vienas sezonas laikā ir unikāls. Citas derīgas pazīmes ir pieres zīmējums (labi redzams tikai tuvplānā), knābja forma, it īpaši no sāniem (nevis krāsa!, kas sezonas laikā mainās), izmēri, proporcijas, melno vairodziņu daudzums uz kāju zvīņām (tie nav netīrumi), pleznu lielums un forma un dažādas individuālas īpatnības (baltas spalvas, kur tām nav jābūt, defekti utt.). Arī šīs detaļas nevar tik labi redzēt, kā gribētos (cilvēki raksta, ka planšetē attēlu var pievilkt tuvāk – ja tas dod arī labāku izšķirtspēju, tad vajag palūgt iegūt vienādus pietuvinātus attēlus no interesējošajiem putniem – man tādu iespēju nav), bet kaut ko var redzēt gana labi. No mugurpuses derīgs salīdzinājums ir spalvu forma un novietojums uz muguras, it īpaši, ja tām ir kādi defekti – robi, izpluinīti gali utt. Bet – ļoti svarīgi – pozām jābūt identiskām!"
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Noslēpumainie melnie stārķi galvaspilsētas tuvumā - tas šķiet mazliet nereāli. Bet aprakstā teikts - Ilggadējs melno stārķu ligzdošanas iecirknis SIA "Rīgas meži" teritorijā. Tātad stārķi te ligzdo
11.38
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
No čata:
Edmunds Račinskis
Sveiki! Stārķis šajā ligzdā šogad dažas reizes atrādījās, taču ļoti īsu laiku un samērā slinki - pasvilpoja, pagrozījās, bet čiekurus nesāka novākt un sūnas uz ligzdu nenesa.
Edmunds Račinskis
Priede ir zaļa, platformu zem ligzdas būvēja Jānis Ķuze.
Edmunds Račinskis
Egles čiekurus pa ziemu gan jau izbārstīja di
Edmunds Račinskis
...žraibais dzenis no kalves, nevis vāvere.
Edmunds Račinskis
Vēl, 7. aprīlī pie ligzdas bija pat divi melnie - viens iekšā un uzvilcies stipri, otrs uz platformas "raga" blakus ligzdas malai kadra apakšā, bet iekšā nekāpa un drīz vien aizlidoja.
Edmunds Račinskis
Šī ligzda ir Pierīgā. Tā ka lāču kadrā šoreiz nebūs, tie dzīvo "Rīgas mežu" tālākajā, Katrīnas mežniecībā pie Viļķenes.
Edmunds Račinskis
Ligzdas augstumu no galvas nezinu, kādi padsmit metri, apmēram.
Edmunds Račinskis
Apdzīvotības vēsturi vēl gaidām no MS, bet mazuļi te ir bijuši gan pēdējos gados (platformas ligzdā), gan senāk dabiskajā ligzdā uz sānzara.
Protams. Īpaši, kad putns ir atgriezies un vienu īsu brīdi pat divi. Tikai šie abi pagaidām ir uzvedušies salīdzinoši nenopietni. Vēl jauni? Nezinu.
9.21 Ligzdā atgriezās otrs stārķis. Pretēja dzimuma ligzdā esošajam, jo abi sveicinās
Taču viņu attiecības neizskatās tādas, kā starp diviem vairākas dienas un naktis kopā pavadījušiem stārķiem.
Mātīte izskatās mazliet pārsteigta un atturīga, tēviņš pārmērīgi uzbudināts par tikšanos. Ir aizdomas, ka tēviņš nav tas pats, kurš te bija iepriekš
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Feja čatā piefiksēja arī atšķirības pazīmi - abi naktī kopā esošie bija ar koši sarkaniem knābjiem. Tēviņš, kurš redzams 9.21, ir ar izteikti tumšu knābi.
Mātīte ļoti atturīgi stāvēja, neiesaistījās ar tumšo knābi.
9.34 Tuvojas trešais. Ar sarkanu knābi. Tēviņš ar tumšo knābi stāv pret mums ar muguru, mātīte ir vidū
Knābieni starp tēviņiem.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
No 10.04 līdz 12.14 Tumšais knābis uzturējās ligzdā, ik pa laikam izlidojot un atkal atgriežoties.
12.11 Gar ligzdu nolidoja otrs stārķis, taču ligzdā neielidoja. Tā, iespējams, bija mātīte, jo ligzdā esošais svilpoja un tad apgūlās ligzdā
Izskatās, ka mātītes partneris bija tas ar sārto knābi, ar kuru viņa bija kopā vakar un šonakt, bet šis tumšais knābis viņu neinteresē
12.14 Tumšais knābis no ligzdas aizlidoja
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, ar kuru palīdzību varam nodrošināt putnu tiešraides! 
Šķiet, ka mātīte arī iesaistījās
